logo

Citadeles pārdošanā iespējama tikai slikta, vēl sliktāka un pavisam slikta izvēle. Romāna Meļņika intervija ar Imantu Parādnieku (4)

26.09.2014 Romāns Meļņiks

Saskaņa vāc parakstus bankas Citadele pārdošanas apturēšanai. Tā ir opozīcijas darbība. Jūsu pārstāvētā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) ir pozīcijā, taču dažu ministru pielaides valsts noslēpumam trūkuma dēļ no atbildības par bankas pārdošanu distancējas.

 Nacionālās apvienības pozīcija pirms diviem gadiem bija un arī turpmāk būs nemainīga, ka bankai, kura nes ievērojamu peļņu un labi strādā, praktiski ir vienīgā, kas atbalsta vidējos un mazos uzņēmējus un lauksaimniekus, būtu jāpaliek valsts īpašumā.

Bet, ja ir nosacījums, ka noteikti jāpārdod?

 Ir veikts nepietiekams darbs, lai šādu jautājumu saskaņotu ar Eiropas Komisiju. Tomēr, ja, šīs saistības nepildot, zaudējumi var būt vēl lielāki, tad tas process, kas uzsākts, tiem cilvēkiem, tam politiskajam spēkam, kas to virza (šajā gadījumā Vienotībai), jānoved līdz rezultātam. Zaudējumi no šī darījuma noteikti būs mazāki nekā tad, ja mēs paši noteiktajā laikā to nepārdotu un mūsu vietā to darītu Eiropas institūcijas.

Bet, kas attiecas uz publisko informāciju, kas izskan ap Citadeles pārdošanu, var teikt, ka šis darījums nav izturējis tā saukto saprātīgā vērotāja testu. Viss diemžēl ir organizēts tā, ka cilvēkiem no malas ir pamats domāt: kaut kas te nav kārtībā. Jo diez vai var uzskatīt par normālu, ka laikā, kad notiek darījums, augstākā līmeņa politiķi kopā ar pircēja pārstāvi aizbrauc atpūtas braucienā uz Gruziju. Tas no malas vērotājiem rada vismaz jautājumus.

Kādas varētu būt sekas?

Ir nekrietnība tā rīkoties, bet tā ir to politisko spēku atbildība, ko šie cilvēki pārstāv.

Un kā vērtējat Saskaņas aktivitātes?

 Saskaņas centra centieni tagad būt par lielākajiem Citadeles bankas aizstāvjiem drīzāk apliecina tikai liekulību – iepriekšējā cīņa par bijušo Parex bankas īpašnieku interesēm un tagadējā iestāšanās par bankas nepārdošanu amerikāņiem visdrīzāk liek domāt, ka aiz tā slēpjas bijušo bankas īpašnieku vai ar tiem saistīto personu savtīgās intereses.

Ja jūsu partijas, nevis Vienotības pārstāvji būtu piedalījušies atpūtas izbraucienā uz Gruziju, būtu sacelts pamatīgs tracis. Šobrīd visu cenšas noklusināt – jā, smuki neesot, bet Dombrovska, Vējoņa un Zaķa aizstāvji zina teikt, ka par banku ar tā pircēja pārstāvi šie ietekmīgie politiķi nav runājuši…

 Tie, kas uzskata, ka jātaisnojas, var daudz un dikti taisnoties, var stāstīt, ka tur nekas nav bijis. Es vēlreiz saku: šis darījums nav izturējis saprātīgā vērotāja testu. To, kas atbildīgs, zinām. Taču, ja šo darījumu pārtrauktu un bankas pārdošanu nodotu Eiropas Komisijai, tad pārdošanas process sāktos no jauna un nav nekādas garantijas, ka, skatot izdevīgāko piedāvājumu, banka nevarētu tikt pārdota kādam no Krievijas. Un tas ir tas lielākais risks. Starp šiem ļaunumiem mazākais ir tad, ja banka nonāk ASV finanšu korporāciju pārstāvju pārziņā.

Ir ļoti nepatīkami, ka mūsu ministri savlaicīgi netika pielaisti pie sarunām ar Eiropas Komisiju, lai varētu kaut ko mainīt (jau teicu, ka bija jādara viss, lai banka saglabātos kā valsts īpašums; saistības to noteikti pārdot Latvijai nav izdevīgas). Taču, neskatoties uz to, mūsu partija nav gatava procesu traucēt, tā ejot kopā ar Saskaņas centru, kā intereses ir pilnīgi citas.

Teicāt, ka rīcība bijusi nepareiza, vainīgie zināmi, bet neko mainīt nevar. Tad jau arī atbildība ne no viena netiks prasīta?

 Esmu pārliecināts, ka tiesībsargājošās iestādes un institūcijas, kas nodarbojas ar darījuma analīzi, sekos visam procesam un rīkosies savu pilnvaru ietvaros.

Ko gan var darīt tiesībsargājošās iestādes un citi pārbaudītāji, kas pakļauti valdībai? Lēmumus par Citadeles pārdošanu valdība pieņēma pati, lielā mērā pārņemot arī Privatizācijas aģentūras funkcijas.

 Es par šo esmu lauzījis galvu daudz un dikti. Man sāpīgi noraudzīties uz šo darījumu. Bet ko varam darīt šajā situācijā pie ļoti ierobežotām izvēles iespējām? Ir tikai slikta izvēle, vēl sliktāka un pavisam slikta. Nacionālā apvienība un arī valsts ir iespiesta spīlēs, lai pieņemtu lēmumu starp variantiem, kur neviens nav apmierinošs. Zaudējumi būs tāpat, jautājums – kā iziet ar iespējami mazākiem? Tas ir tas arguments, ko vajadzēja izmantot, lai pierādītu, ka mēs nevaram atļauties šo banku pārdot vismaz vēl pāris gadu. Kaut gan ideālā variantā arī turpmāk būtu nepieciešama banka ar valsts kapitālu, kas pilda stratēģisku, valstisku uzdevumu, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus un lauksaimniekus. Jo komercbankas ieinteresētas tikai peļņā. Arī valstij piederoša banka, protams, domā par peļņu, bet tai šī nav vienīgā interese.

