logo

Diaspora – no haosa uz efektivitāti

14.12.2015 Rihards Kols Latvijā

Rihards Kols
  • Pērnā gada laikā ārzemēs dzīvojošie valstspiederīgie uz Latviju pārskaitījuši vairāk nekā pusmiljardu – teju 600 miljonus – eiro, pēdējo četru gadu laikā – aptuveni 2.2 miljardus eiro. Fakts.
  • Lai gan 70% emigrējušo vēlas, lai viņu bērni brīvi pārvaldītu latviešu valodu, latviešu diasporas bērnu latviešu valodas zināšanas kļūst arvien vājākas. Fakts.
  • 2/3 no diasporas pārstāvjiem nav dzirdējuši par tādu reemigrācijas plānu. Fakts.
  • Šobrīd nav vienota, visaptveroša likuma, kas nosaka atbalstu diasporai kā nepieciešamību. Diemžēl, bet arī fakts.

Šobrīd ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Mēs varam novērot latviešu kopienu uzplaukumu, teju visos pasaules kontinentos – Vācijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā un Austrālijā jauniebraukušie latvieši pievienojas jau esošajām, iepriekšējā imigrācijas viļņa jeb trimdas latviešu kopienām; citās valstīs, piemēram, Īrijā, Somijā un Spānijā šobrīd veidojas jaunas latviešu diasporas kopienas. Protams, mēs varam turpināt sērot par lielo izbraucēju skaitu un vaimanāt par sūro likteni, taču, ja kaut ko mūsu smagā vēsturiskā pieredze mums ir pierādījusi, tad tā ir apbrīnojamā latviešu dzīvotspēja un teju ģenētiski iekodētā vēlme un nepieciešamība saglabāt, kopt un attīstīt latvisko identitāti, kultūru un tradīcijas, kas ir neatkarīga no ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Neskaitāmie kori un deju kolektīvi un pat dziesmu svētki pasaules metropolēs, latviešu kultūras dienas… Latviešu meitenes uzsāk sociālās uzņēmējdarbības projektu un Amsterdamā – atver latviešu senioru adītu cimdu un zeķu veikalu. Nometnes, latviešu skolas, lielā iesaiste sociopolitiskajās norisēs Latvijā un, galu galā, arī milzīgās investīcijas, kas tiek pludinātas no ārvalstīm uz Latvijas ģimenēm. Mūsu emigrējušie tautieši vistiešākajā nozīmē piedalās Latvijas kultūras un ekonomikas veidošanā. Diemžēl no valsts puses šī iesaiste “pieklibo”.

Apsveicami, ka kopš 2011. gada ir būtiski paplašinājies valsts sniegto atbalsta instrumentu skaits diasporai. Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 23 valstīs aptuveni 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, Latviešu valodas aģentūra ārvalstīs īsteno atbalsta pasākumu kopumu, izstrādājot metodiku un atbalstot pedagogus Latvijā un diasporās, tiek organizētas nometnes Latvijas diasporas jauniešiem… Taču reālā situācija rada drūmu priekšstatu par valsts iesaisti tās atbalstā – skolas, kurās pasniedz latviešu valodu, tiek uzturētas draudzēm vai biedrībām piederošās ēkās, diasporu kopienu pārstāvjiem tās uzturot par saviem privātajiem finanšu līdzekļiem, skolotāji bieži darbojas brīvprātīgi un bez atalgojuma.

Vērojams milzīgs disbalanss starp diasporu kopienu aktivitāti un valsts atbalstu latviešu kopienām – pret ar katru gadu pieaugošajiem simtiem miljonu, kas ieplūst Latvijas tautsaimniecībā no diasporas, valsts diasporas atbalstam var atrast aptuveni 800 000 eiro, kas izkaisīti pa dažādām ministrijām, institūtiem un programmām. Valsts sniegtais atbalsts diasporai pēdējos 4 gados veido nepilnus 2,5 miljonus eiro. Turpretim, patvēruma meklētāju uzņemšanas un integrācijas plānam nākamajos 2 gados, rekordīsā laikā, atvēlēti nepilni 15 miljoni eiro! Sanāk, ka uz vienu bēgli esam gatavi ieguldīt gandrīz 30 tūkstošus, bet uz diasporas pārstāvi – 4 eiro!

Tieši izkaisītajā, haotiskajā pieejā slēpjas mūsu lielākā problēma – tā sūta ļoti negatīvu signālu par valsts politiku un nacionālo attieksmi pret tiem latviešiem, kas devušies emigrācijā. Tiek radīts nevērības, pat vienaldzības iespaids.

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši – mūsu diaspora – ir daļa no Latvijas valsts un kultūras, un nedrīkst tikt atdalīti no Latvijas un latviešu kopuma. Diasporai ir jābūt integrētai Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļai; darbam ar diasporu jānotiek sistēmiski un sistemātiski, lai nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā. Jāveido jauns likums, kas vērsts uz tautiešu atbalstu ārvalstīs, tādā veidā veidojot pārredzamu un horizontālu politiku. Apvienojot visus šobrīd nepārskatāmos un netveramos atbalsta plānus un programmas – reemigrācijas plānu, diasporas atbalsta politiku, ministriju atbalsta programmas – zem viena, visatpveroša likuma, tiktu beidzot radīta iespēja konsekventi un racionāli veidot iekļaujošu un atbalstošu politiku diasporas jautājumos, nosakot valsts atbalstu diasporai nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu nepieciešamību un faktu.

Apvienojot dažādos, savstarpēji nodalītos atbalsta instrumentus un plānošanas dokumentus, būtu, arī esošā finansējuma ietvaros, panākt daudz pozitīvāku efektu uz diasporu kopienām ilgtermiņā.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.