logo

Atkārtoti virza grozījumus, lai noteiktu, ka politiskajai aģitācijai jābūt valsts valodā

27.08.2020 Laima Melkina Latvijā

Nacionālā apvienība aicina sadarbības partnerus atgriezties pie šī gada janvārī aktualizētās iniciatīvas veikt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi ir attiecināmi uz normatīvajos aktos noteiktajiem priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumiem, var būt tikai valsts valodā. Pēc Nacionālās apvienības aicinājuma likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” kopīgi iesnieguši Nacionālās apvienības, Jaunās Vienotības un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas deputāti.

Likumprojekta iesniedzēju redzējumā šādi tiktu iedzīvināts tas, kas jau noteikts Satversmes 4. panta pirmajā teikumā: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Šis priekšlikums arī izriet no Satversmes preambulā secinātā, ka “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību”. Satversmes preambula arī uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai.

Turpretī šobrīd, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu aģitācijas perioda laikā, vairākkārt izskanējusi iedzīvotāju neizpratne, bažas un kritika par politiskās aģitācijas organizēšanu svešvalodā, nevis valsts valodā. Tā pēc būtības esot pretrunā ar Satversmē noteikto, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Tāpēc Saeimas deputāts un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols sagatavojis minētos grozījumus. Aicinājums noteikt, ka aģitācija jāveic valsts valodā, nu jau tiek virzīts trešo reizi pēdējo gadu laikā.

“Jāsaprot, ka valodas statuss nav vienkārši “ķeksītis” vai viens pants Satversmē, lai mērķtiecīgi apgrūtinātu dzīvi visiem, kas nezina latviešu valodu. Jā, Latvijā dzīvo cilvēki, kuru dzimtā valoda nav latviešu un kuri ikdienā varbūt izmanto kādu citu mazākumtautību valodu. Latvijā dzīvo, sazinās, savstarpēji sadarbojas un kopējā radošajā un profesionālajā darbībā iesaistās dažādu tautu un kultūru cilvēki, un tā patiešām ir vērtība. Šajā plašajā daudzveidībā valsts valoda atrodas valodu hierarhijas augstākajā pakāpē. Ja runāties varam visdažādākajās valodās, tad valsts valodai tomēr jābūt sabiedrības vienotājai un reālajai saziņas valodai starp Latvijas iedzīvotājiem. Priekšvēlēšanu aģitācija svešvalodā nevairo ne kopības, ne vienotas sabiedrības veidošanos. Tā faktiski iedzīvina vēl paralēlas valodas saziņai ar sabiedrību, lai īstenotu tik fundamentālu procesu un tiesības kā vēlēšanas. Līdz ar budžeta finansējuma palielināšanu politiskajām partijām sanāks, ka ar valsts budžeta līdzekļiem tiks apmaksātas darbības, kas faktiski ir pretrunā ar valsts valodas likuma garu! Šodienas Latvijā nedrīkst būt iespējama situācija, ka Latvijas pilsonis – vēlētājs – nezinot kādu svešvalodu, nespēj uzzināt kādas politiskās partijas piedāvājumu. Iniciatīva nav ne mērķtiecīgi izslēdzoša, ne noraidoša, ne kādi citādi slikta, kā to jau dažiem paticis nodēvēt iepriekš. Latviešu valodas kā valsts valodas statuss nepastāv pats par sevi – šo statusu ikdienā nostiprinām arī caur likumiem. Ar šiem grozījumiem vēlamies turpināt to darīt,” skaidro Rihards Kols.

Grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām. Likuma grozījumi attiektos uz aģitācijas izvietošanu sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās (neatkarīgi no īpašuma piederības). Kontekstā ar šiem grozījumiem ir arī nepieciešams noteikt atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, papildinot “Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Likumprojektā paredzēts, ka izmaiņas stātos spēkā 2021. gada 1. janvārī.

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.