Varbūt problēma tajā, ka mūsu Ārlietu vai Ekonomikas ministrija (kurš nu šajā gadījumā atbildīgs) nespēj panākt ilgākus pārejas periodus vai īpašos nosacījumus, ņemot vērā krīzes dziļumu, kur bijām iekļuvuši, un ģeopolitiskos riskus?

 Jā, tur tā lieta! Un kad mēs jau pirms diviem gadiem par to runājām, prasījām, lai braucam un kaut ko darām, tad tajā grupā, kurai bija pārrunas ar Eiropas Komisiju, nebija iekļauts neviens no mūsu pārstāvjiem. Viss ir aiz noslēpumainības plīvura, mēs nezinām, kas tur runāts, vai tur bija kādas iespējas ko mainīt, vai ne.

Kā vispār vērtējat to, ka tiekat no daudziem jautājumiem izolēti, tajā skaitā tieši jūsējiem nez kāpēc nedod pielaides valsts noslēpumiem? Izskatās, ka tiek gatavota augsne jūsu partijas atstāšanai opozīcijā nākamajā valdībā?

 Tas nekādā veidā tā nevarētu notikt! Saskaņas centram, lai cik skaisti un sīrupaini viņu pārstāvji runā, ir pavisam citas ģeopolitiskās intereses. Mēs neredzam risku palikt opozīcijā. Esam pārliecināti, ka valdību veidos esošās partijas, varbūt kāda vēl varētu nākt klāt, bet līdzšinējās kā politiskais kodols paliks. Jautājums tikai – kāds būs šo spēku samērs?

Kā tagad domājat rīkoties? Kaut kā reaģēsiet uz notiekošo?

 Tas, par ko mēs viennozīmīgi iestājamies: lai pēc iespējas ātrāk tiktu atklātas visas ar Citadeles darījumu saistītās detaļas. Lai vismaz tiktu ieviesta skaidrība, kāda ir šī saprātīgā vērotāja testu neizturējušā darījuma būtība, kas notiek ar finanšu saistībām, kas visā šajā procesā ir kopumā – sākot no Parex bankas pārņemšanas un sadalīšanas -, kādi būs un kādi varētu būt zaudējumi, ja mēs nebūtu to veikuši. Ir jātop skaidram, kas ir investori, kādi ir viņu nākotnes plāni, jo viņiem pret valsti būs jāpilda saistības, kas bankai ir šobrīd – valsts aizdevusi šai bankai lielas naudas summas. Tas viss prasa skaidrojumu.

Pārpublicēts no laikraksta “Diena”

Foto: LETA

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Saulis Nesaule

    30.09.2014 18:03

    Runājiet skaidru valodu. Tā i pasakat, ka Latvijas saimnieciskā bāze pārsvarā ir krievu biznesam, tāpēc vēl viena nozīga uzņēmuma (finanšu instrumenta) nonākšana šo aprindu ziņā ir riskanta, pēc Latvijai piedzīvotās rūgtās pieredzes ar krievu biznesu saistītajiem uzņēmumiem-banku Baltija, Liepājas metalurgu, Pareksu, Krājbanku, kas kopumā valstij radīja naudas zaudējumus, nestabilitāti. Bankas nonākšana citam investoram dažādo saimniecisko vidi. Jāatzīst ka, saimnieciskajai videi nereti ir ietekme uz politiku, tāpēc izvēle par labu citam investoram ir bijusi pamatota. Jautājums ir par procesu kā to veica.

  • Saulis Nesaule

    30.09.2014 17:03

    Rakstā ir pretruna. Ja jau raksta autors izsaka viedokli par to ka nākošo valdību veidos tie paši, kas pašlaik, tad kur ir risks ka Citadele varētu tikt pārdota bijušajiem no Pareks. Nu ja gribējās pateikt ka Saskaņa ir nelieši, tad ar to arī vajadzēja sākt.

  • Jānis Derums

    29.09.2014 10:29

    Trīs ietekmīgākām Latvijas partijām -Vienotībai, NA, ZZS pirms vēlēšanām nevajadzētu vienai otru apkarot, bet vairāk domāt par savstarpēju darbu nākošajā Saeimā, par darbu valsts, latviešu tautas labā. Šī savstarpējā apkarošanās, respektīvi mēs vienīgie labie,pārējie sliktie uz daudziem vēlētājiem atstāj negatīvu iespaidu un rosina šaubas par ko balsot. Skaidrs, ka neviena no šīm partijām neiegūs pārliecinošu vairākumu un tikai kopīgi būs spējīgas izveidot koalīciju un šajā valstij svarīgā situācijā, kad iespējama Saskaņas kopdarbība ar Sudrabas veidojumu, vajadzētu domāt valstiski, nevis šauri partejiski, kurai no šim trim partijām būs kāds deputāts vairāk, vai mazāk, jo iepzīstoties ar deputātu kandidātu personālijām nebūt kādas principiālas atšķirības savās nostādnēs daudziem kandidātiem nav.

  • Arturs Grava

    26.09.2014 16:44

    Kāds ir NA viedoklis attiecībā uz Citadeles akciju pārdošanu biržā Latvijas iedzīvotājiem? Tāda iespēja bija, Societe Generale to pat ieteica, tikai Latvijas valdība to nevēlējās. Pēc dažiem gadiem tāda iespēja atkal būs, laiks par to domāt ir jau tagad.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.