logo

Drošības kopiena: ilūzija vai realitāte?

15.06.2013 Vineta Poriņa Latvijā

No kreisās: J.Bordāns, V.Poriņa, I.Vaidere, A.Kudors. Foto: K.Rožkalne

Rīgā, ES Mājā maija beigās notika starptautiska konference „EDSO Drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija?”. Konferenci organizēja šī raksta autore Saeimas deputāte Vineta Poriņa kā EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja sadarbībā ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri un Austrumeiropas politikas pētījumu centru.

Konferencē piedalījās vēsturnieki no Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas, Valsts Prezidenta Vēsturnieku komisijas, politologi u. c. akadēmiskās vides pārstāvji, Saeimas deputāti, valdības un EDSO Parlamentu Asamblejas pārstāvji, ārvalstu vēstnieki, Satversmes Aizsardzības biroja un NVO pārstāvji.

Ar referātiem uzstājās Saeimas deputāte Vineta Poriņa, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, EP deputāte Inese Vaidere, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vadītājs Andis Kudors, vēsturnieks, APPC pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas –Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda, LU prof. Žaneta Ozoliņa, Čehijas Parlamenta EDSO delegācijas vadītājs Jaroslavs Plahi, Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Oļeiņiks, kā arī LR Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš. Debatēs piedalījās Latvijas vēstnieks EDSO Gints Apals, diplomāts un vēsturnieks Bonifācijs Daukšts, profesore Baiba Kangere, brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns un citi zinoši cilvēki.

Diskusijas par EDSO drošības kopienas veidošanu telpā no Vankūveras līdz Vladivostokai notiek jau daudzus gadus. Starptautiskā līmenī īpaša uzmanība pievērsta jaunu drošības risku, izaicinājumu un apdraudējumu problēmām. Īpaši svarīgs jautājums ir valstu un cilvēku savstarpējā uzticēšanās, kas pakāpeniski aizstāj tradicionālās militārās drošības jēdzienu. Šī konference bija pirmais mēģinājums par minētajiem jautājumiem debatēt arī Latvijā, iesaistot akadēmiskās vides pārstāvjus un politiķus, un skatot viņu idejas plašākā starptautiskā kontekstā.

Konferences programma apvienoja trīs savstarpēji saistītus aspektus. Pirmais – Latvijas vēsturnieku darbs 20. gadsimta totalitāro režīmu noziegumu izpētē, saistībā ar principiālu komunisma un nacisma nosodījumu. Totalitāro režīmu mantojums tieši saistīts ar Latvijas valsts tiesiskās nepārtrauktības doktrīnu, no kuras izriet pastāvošā likumdošana valodas un pilsonības jautājumos. Otrais aspekts – Eiropas Parlamenta diskusijas par totalitāro režīmu nosodīšanu un vienotas Eiropas vēstures izpratnes veidošana, kas kļuva iespējama tikai pēc Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu uzņemšanas Eiropas Savienībā. Trešais aspekts – uzticēšanās un samierināšanās starp EDSO valstīm 21. gadsimtā, nolūkā stiprināt nemilitāro drošību un adekvāti reaģēt uz jaunām apdraudējuma formām, īpaši maigās varas izpausmēm.

Viens no būtiskiem šķēršļiem stabilas EDSO drošības kopienas izveidei ir valstu krasi atšķirīgais vēstures skatījums. Ja kādai valstij rodas nesodāmības apziņa, nav garantijas, ka nākotnē neatkārtojas sāpīgie 20. gadsimta vēstures notikumi. Tāpēc ir būtiski, lai samierināšana ietvertu tādus aspektus kā vēstures faktu konstatēšanu, notikumu objektīvu izvērtēšanu, vainas atzīšanu un nožēlošanu. Dažās valstīs šo procesu raksturo kā sabiedrības atveseļošanu.

Konferences debates apliecināja, ka Krievijas maigā vara kļūst par nozīmīgu apdraudējumu un destabilizējošu faktoru, ja tiek lietota Latvijas valsts tiesiskās pēctecības apšaubīšanai un Latvijas konstitucionālo pamatu graušanai. Šādā veidā maigā vara tiecas manīt Eiropas drošības arhitektūru, kas izveidojās pēc Aukstā kara, atjaunojot PSRS ietekmes sfēras un dalījuma līnijas. Konference deva pozitīvu novērtējumu Baltijas valstu centieniem panākt totalitāro režīmu nosodījumu Eiropas līmenī. Konferences dalībnieki atbalstīja nepieciešamību turpināt aktīvu darbu Eiropas Parlamentā un EDSO Parlamentu Asamblejā, lai sekmētu valstu samierināšanos uz taisnīguma un atbildības bāzes. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ciešāka sadarbība starp Saeimu, Eiropas Parlamentu un valdību. Būtiski, ka Latvijas pētniecības centri un akadēmiskā kopiena gatava dot savu ieguldījumu vēsturiskās samierināšanas procesā, atbalstot Eiropas Parlamentā un EDSO Parlamentu Asamblejā notiekošo darbu.

Latvijas sašķeltās izglītības un mediju lauks šobrīd ir Krievijas maigās varas poligons, kas veicina sabiedrības segregāciju, radot būtisku apdraudējumu valstij. Konferences dalībnieki atbalstīja domu, ka Krievijas maigo varu Latvijā var ierobežot, veidojot kopēju valsts izglītības telpu ar vienotu vēstures un sociālo zinību apguvi visās skolās, iepretim lingvistiski un ideoloģiski sašķeltai skolu sistēmai.

Kā svarīgākais uzdevums starptautiskā līmenī laikā līdz Latvijas prezidēšanai Eiropas Savienības Padomē izvirzās nepieciešamība koordinēt viedokļus un darbu starp Eiropas Parlamentu, EDSO Parlamentu Asambleju, NATO Parlamentu Asambleju un citām starpparlamentu struktūrām. Vienlaikus nacionālā mērogā jāaktivizē sadarbība starp Saeimu, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju, Prezidenta Vēsturnieku komisiju, Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisiju, Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī visu ieinteresēto akadēmisko aprindu pārstāvjiem, lai kopīgā darbā apliecinātu Latvijas valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu, kas tiek mērķtiecīgi grauta ar maigās varas palīdzību. Jāņem vērā, ka tieši nepietiekami aktīva tiesiskās pēctecības principa apliecināšana valstiskā līmenī atstāj Latviju apšaubāmā statusā, drošības pelēkajā zonā ES un NATO nomalē. Šīs problēmas pārvarēšanai nepieciešams daudz intensīvāks kopīgs darbs, regulāras diskusijas, atkārtotas konferences, balstoties uz 31. maija pasākuma pozitīvo piemēru.

 

Foto Visi foto

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.