logo

Eiropas kognitīvā disonanse

01.04.2016 Raivis Zeltīts

Kognitīvā disonanse ir stāvoklis, kurā indivīds vienlaicīgi tic divām savstarpēji izslēdzošām idejām, veic darbības, kas neatbilst paša uzskatiem, vai ir spiests uzzināt informāciju, kas apdraud viņa uzskatus. Šī, manuprāt, ir atbilstoša diagnoze visai Eiropai pēc Madrides Londonas Parīzes Briseles terora aktiem.

Vienlaicīgi šausminoties par terora briesmām, tās plaši atspoguļojot medijos, dedzinot svecītes un sērojot, Eiropa turpina veicināt teroru izraisījušos apstākļus, multikulturālisma ideoloģiju un jau tradicionāli ar ūdens lielgabaliem izdzenā ‘’galēji labējos’’, jeb ar multikulturālisma sekām neapmierinātos Eiropas pamatiedzīvotājus. Samazinoties laika intervālam starp uzbrukumiem, kas visi ir daļa no plašāka partizānu kara pret Rietumu civilizāciju, kļūst arvien grūtāk katram terora aktam izdomāt individuālu apzīmējumu, kas slēptu tā patieso būtību. Vairs nav iespējams to norakstīt ar ‘’uzbrukumu vārda brīvībai’’, vai ‘’uzbrukumu lidošanas brīvībai’’. Arvien grūtāk kļūst ignorēt tieši vienas reliģiskās grupas lomu šajos uzbrukumos – teju vienlaicīgi ar Briseles terora aktiem tiek spridzināti kristiešu civiliedzīvotāji Pakistānā, bet Lielbritānijā ticības brāļi nodur mēreno musulmani, kas apsveica angļus Lieldienās. Patiesība kļūst grūtāk noslēpjama. Noliegums pastiprinās.

Kā reaģēt uz teroru? Terora mērķis ir radīt iracionālu baiļu atmosfēru, kurā pretinieks ir gatavs atdot visu, lai pasargātu sevi un sev tuvos. Bailes rada neadekvātu iespaidu par pretinieka spēku un liek pieļaut kļūdainus lēmumus. Mums ir racionāli jānosaka terora cēloņi Eiropā. Izdalīšu, manuprāt, divus būtiskākos.

Pirmkārt, ārpolitiskais cēlonis. Šis ir aspekts, kas ir vismazāk mūsu varā, jo Rietumu taktiku Tuvajos Austrumos mēs teju nevaram ietekmēt. Taču mēs to varam analizēt, kritizēt un piedāvāt labākas alternatīvas – galu galā, tā ir Rietumu demokrātijas priekšrocība. Lielākā kļūda jau vairākas desmitgades ir ģeopolitikas un ideoloģijas jaukšana. ASV neokonservatīvo (Reigans, Bušu dinastija, H. Klintone) uzskatā ASV ir absolūtais labums pasaulē, bet pretinieki ir absolūtais ļaunums, drauds progresam un universālām cilvēktiesībām. Ar šādu motivāciju Tuvie Austrumi tika destabilizēti – tika gāzti ‘’ļaunie’’ diktatori, sponsorēti dumpinieki, kuri pēc tam izrādījās vēl ļaunāki par pašiem diktatoriem. Katra nākamā avantūra atnesa kaut ko ļaunāku. Arābu nacionālistisko diktatoru vietā nāca Al-Qaeda, Al-Qaeda vietā – ISIS. ‘’Arābu pavasaris’’, kas bija tīri ideoloģisks projekts, atnesa islāma radikalizāciju. Karš pret teroru rada teroru – uz katru nogalināto teroristu ir nogalināti civiliedzīvotāji un viņu radinieki, kuri uzskata, ka viņiem ir jāatriebj savi tuvinieki. Katrs nepatiesi aizturētais arābs, kura mājās ir ielauzušies Rietumu karavīri, kļūst par Rietumu ienaidnieku, ja tāds nav bijis. Krievija to atrisināja ‘’vienkāršāk’’ – izvēršot Čečenijā genocīdu un iznīcinot veselas dzimtas, bet nez vai tā ir atbilde uz teroru… Nepieciešama atgriešanās pie tīras ģeopolitikas, nevis bombardējot ISIS teritorijas kā ‘’absolūto ļaunumu’’, bet gan kopā ar citām Tuvo Austrumu valstīm (t.sk. Sīriju) to izolējot to kā jaunu teritoriālu un politisko veidojumu Tuvajos Austrumos. Tā var tikt panākta vismaz daļēja reģiona stabilitāte.

Otrkārt, iekšpolitiskais. Mani var vainot ‘’islamofobijā’’, taču es tikai aicinu apzināties šīs reliģiskās grupas uzskatu un interešu atšķirīgumu, kas nav savienojams ar Rietumu ilgtermiņa pastāvēšanu. Musulmaņu vairākums, kas dzīvo Eiropā, smejas par tās mēģinājumiem viņus ‘’integrēt’’ kultūrā, kuru nicina paši kultūrmarksisma ideju pārņemtie eiropieši. Tas ir tikai saprotami. Viņi nevēlas atdot savu identitāti kaut kam tādam. Jāatceras arī, ka liela daļa no viņiem ir cietuši no Rietumu avantūrām viņu dzimtajās zemēs un tur lielu personisko naidu pret rietumniekiem. Arī tas ir saprotami. Islāms nav nekāds ‘’absolūtais ļaunums’’. Būs spēki, kas mēģinās novirzīt terorisma izraisītās bailes pret musulmaņiem kā cilvēkiem. Tā būtu liela kļūda! Islāms apdraud Rietumus nevis tāpēc, ka musulmaņi būtu slikti cilvēki, nevis tāpēc, ka islāms būtu kāds ‘’metafizisks ļaunums’’, bet tāpēc, ka multikulturāla sabiedrība nedarbojas. Masu imigrācija nedarbojas. Valstis, kuru etniskās kartes izskatās pēc Džeksona Poloka gleznām, vienmēr sabrūk. Tas ir viens no cēloņiem abiem pasaules kariem, Dienvidslāvijas karam, Irākas un Sīrijas sabrukumam. Noliedzot reliģiju kā kritēriju imigrantu uzņemšanā, Rietumi gatavo līdzīgu scenāriju paši sev. Ir pat pierādīts multikulturālismam ir negatīva ietekme uz cilvēka veselību – etniski neviendabīgā vidē cilvēki biežāk cieš no sirds slimībām un vēža.[1] Protams, konflikti būs tik ilgi, kamēr būs cilvēce, taču nav šaubu, ka valstis, kas balstītas uz etniski viendabīgu populāciju, samazina konfliktu apjomu – it īpaši pilsoņu kara un terorisma riskus. Var salīdzināt kaut vai Centrālās un Austrumeiropas konfliktus pagājušā gadsimta sākumā un 21. gadsimta sākumā. Izmaiņas ir fundamentālas.

Etniski viendabīgās Eiropas pakāpeniska aizvietošana ar multikulturālu Eiropu ir galvenais terorisma cēlonis. Tikai nacionālisma un nacionālas valsts pozitīvās lomas atzīšana un multikulturālisma politikas aizvietošana ar tādu, kas ir balstīta uz reālistisku skatu uz kultūru atšķirībām, radīs mierīgāku pasauli visiem. Un tas ir mūsu varā!

[1] Neil Munro, Diversity may be fatal, says new government health study

(The Daily Caller http://dailycaller.com/2012/10/27/diversity-may-be-fatal-says-new-government-health-study/)

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.