logo

Edvīns Šnore: “Kur ir stipra krievu valoda, izglītība un mediji, tur ir krievu pasaule, kuru kādu dienu Krievija var nākt aizstāvēt.” (2)

24.01.2019 Edvīns Šnore Latvijā

Foto: Ieva Ābele, Saeima Foto: Ieva Ābele, Saeima

Edvīns Šnore pauž Nacionālās apvienības frakcijas viedokli Saeimas ārpolitikas debatēs.

Migrācija

Saskaņā ar Eirobarometra datiem, galvenā problēma, kas šodien uztrauc eiropiešus ir migrācija. Arī Latvijas iedzīvotājiem šis jautājums ir ļoti svarīgs. Kopš 2015. gada Saeimā ir bijušas asas debates par to, kādu nostāju migrācijas jautājumā Latvijai un Latvijas ārlietu ministrijai vajadzētu ieņemt.


Kad 2015.gadā tika lemts par Eiropas komisijas piedāvāto migrantu pārdali, Nacionālā apvienība balsoja pret. Jo no pirmās dienas bija skaidrs, ka šī pārdale migrācijas problēmu nerisinās. Ekonomiskie migranti vienkārši nebūs ar mieru dzīvot Austrumeiropā, kur viņus ar varu vai viltu atvedīs.

Ārlietu ministrs tolaik teica, ka, lai cik bezjēdzīgs, Eiropas komisijas plāns vienalga ir jāatbalsta, jo pretējā gadījumā NATO partneri var atteikties sargāt mūsu valsti. Rezultātā Uz Latviju tika atvesti 374 migranti, kuri pēc reģistrēšanās PMPLP, nu jau liekas visi pilnā sastāvā ir aizbraukuši atpakaļ uz Rietumeiropu.

No vienas puses mēs varam priecāties, ka ekonomiskie migranti šeit neaizkavējās, bet no otras puses viss šis farss nodemonstrēja, cik tuvredzīgi un diletantiski ir Eiropas komisijas piedāvātie risinājumi migrācijas krīzei.

Ārlietu ziņojumā ir rakstīts, ka Latvija grib būt Eiropas kodolā, proti, grib lemt un būt atbildīga ne tikai par savu, bet visas Eiropas likteni. Pirms četriem gadiem Latvija šo iespēju neizmantoja, un neatrada sevī drosmi pateikt, ka Brisele kļūdās. Ar savu balsi tieslietu un iekšlietu padomē mēs toreiz palīdzējām uzspiest migrantus tām ES valstīm, kuras tam pretojās.

Tagad vairums šo valstu iebilst pret ANO Migrācijas kompaktu. Arī Latvijas Saeima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Ārlietu ministriju nepievienoties šim dokumentm. Diemžēl Latvijas pārstāvis ANO attiecīgajā balsojumā nevis balsoja pret, bet atturējās.

Nacionālā Apvienība uzskata, ka šādi rīkojoties Ārlietu ministrija nav adekvāti atspoguļojusi Latvijas parlamenta un tautas gribu migrācijas jautājumā.

Ārlietu ziņojumā ir teikts, ka svarīgi ir ieklausīties cilvēkos un ka tas jādara vairāk nekā darīts līdz šim. Ārlietu ministrs norāda, ka Latvijā sarīkots pilsoniskais dialogs par aktuāliem Eiropas jautājumiem, kura secinājumus Ārlietu ministrija aizsūtījusi uz Briseli, lai tur zinātu, ko Latvijas cilvēki domā. 17 lappušu garajā ziņojumā migrācija ir minēta tikai divas reizes un vienā no tām teikts, ka Latvijas iedzīvotāji aicinājuši “veicināt imigrantu uzņemšanu”.

Un tas ir situācijā, kad saskaņā ar aptaujām 80 procentiem Latvijas iedzīvotāju imigrācija no trešajām valstīm izraisa negatīvas emocijas. Pat saskaņā ar Eirobarometra datiem, Latvijas iedzīvotāji ir vieni no visskeptiskākajiem visā Eiropas savienībā šajā jomā.

Tā vietā, lai atspoguļotu šo tautas viedokli valsts ārpolitikā, Ārlietu ministrija visādi cenšas no tā distancēties un starptautiskajā arēnā to slēpt.

