logo

Eiropas tautu aizstāšana (2)

02.01.2019 Jānis Dombrava Latvijā

Eiropas tautu dzimstības rādītāji ir kritiski zemā līmenī un ar katru gadu eiropiešu skaits samazinās. Jau šobrīd var prognozēt, ka daudzas Eiropas tautas neatgriezeniski saruks, jo tām nebūs iespēja nodrošināt savu ataudzi. Tas savukārt rada spiedienu no naudīgu magnātu puses, aizstāt trūkstošos strādniekus un pircējus ar viesstrādniekiem. Viņi teiks, ka tas būs īslaicīgi. Viņi un viņu kontrolētie mediji teiks, ka tas ir nepieciešams, lai viņiem nebūtu jāslēdz uzņēmumi. Viņi biedēs, ka alternatīva  būs ekonomikas sabrukums. Viņi teiks, ka tas neradīs sociālās problēmas, jo mediji dienu un nakti stāstīs, ka jebkurš ieceļotājs, neskatoties uz viņa izcelsmi, izglītību vai reliģisko piederību var kļūt par francūzi, itāli vai latvieti.

Vienmērīgas Eiropas tautu ataudzes nodrošināšanai būtu jākļūst par Eiropas Komisijas un parlamenta primāri risināmo problēmu, bet līdz šim šo institūciju uzmanība ir bijusi vērsta pilnīgi citos virzienos…

Eiropas tautu aizstāšana ar ieceļotājiem no Āfrikas, Āzijas vai Tuvajiem austrumiem nevar būt risinājums! Mēs redzam kādas sekas rodas no tā, ka Eiropai naidīgas ideoloģijas nesēji ir ieceļojuši Eiropā. Sociāli konflikti, noziedzības pieaugums, asiņaini terorakti. Tas viss notiek apstākļos, kad ieceļotāji veido vien mazāko daļu no iedzīvotāju kopskaita. Bet kas notiks, kad iebraucēji un viņu pēcteči atsevišķās Eiropas valstīs veidos iedzīvotāju vairākumu?

Latviešiem ir sāpīga pieredze ar organizētas, masveida imigrācijas negatīvajām sekām. Neviena mūsdienu Eiropas valsts nav redzējusi tik brutālu iedzīvotāju skaita pārvērtības, kādas padomju okupācijas periodā bija jāpiedzīvo Latvijai un Igaunijai.

1971.gadā Eduards Berklavs kopā ar domubiedriem vairākām valstīm nosūtīja “17 latviešu komunistu vēstuli”, kur tika atklāta PSRS politika, lai īstenotu Latvijas piespiedu asimilāciju un rusifikāciju. Citēšu atsevišķus fragmentus no šīs vēstules:

“Pirmais galvenais uzdevums ir pārvietot no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, cik daudz vien iespējams, krievus, baltkrievus un ukraiņus un nometināt viņus Latvijā (un pārējās Baltijas republikās) uz pastāvīgu dzīvi. Šādas politikas rezultātā Rīgā katru gadu uz pastāvīgu dzīvi pierakstās 20 000—25 000 ieceļotāji. Kopīgais Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājies 2,5 reizes, bet latviešu atlicis tikai 45% 1959. gadā un 40% 1970. gadā. Latvijā 1959. gadā bija 62% latvieši, bet 1970. gadā 57%.

Atrisinot pirmo, galveno uzdevumu — nelatviešu iedzīvotāju skaita palielināšanu republikā —, vienlaikus rada apstākļus otra galvenā uzdevuma atrisināšanai: pakāpeniski pārkrievot visu dzīvi Latvijā, asimilējot latviešus.

1) Apmierina ienācēju prasības palielināt republikāniskās radio un televīzijas pārraides krievu valodā.

2) Apmēram pusi no Latvijas periodiskajiem izdevumiem iespiež krievu valodā.

3) Visa lietu kārtošana republikas, pilsētu, rajonu un lielākā daļā no vietējām organizācijām, tāpat visos uzņēmumos, notiek krievu valodā.

