logo

Dzelzsgriezējs atkal griež

27.10.2013 Raivis Dzintars Latvijā

Vakarnakt Latvijas 1. Rokkafejnīcā – Reitera namā nebija, kur ābolam nokrist. Aivars Borovkovs, kurš iemūžināja vēsturisko Aivara Brīzes piemiņas koncertu, jokoja, ka fotokameru var gaisā pakārt. Līvu dziesmas atkal skanēja tā, kā es to atceros no savas bērnības un laikiem, kad pie šīs mūzikas auga mans vecākais brālis. Bez Brīzes, bez Groduma un citiem, kas jau spēlē aizsaules skatuvēs. Un tomēr skanēja tā, ka Līvu strāva pārņema katru audu. Dzelzsgriezējs, Dzimtā valoda, Zābaku dziesma, Zīlīte, Bailes par ziņģi…

Līvi ir dzīvi – šos vārdus esmu dzirdējis tik ilgi, kopš atceros Līvu mūziku. Un tomēr tikai tagad līdz galam apjaušu šo vārdu nozīmi. Aiziet dzīva vēsture, aiziet cilvēki, kas mācījuši tautu uzdrīkstēties, būt stipriem un lepniem, būt pašiem sev savā dzimtajā valodā. Bet vakardiena nelika vilties. Koncerta apmeklētaji kopā ar māksliniekiem padarīja Līvus dzīvus un varošus. Vecās dziesmas atkal skanēja tik neparasti stipri un vienojoši!

Domāju, ka retais nožēlotu šo pēdējo muzikālo tikšanos ar Aivaru. Kaut kādā veidā viņš pratis mums pateikt paldies, pasniedzot dāvanu – savu spēku un enerģiju iedodot cīņubiedriem uz skatuves. Tas nebūs pārspīlēts, sakot, ka tā nav tikai mūzika un tikai rokgrupa. Tā ir kaut kāda daļa no mūsu latviešu dvēseles un sirdsapziņas. Daļa, kas cīnās par to, lai mūžīgi būtu dzīva.

Raivis Dzintars

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.