Nacionālā apvienība uzskata, ka tas ir nepareizi. Jo runa ir par tautas gribu, par cilvēku vairākuma viedokli. Lai cik tumsonīgs vai muļķīgs tas kādam neliktos. Ja tauta tā uzskata, tad Saeimai, valdībai un ārlietu ministrijai tas ir jāpilda, nevis jāmeklē dažādi viltīgi veidi, kā no tā izvairīties.

Jā, latvieši ir ļoti skeptiski attiecībā uz migrāciju, taču šī skepse nav radusies tukšā vietā. Tai ir zināms vēsturisks konteksts. Un mēs visi labi zinām, kāds tas ir. Ne viens vien šajā zālē atcerēsies, ka Trešās atmodas pirmā lielākā demonstrācija 1988. gadā bija demonstrācija tieši pret migrāciju.

Cilvēki, kas tur piedalījās, tostarp arī es, neprotestēja pret Metro kā transporta līdzekli, bet pret migrantu ievešanu, ko potenciālā metro būvniecība Rīgā, nestu sev līdzi. Migrācijas apturēšana bija arī 1988.gada Radošo savienību plēnuma viena no centrālajām tēmām. Un ne velti, jo pamatnācijas stāvoklis bija patiešām dramatisks – 52% savā valstī. Tagad tas ir 62% -, kas ir labāk, bet vienalga ne tuvu tāds, kā bija pirms okupācijas. Tas nozīmē, ka kolonizācijas un migrācijas sekas nav atrisinātas. Vēl arvien ik dienu ir jācīnās par latviešu valodu, tās statusu un lietojumu Latvijā.

Ārlietu ministrijai to visu atklāti un skaļi vajadzētu stāstīt ārzemēs. Skaidrot Latvijas specifisko stāvokli migrācijas jomā un nekautrēties no PSRS okupācijas vēsturiskā konteksta izskaidrošanas. Ārlietu ministrijai ārzemēs ir jāpauž un jāaizstāv Latvijas sabiedrības vairākuma viedoklis, pat ja tas nesakrīt ar Ārlietu ministra personīgo viedokli.

Vēl par migrāciju, ārlietu ziņojumā ir teikts, ka svarīga ir solidaritāte ar tām Eiropas savienības dalībvalstīm, kas saskaras ar lielāko migrācijas spiedienu. Mēs redzam, ka šodien ar to saskaras ne tikai Grieķija vai Malta, bet vesela virkne bagāto Rietumvalstu, kuru tuvredzīgās politikas rezultātā migranti brauc uz Eiropu. Tās ir valstis, kur demonizē migrācijas pretiniekus un kur politkorekutms ir nomācis veselo saprātu. Tādām valstīm nevajadzētu radīt ilūzijas, ka citi risinās viņu radītās problēmas. Solidaritāte var būt tikai ar tiem, kas paši dara maksimālo, lai novērstu, nevis veicinātu nelikumīgo migrāciju.

Krievijas dezinformācija

Ziņojuma ievadā ir uzsvērts, ka ārpolitikas galvenais uzdevums ir sekmēt Latvijas iedzīvotāju labklājību un ārējo drošību. Drošības kontekstā būtiska loma ir cīņai ar Krievijas dezinformāciju un propagandu. No ārlietu ministrijas un Latvijas diplomātiem lielā mērā atkarīgs, cik efektīva būs šī cīņa Eiropas un globālajā mērogā, jo neviens cits Eiropas savienībā nepazīst Krieviju labāk, kā latvieši, lietuvieši un igauņi.

Kad Igaunija 2017. gadā izraidīja Krievijas žurnālistus, mēs zinām, ka tam bija pamatots iemesls. Taču, piemēram, EDSO Augstais pārstāvis mediju brīvības lietās Igauniju nosodīja, tāpat kā to darīja Eiropas žurnālistu asociācijas vadītājs. Var pieņemt, ka šie kungi, nesaprot krieviski, neskatās Krievijas televīziju un nepazīst Kisiļevu, Solovjovu un citus tur strādājošos “žurnālistus”. Latvijas diplomātu uzdevums ir Rietumu kolēģus izglītot. Tā lai mūsu partneri adekvāti spētu reaģēt uz Krievijas hibrīd-draudiem. Un tā lai Rietumu sabiedroto labi domātās ieceres dažkārt nedotu pretēju efektu.

