logo

Dzintars Kudums un Roberts Zīle apmeklē Aizputes un Priekules novadus

07.08.2013 Pašvaldībās

Roberts Zīle un Vija Jablonska. Foto: Priekules novada ziņas.

Jūlija beigās no Kurzemes ievēlētais Saeimas deputāts Dzintars Kudums un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle apmeklēja Aizputes un Priekules novadus, kur tikās ar novadu domes deputātiem, darbiniekiem un uzņēmējiem, lai gūtu priekšstatu par novadu attīstības plāniem un veiksmīgiem projektiem.

Mazajām pašvaldībām vislielākās grūtības ir piesaistīt ES struktūrfondu naudas, jo minimālās projektu summas ir pārāk lielas līdzfinansējuma nodrošināšanai. Cita, vēl lielāka problēma ir ceļu infrastruktūras sliktais stāvoklis, kas kavē uzņēmējdarbību un tūrisma attīstību, kā arī ļoti ierobežo darba iespējas lielākā attālumā no dzīvesvietas. Tā par tikšanos Priekulē tālāk lasāms Marijas Leščinskas rakstā „Sāpju sāpe ir ceļš”.

25. jūlijā Dz. Kudums un R. Zīle Aizputes novada domē tikās ar Aizputes novada vadītāju Aivaru Šili (ZZS), viņa vietnieku Juri Grasmani (NA), savukārt pēcpusdienā Priekules novada domē – ar Priekules novada vadītāju Viju Jablonsku (NA), viņas vietnieku Ainaru Cīruli (NA) un citiem deputātiem.

Sāpju sāpe ir ceļš

Autors: Marija Leščinska. Publicēts: „Kurzemes Vārds” sestdien, 2013. gada 27.jūlijā

Nepieciešams panākt, lai valstī tiktu mainītas prioritātes un vairāk finansējuma piešķirts ceļu sakārtošanai, tiekoties ar Saeimas deputātu Dzintaru Kudumu un eiroparlamentārieti Robertu Zīli, pauda Priekules Novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

„Izveidosies valsts nevalstī”

No Kurzemes ievēlētais Saeimas deputāts Dz. Kudums un Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas deputāts R. Zīle nedēļas beigās apmeklēja gan Aizputi, gan Priekuli, lai tiktos ar pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī citiem atbildīgajiem darbiniekiem un uzņēmējiem. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai — “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvjus, tiekoties ar partijas biedriem novados, interesēja aktuālākās problēmas šajās pašvaldībās un to iespējamie risinājumi ne vien atsevišķo pašvaldību, bet arī valstiskā līmenī. “Kurzemes Vārds” deputātus sastapa Priekulē.

Viens no patlaban aktuālākajiem jautājumiem ir Eiropas Savienības jaunais finanšu plānošanas periods, kas sāksies nākamajā gadā un iespējamā līdzekļu piesaiste tajā, tikšanās sākumā atzīmēja R. Zīle. “Tas ir ļoti sāpīgs jautājums, ja ir runa par Eiropas naudām un šo te jauno plānošanas periodu. Ne tikai sadzīviski, bet arī politiski – situācija valstī ir tāda, ka valdība iezīmē nākotni, kurā visi šie struktūrfondi, lielās naudas būtu lielajiem attīstības centriem,” saka V. Jablonska. Taču, tā kā līdzīgas tendences bijušas jūtamas jau iepriekšējā domes sasaukuma darbības laikā, novadā cītīgi strādāts pie struktūrfondu līdzekļu apguves. “Ja mūsu budžets ir apmēram 3,4 miljoni, tad četros gados esam piesaistījuši 5,8 miljonus. Sporta būves mums ir visos pagastos un pilsētā, izglītības iestādes puslīdz ir renovētās, ūdenssaimniecības projekti ir visur, bet tam ir vajadzīgas nākamās attīstības kārtas, un ir vajadzīgi instrumenti, lai cilvēki varētu pievienoties šīm sistēmām. Bet vislielākā un vissāpīgākā problēma, kas mūs skar šajā plānošanas periodā, ir ceļi,” uzsver pašvaldības vadītāja. Turklāt mazām pašvaldībām grūtības līdzekļu piesaistē rada arī tas, ka nereti minimālās projektu summas ir ļoti lielas, tā kā projektu realizācijai nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums, šādu finansējumu piesaistīt ir teju, neiespējami. “Tas nozīmē, ka tikai Rīga,” uz dotāciju mērķauditoriju norāda Priekules Novada domes Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Modris Baumanis. “Arī cilvēki ir kā skudras satecējuši uz Rīgu, tur ir gan infrastruktūra, gan darbavietas un, ja visu naudu turpinās dalīt tikai uz lielajiem centriem, patiešām izveidosies valsts nevalstī. Tad arī palikušie aizbrauks. Lauki paliek arvien tukšāki,” piebilst domes priekšsēdētāja.

Pārējo izdarīs paši

“Tomēr sāpju sāpe ir ceļi, pārējo cilvēki izdarīs paši!” saka V. Jablonska. No ceļu sakārtotības atkarīgi ļoti daudzi jautājumi — gan iedzīvotāju nodarbinātība, gan dažādu investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības attīstība, viņa norāda. “Tas ir svarīgi arī, ja runā par investoriem un citāda veida investīcijām, kas varētu nākt uzņēmējdarbībā. Ja atbrauc šeit investors pa nekurieni — kur viņš te darīs, kur te ieguldīs?” tikšanās laikā retoriski vaicā domes vadītāja. “Neviens negrib šeit braukt, ari uzņēmējs,” piekrīt Dz. Kudums.

Kvalitatīvi ceļi ne vienu vien atturētu no novada pamešanas, jo darbu iespējams meklēt ari tuvējās pilsētās – Liepājā un Saldū, uzskata pašvaldībā. “Vajag ceļu, jo tas ir darbarīks, tā ir maize, un tas ir darbs. Šeit pat dzīvo cilvēki, kas brauc uz, darbu Liepājā un Saldū,” stāsta V. Jablonska. Būtu nepieciešams ieviest daudzviet Eiropā praktizēto modeli, kad cilvēki brauc uz darbu pilsētā, bet vakarā atgriežas mājās un saimnieko savās lauku saimniecībās, saka SIA “Maileks” vadītājs Ilgonis Šteins.

Ceļu infrastruktūras sakārtošana būtiski nepieciešama ari tūrisma attīstībai, norāda M. Baumanis. “Mēs, protams, nevaram pretendēt uz tūrismu kā Prāgā, bet tomēr varam dot ieguldījumu — , piemēram, par kādiem velomaršrutiem varam runāt pa grants ceļiem?” Tāpat bijuši arī gadījumi, kad dažādiem pasākumiem izdevies piesaistīt antīko spēkratu īpašniekus, taču tie atteikušies mērot ceļu uz Priekuli pa sliktā stāvoklī esošajiem ceļiem. “Bet, runājot par satiksim kā tādu, sliktu nodarīja tas, ka pirms Eiropas Savienības robeža ar Lietuvu bija ciet, tas izjauca kaut kādā veidā infrastruktūru, apmaiņas, domāšanas veidu. Bet, ja šie ceļi būtu normāli un braucami, tad ari apmaiņas plūsma būtu,” uzskata Attīstības nodaļas vadītājs.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.