logo

Darba likums un Diasporas likums – 12. Saeimas pēdējās sēdes būtiskākie lēmumi

01.11.2018 Rihards Kols Saeimā

Labdien!

Šodien Saeimā bija īpašs noskaņojums, jo šis ir 12. Saeimas “izlaidums” – pēdējā šī sasaukuma Saeimas sēde.

Ir prieks un gandarījums par to, ka iniciatīva par Diasporas likuma nepieciešamību, par ko esmu iestājies vēl pirms ievēlēšanas 12. Saeimā un pie kura koncepta izstrādes strādāju kopš 2015.gada, rezultējusies tajā, ka šodien, 12. Saeimas noslēdzošajā sēdē, Diasporas likums tiek pieņemts pēdējā lasījumā.

No otras puses – ir rūgta pēcgarša, ka lielākā daļa Saeimas izvēlējās neuzklausīt Juridisko biroju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Latvijas Pašvaldību Savienību un pat diasporas organizāciju viedokli, un citādi kvalitatīvā likumā iebalsoja Ārlietu komisijas atbalstīto juridiski nekorekto diasporas definīciju. Protams, iespējams, ka gribēja, kā labāk, bet tas tomēr neattaisno apzinātu juridiska brāķa iestrādāšanu jaunā likumā. Ir skaidrs, ka šāda definīcija likumā palikt nevar, tā rada pārāk daudz juridisku risku un visticamāk paralizēs darbu tiem, kuriem būs jāīsteno diasporas likumā paredzētās aktivitātes praksē – valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpēc jau uzreiz varam teikt, ka viens no Nacionālās apvienības pirmajiem darbiem, uzsākot darbu 13. Saeimas sasaukumā, būs šī likuma atvēršana, lai labotu šo kļūdu.

Šodiena arī iezīmēja zināmus panākumus Nacionālajai apvienībai Darba likuma kontekstā.

Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Vēl biedējošāka ir statistika, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, tikai 40% ir latvieši. Tas rada krievu valodas pašpietiekamību, īpaši privātuzņēmumos, un nu ir radusies situācija, ka darba devēji pieņemot darbiniekus darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi.

Lai labotu šo nepieņemamo situāciju, Nacionālā apvienība iesniedza Darba likuma grozījumus, kas nosaka, ka darbiniekam ir tiesības ar Latvijas vietējiem iedzīvotājiem sazināties valsts valodā un darba devējam arī liegs pieprasīt no darbiniekiem nepamatotas svešvalodas zināšanas. Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju. NA jau gadiem strādā pie tā, lai panāktu Saeimas kolēģu izpratni par šī jautājuma nozīmību. 2012. gadā izdevās novērst nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba sludinājumos, tomēr būtiskākie NA piedāvājumi netika atbalstīti uzņēmēju organizāciju un koalīcijas partneru spiediena dēļ. NA līdzšinējo panākumu attiecībā uz darba sludinājumiem uzskata par tikai kosmētisku samilzušas problēmas risinājumu. Tas, ka darba devējs darbiniekam aizliedz būt pilsoniski atbildīgam un runāt ar iedzīvotājiem valsts valodā, ir pazemojoši. Lai gan joprojām nav sasniegts pilnīgs ierobežojuma tvērums, tomēr šis ir solis pareizajā virzienā.

Darba likumā izdevās iestrādāt arī izmaiņas par atalgojuma atklātību darba sludinājumos. “Un cik lielu algu jūs vēlētos saņemt?” iespējams jau tuvākajā laikā darba meklētājiem intervijās vairs nebūs jāmokās ar atbildi uz šo āķīgo jautājumu. Uzņēmumiem un iestādēm, kas meklē darbiniekus, darba sludinājumos būs jānorāda attiecīgā amata paredzētās darba algas vai stundas tarifa likmes amplitūda. Kāpēc? Jo – būsim godīgi! Situācija, kad algas netiek izpaustas darba sludinājumos, ir izdevīga tikai un vienīgi darba devējiem. Skaidrs, ka darba devējs iegūst no informācijas asimetrijas, jo aiz vārda “konkurētspējīgs” var slēpties gan patiešām labs, gan arī patiesībā konkurēt nespējīgs atalgojums.

Atalgojuma nenorādīšana, tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, ievērojami palielina nepiemēroto kandidātu skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus. Norādot atalgojuma diapazonu darba sludinājumā, tiek nodrošināta ne tikai atgriezeniskā saite ar potenciālajiem darba ņēmējiem, bet uzņēmums savām vakancēm ilgtermiņā iegūst arī kvalificētus un piemērotus kandidātus.

Atalgojuma norādīšana sludinājumos palīdzēs cīnīties pret ēnu ekonomiku un diskrimināciju darba tirgū. Ja darba devējs būs norādījis aptuveno algu sludinājumā, būs, piemēram, ļoti grūti sievietēm maksāt zemāku algu tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes.

Patiesi priecājos, ka Saeimā pārstāvētās partijas turējās pie saviem solījumiem un principiem, un nu šī caurspīdīguma prakse tiks iedzīvināta mūsu ikdienā un, esmu pārliecināts, nesīs labumu lielākajai daļai darba meklētāju.

Un noslēgumā – par Čeku loterijas likumu. Strādājot pie 2018.gada budžeta un vidēja termiņa budžeta veidošanas, valdībā tika atbalstīts Nacionālās apvienības ierosinājums ieviest Latvijā PVN čeku loteriju kā instrumentu, kas labdabīgā un sabiedrību motivējošā veidā mazinātu ēnu ekonomiku. Tās īpatsvara samazināšana ir viens no valdības prioritārajiem uzdevumiem, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības pieaugumu, sociālo aizsardzību un tautsaimniecības attīstību. Ar šo likumu, ievērojot citu valstu – Slovākijas, Maltas, Portugāles, Polijas un nu arī Lietuvas – pieredzi, nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanai arī Latvijā tiek paredzēta čeku spēles organizēšana, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas iedzīvotājus ēnu ekonomikas apkarošanā, panākot, lai par saņemto pakalpojumu un iegādāto preci tiktu izsniegts darījumu apliecinošs dokuments, tādējādi veicinot godīgu konkurenci.

Noslēgumā es vēlētos Nacionālās apvienības vārdā pateikties jums, klausītāji, par iedziļināšanos un sekošanu norisēm, un pateikties tiem vēlētājiem, kas atbalstīja mūs un nu varēs sekot notikumiem un mūsu darbam jau 13. Saeimā. Tāpat – paldies kolēģiem parlamentā par ražīgu, spraigu un dinamisku darbu.

Uz tikšanos!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.