Minēšu tikai vienu piemēru. Ziemeļu ministru padome nu jau divus gadus piešķir naudu Latvijas žurnālistu projektiem. Pieteikties var visi, taču nolikumā rakstīts, ka prioritāte ir materiāliem krievu valodā. Rezultātā par Ziemeļvalstu nodokļu maksātāju naudu Latvijā tiek nostiprinātas jau tā stiprās krievu valodas pozīcijas un realizēts tas, kas pārsteidzošā kārtā ir rakstīts Krievijas ārpolitikas doktrīnā:

krievu valodas un krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu pozīciju stiprināšana ārzemēs

Un tas arī loģiski, ka Kremļa doktrīnā ir šāda tēze, jo kur ir stipra krievu valoda, izglītība un mediji, tur ir Krievu pasaule, kuru kādu dienu Krievija var nākt aizstāvēt.

Latvijas ārlietu ministrijas uzdevums ir šīs vienkāršās patiesības mūsu partneriem Ziemeļvalstīs un citur pasaulē izskaidrot.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Modris Klavins 24.01.2019 23:28

    Paldies,Edvīn, ļoti izsvērta un mūsu (Alūksnes nodaļas) ieskatā būtiska uzruna, kas konkrētajā brīdī bija īpaši svarīga. Šobrīd, kad mūsu partijas atbalsts sakarā ar Parādnieka eposu strauji sarūk, mums ir "arhisvarīgi" , kā būtu teicis mērglis Ļeņins, aktualizēt tās vērtības, par kurām stāv un gatavi krist mūsu biedri un atbalstītāji. (Es no tām nekādā gadījumā gan neizslēdzu arī demogrāfiju, bet tas jau ir cits stāsts, lai nekļūtu rupjš.) Pie viena : piedod, bet man personīgi Tavas un Daces domstarpības Integrācijas plāna atsevišķa formulējuma sakarībā tiešām nelikās tik būtiskas, lai ar to aizņemtu tik daudz laika mūsu kongresā , īpaši vēl tādēļ, ka iepriekš valdes sēdē šis jautājums jau tika laikietilpīgi izsvērts. Jūs abi esat vieni no populārākajiem mūsu partijas deputātiem - sēdiet līdz rītam un strīdaties, ja vajag asi, bet atrodiet kompromisu. Bet - vēlreiz paldies par sakarīgo uzrunu, izskatās , ka šis brīdis arī Eiropas kontekstā tai ir īstais , varbūt arī kolēģim Zīlem laiks uzspiest uz šīm pašām svirām, jo pašlaik ,vismaz mūspusē, ar atbalstu ir tā " so-so " , dziļāk atklāti neiztirzājot... Ceru, ka jau tuvākajā Domes sēdē mēs varēsim atklāti izrunāt mūsu Saeimas vēlēšanu rezultātus un pieļautās kļūdas ( kongresā taču tas nenotika , vai ne ?) un un nepielaist tās vismaz tuvākajā nākotnē. P.S. Šīsnedēļas Valdes sēde atkal bija slēgtā... ļoti ceru, ka atkal nav uzņemts kāds biedrs , līdzīgi Ringoldam Balodim izgājušo gadu (piem.,Jūlija Stepaņenko ?) Modris Kļaviņš Malēnijā

    • lauma šnoriņa 27.01.2019 09:41

      Nesniegt palīdzību kritiskā stāvoklī esošam cilvēkam, ir ne tikai katra cilvēka pienākums, bet, par tā ignorēšanu, draud atbildība pat pēc likuma. Tad. kā vērtēt tautas vēlētu deputātu vai Saeimas apstiprinātu, ministru, kas ar savu darbību veicina valsts un tautas, ko viņi pārstāv, iznīcību? Ministre Melbārde smuki dzied un prot uzstāties, bet uzstājoties sīvi cīnās par migrantu tā saucamo integrāciju, kas sen ir atzīta par pilnīgi nederīgu Nav pareizi Kļaviņa kungs, mudināt Šņori.uz mīļo mieru. Jācīnās, lai visi par savu tautu un valsti iestātos tik neatlaidīgi kā Edvīns Šņore, Manuprāt, vismaz NA, citāda viedokļa nemaz nedrīkstētu būt, jo stāvoklis ir ne tikai slikts, tas ir kritisks visā Eiropā un Latvijā, civilokupantu dēļ, sevišķi kritisks.

      Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.