logo

Baltkrievija – mūsu sirdsapziņas pārbaudījums

14.08.2020 Edvarts Krusts, Roberts Ozols Pasaulē

Sergei Gapon/AFP

Šobrīd Eiropā vairākas dienas skan baltkrievu saucieni pēc brīvības. Brīvības zvani ir ieskandināti, bet rodas jautājums, vai ārpus Baltkrievijas vēl ir acis un ausis, kas tos redz un dzird?

Latvija un latvieši nedrīkst atļauties klusēt šajā brīdī, jo baltkrievu brīvības saucieni skan tāpat, kā mūsu asinsbalss. Tāpēc, ka baltkrievi šobrīd cīnās par neatkarību gluži tāpat, kā to darījām mēs, latvieši pirms 30 gadiem, kad visgrūtākajā brīdī tauta vienojās, spēja organizēties īsā laikā un atgūt neatkarību. Mēs zinām, kā viņi jūtas.

Diemžēl mūsdienu dažādu “brīvību” piesātinātajā vidē vairs nerēķinās ar vispārpieņemtām cilvēciskām vērtībām un godu, tā vietā valda pragmatisms un personīgās intereses, tas nozīmē, ka cilvēks tiek uztverts tikai par preci, par ekonomisku figūru. Tomēr mēs nedrīkstam vadīties pēc šiem principiem un mums jāatbalsta baltkrievu centieni pēc brīvības, tādējādi stiprinot starptautiskā taisnīguma principus. Jāatceras, ka pirmās valstis, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu bija tieši mazākās, proti, Islande un Dānija, bet paradoksāli, ka ASV, kas ir “cilvēktiesību aizstāvētājas starptautiskā mērogā”, to izdarīja vienas no pēdējām. Starptautiskā taisnīguma principa uzturēšana ir mūsu drošības pamats.

Vēl jo vairāk – no baltkrievu brīvības tiešā mērā ir atkarīga arī Latvijas neatkarība. Kāpēc? Tīrākā ģeopolitika. Baltkrievijas brīvība mums ir saistoša ne tikai no juridiskā, bet arī no ģeopolitiskā viedokļa, proti, būdama NATO, Latvija kā Baltijas reģiona valsts ar pārējām NATO dalībvalstīm savienota tikai caur aptuveni 25km plato Suvalku koridoru, kura Rietumu pusē atrodas Kaļiņingrada, bet Austrumu pusē Lukašenko režīma vadītā Baltkrievija. Vēl nesen aizvadītajās abu valstu militārajās mācībās “ZAPAD” tika izspēlēts uzbrukuma scenārijs Suvalku koridoram, kā iekarošanas rezultātā Baltija tiktu nošķirta no pārējām NATO valstīm un Eiropas. Bet Lukašenko režīma gāšanas gadījumā šāds scenārijs kļūtu neiespējams vai vismaz apgrūtināts un krietni samazinātu Krievijas militārās ietekmes sviras un iebiedēšanas taktikas izmantošanas iespējas Eiropā. Tā vietā Latvija un Eiropa iegūtu stiprus baltkrievu sabiedrotos, kuru vēsturiskās saknes ir cieši saistītas arī ar latviešiem.

Savukārt, runājot par to kā Lukašenko nostiprina savu varu, var teikt, ka tas ir nehumāni jau saknē, piemēram, neskatoties uz valstī bēdīgo situāciju ar COVID-19, 9. maija parāde netika atcelta, kas pakļāva draudiem visus tos, kuri atradās tuvumā. Tātad savas popularitātes celšana viņam bija svarīgāka par potenciālu COVID-19 uzliesmojumu. Svarīgi arī piezīmēt, ka Lukašenko noturēšanās gadījumā nākamā gada pasaules čempionāts hokejā var izvērsties par režīma propagandas akciju, lai spodrinātu savas spalvas starptautiskajā vidē, līdzīgi kā 1936. gada Berlīnes vai 1980. gada Maskavas olimpiskās spēlēs, kur ideoloģija ņēma virsroku par sportu, tāpēc tam noteikti nebūtu jānotiek Minskā.

Tomēr nekas neapstājas pie Baltkrievijas vien. Pēdējā laika dažādo sabiedrības grupu iesaistīšanās un bažas par politiskajiem procesiem Baltkrievijā viennozīmīgi ir vērtējamas pozitīvi, tomēr šiem notikumiem nevajadzētu aizēnot tādus pašus pārkāpumus lielajā austrumu kaimiņā, proti, Krievijā Putins ir pie varas jau kopš 2000. gada, tikai, ja iepriekš viņš vēl vismaz centās taisīt ilustratīvu rokādi ar Medvedevu, tad tagad viņš ar konstitūcijas grozījumiem savu varu negrasās atdot. Ja Baltkrievijā vēl uz papīra Tihanovska tika pielaista pie vēlēšanām, tad Navaļnijam ir vēl jātiek tik tālu. Un šie vēlēšanu pārkāpumi vēl nav nekas salīdzinot ar agresiju Ukrainā vai Gruzijā. Tas ir labi, ka aktualizē Baltkrievijas problēmas, bet vai tiešām Krievijas ģeopolitiskās ietekmes (dabasgāzes) var tikt pievērtas acis pret šīs valsts demokrātijas pārkāpumiem, varbūt pat lielākiem kā Baltkrievijā? Ja visiem tiem, kuri nesen pie vēstniecības atbalstīja Baltkrieviju tiešām rūp demokrātija, tad nepamanīt un neaktualizēt šo pašu analogu Krievijā ir tīrākā liekulība.

Noslēgumā nedrīkst aizmirst, ka baltkrievi vēsturiski ir radniecīgi latviešiem un lietuviešiem. Līdz pat 8.gs. mūsdienu Baltkrievijas teritoriju apdzīvoja baltu tautas. Tikai 8.-9.gs. mijā šajās zemēs notika slāvu tautu iespiešanās, kā rezultātā vēsturiski izveidojās tauta, kuras saknes un tradīcijas pieder baltu tautām, bet valoda, kurā runā ir sveša, proti, slāviskas cilmes. Lietuvas – Polijas lielvalsts laikā baltkrievi bija daļa no tās, turklāt ar savu pašnosaukumu, proti, baltrutēņi un litvini. Pēdējais no vārdiem neapšaubāmi norāda uz radniecību ar lietuviešiem. Diemžēl vēlāko vēsturisko notikumu dēļ baltkrievi tika pakļauti stiprai rusifikācijai. Mēs aicinām ieklausīties sevī un sajust saikni ar saviem brāļiem. Laiks palīdzēt baltkrieviem atgriezties pie viņu saknēm, kuru pamatā ir taisnīgums un demokrātija!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.