logo

Balsojums par latviešu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem

19.06.2014 Imants Parādnieks Saeimā

Laikā kad tika spriests par Satversmes preambulu, tiku saņēmis daudz dažādus viedokļus un aicinājumus. Absolūti lielākā daļa – ar domu, kā padarīt Latvijas valsti stiprāku. Bet bija arī tādi, kas saka – ja tur nav tieši TĀ, kā vēlos, tad vis cauri…nav vērts.

Jā arī es, ja formulētu šo Ievadu viens pats, dažas lietas būtu izteicis citiem vārdiem. Taču mēs katrs esam ar dažādām pieredzēm un uzskatiem. Mūsu uzdevums – būt pietiekoši viediem, lai varētu vienoties kopīgas lietas labā.

Un šī kopīgā lieta mums, plašai dažādu politisko uzskatu valstiskai koalīcijai ir viena -tā ir Latvijas valsts, kuru ir izveidojusi un izcīnījusi latviešu nācija, pamatojoties uz savu negrozāmo valstsgribu un neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām. Tā ir Latvijas valsts, kuras mērķis ir latviešu tautas, tās valodas un kultūras nodrošināšana cauri gadsimtiem. Tā ir Latvijas valsts, kura visiem nodrošina brīvību un veicina labklājību. Tā ir Latvijas valsts, kas ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla.

Šis Satversmes ievads nesatur nevienu tiesisku regulējumu, kas grozītu Satversmes pārējos pantus. Tas tikai padara redzamus mūsu valsts pamatus. Tos pamatus, uz kuriem Satversme ir būvēta. Tā ir kā skaidra interpretācijas vadlīnija katram – kā valsts pilsonim, tā mūsu viesim, kā valsts amatpersonai, tā arī valsts un pašvaldības iestādei vai pat privātam uzņēmumam.

Tikai nejēga iedomājas, ka Satversme ir tīri juridiska konstrukcija, kas karājas gaisā, tā sakot, kas tur pati sevi. Šāds priekšstats ir maldīgs – politiski maldīgs un juridiski maldīgs.

Satversmei ir pamati. Tie ir reāli pamati, kas atrodas ārpus juridiskās konstrukcijas. Bez tiem neviena konstitūcija, arī ne Satversme, darboties nevar.

Šie pamati sastāv no vērtībām, principiem, vērtējumiem, nostādnēm. Tos veido mūsu vēsturiskā pieredze, mūsu tagadnes vajadzības un mūsu nākotnes vīzijas. Valsts pamati – tas kopīgais, kas vieno tautu, vismaz tās lielāko daļu, un tikai uz tiem ir iedomājama plaukstoša valsts un funkcionējoša konstitūcija.

Šie pamati ir minimums, lai mums būtu kopīga valsts. Tie demokrātiskai valstij ir jāstiprina. Ja tie nav pietiekoši skaidri katram, tad tie jāpadara redzami ikvienam. Tieši tas ir šī Ievada uzdevums. Šos pamatus esam iezīmējuši tādus, ka katrs, kas pieņem Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, var atrast tur sev tuvas vērtības.

Balsojot par šo Ievadu, es balsoju PAR latvisko dzīvesziņu, kas veido latviešu un latviešu valsts identitāti, par pasaules redzējuma sistēmu, kas godā ceļama un ir mūsu tautas pamats, kas padara mūsu valsti latvisku, tātad unikālu starp 200 pasaules valstīm.

Balsojot par šo Ievadu, es balsoju PAR mūsu iepriekšējo paaudžu veikuma godināšanu, par pienākumu krietni apieties ar šo mantojumu, un nodot to tālāk vislabākajā kārtībā nākamajām paaudzēm.

Mums katram ir sava Latvija, un mēs katrs varam atrast norādes uz to šajā Ievadā. Bet šo individuālo Latviju mozaīka veido mūsu kopējo Latviju. Balsojot par šo Ievadu, es balsoju par latviešu valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Imants Parādnieks
11. Saeimas deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.