 4) Izņemot latviešu kolektīvus, visas sanāksmes un sapulces arī notiek krievu valodā. Ir daudzi kolektīvi, kur latvieši ir absolūtā vairākumā, bet, ja kolektīvā ir viens vienīgs krievs, tad viņš pieprasa, lai sapulce notiek krievu valodā, un viņa prasību izpilda. Ja to nedara, tad kolektīvu vaino nacionālismā.

 5) Nodibinātas un turpina pastāvēt tā sauktās apvienotās skolas, bērnudārzi un bērnu nami.”

Neskatoties uz to, ka ir pagājušas vairākas desmitgades, joprojām latviešiem nākas sadzīvot ar okupācijas radītajām negatīvajām sekām. Pret Latviju naidīgi noskaņoti iedzīvotāji, sadalīta izglītības sistēma, latviešu diskriminācija darba tirgū, Latvijas mediji krievu valodā…

Latviešu tauta pēdējā brīdī paglābās no pilnīgas asimilācijas un pārtautošanas. Tā ir rūgta pieredze ar kuru mēs varam dalīties ar valstīm, kuras šobrīd pieredz masveida imigrāciju, jo komunistu īstenotās metodes imigrācijas jomā daudz neatšķiras no sociālistu un liberāļu īstenotās politikas, tāpēc nav pārsteigums, ka “Saskaņa”, atsevišķas oligarhu partijas un “Vienotība” neatkarīgi no tās veidola ir aktīvākie imigrācijas veicinātāji Latvijā.

Pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši vairākus mēģinājumus palielināt nelatviešu iedzīvotāju skaitu – termiņuzturēšanas atļauju tirgošana, Imigrācijas likuma liberalizācijas mēģinājumi, durvju atvēršana viesstrādniekiem un viesstudentiem, dāsns sociālais atbalsts ieceļotājiem, kurš pārsniedz to, ko var saņemt Latvijas pilsoņi, “bēgļu kvotas” un dažādi starptautiski nolīgumi. Tiek izmantotas dažādas metodes un argumenti, lai iegūtu sabiedrības un politiķu labvēlību, lai ar imigrācijas palīdzību samazinātu latviešu īpatsvaru.

Līdz šim mums ir izdevies apturēt vai ierobežot šīs kaitīgās iniciatīvas. Pēdējā mūsu uzvara bija Latvijas balsojums pret ANO Migrācijas paktu. Liela pateicība par to ir Saeimas frakcijas kolēģiem un Tieslietu ministrijai. Tomēr nacionālistu mērķis nevar būt mūžīgi sēdēt uz vietas un aizsargāties. Mums ir jāveido Latvija!

Latvijai ir jābūt kopā ar progresīvajām un attīstītajām valstīm, kuras veidos jauno Eiropu. Eiropu ar stiprām un nacionālām valstīm, kuras rūpējas par savas tautas, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību cauri laikiem.

Latviju, kura savu tautiešu intereses liks pirmajā vietā. Sākot ar sociālo atbalsta politiku un veselības aprūpi, beidzot ar zinātni un atbalstu uzņēmējdarbībai. Valsti, kur latvieši nevar kļūt par parāda vergiem vai tapt izmantoti kā “lētais darbaspēks”. Valsti, kur neviens godīgi strādājošs pilsonis nebūtu pakļauts nabadzības riskam. Valsti, ar, kuru ikviens latvietis lepotos un būtu gatavs to visgrūtākajā brīdī aizsargāt.

Lai mums izdodas!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • David Woolley 24.01.2019 17:03

    I agree. You are 100% right. Pray for you. Thank you for speaking up.!!

    • Laure Cora 20.02.2019 11:53

      Labdien, Es rakstu, lai informētu jūs, ka mēs piedāvājam personas aizdevumiem ar 2% procentu likmi. Mēs jums var sniegt aizdevumus, lai iegādātos traktoru vai zemes, lai jūs varētu darīt lauksaimniecībā vai citas lietas, ko jūs vēlaties darīt. Sazinieties ar mums tieši pa pastu: sduplens@gmail.com Ar laba vēlējumiemLabdien

      Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.