logo

Ekonomika ar laika degli (8)

09.04.2020 Jānis Ratkevičs

Šobrīd gandrīz par goda lietu ir kļuvis izteikt savu viedokli – kā nu mums dzīvot, kā būt. Tomēr kā “zilonis istabā” ir tēma, ko tieši darīt, lai mūsu ekonomika pēc iespējas ātrāk atkoptos un nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pēc iespējas pārticīgāku dzīvi. Valdības uzliktie ierobežojumi dažām nozarēm komplektā ar ierobežojumiem eksporta tirgos un iedzīvotāju nevēlēšanos tērēt par nākotni neskaidrajos apstākļos rada spridzekli ar laika degli, kurš trīs mēnešu laikā var radīt katastrofu filmas cienīgu sagrāvi.

Prognozes par šīs situācijas ilgumu ir dažādas – sākot no optimistiskajām, kas paredz pakāpenisku atgriešanos dzīvē maija vidū, un beidzot ar pesimistiskajām, kas paredz vairākus gadus vai pat nekad neatgriezties dzīvē, kādu to pazinām iepriekš.

Neatkarīgi no šiem termiņiem ir virkne lietu, kas manā skatījumā būtu jāizdara ekonomikas un valsts pārvaldes lauciņā.

Nodokļu politika.

Darbaspēka un patēriņa nodokļi ir jāsamazina vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim (piem. Igaunija šobrīd būtiski samazināja akcīzes nodokli degvielai). Izņēmums varētu būt lielāks nodoklis tabakas izstrādājumiem. Šobrīd cilvēku kustība pāri robežai ir samazināta līdz minimumam, preču kustība mazāka, līdz ar to kontrabanda ir apgrūtināta. Smēķēšana būtiski ietekmē plaušas un samazina kopējo organisma pretestību slimībām. Vienlaikus ir jāievieš papildus luksus lietu nodoklis.

Jāapsver iespēja samazināt nodokļus par katru jaunizveidoto darba vietu ar atalgojumu vismaz 1400 eiro bruto. Vienas darba vietas izveide varētu izmaksāt 50 tūks. eiro. Tā būtu summa par kuru varētu mazināt UIN.

Pieeja kapitālam.

Šobrīd cilvēki samazinājuši tēriņus, bet daudziem ir uzkrājumi. Tā kā patēriņš samazinājās, tad to daļēji jāaizvieto ar investīcijām. Nepieciešams uzsākt visu lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšanu biržā (saglabājot kontrolpaketi valsts/pašvaldības īpašumā). Tas darāms vienlaicīgi ar prasību otrā pensiju fonda līdzekļus ieguldīt tikai Latvijā. Šobrīd četri miljardi Latvijas pilsoņu naudas pārsvarā stutē citu valstu ekonomikas. Četri miljardi papildus līdzekļu ekonomikai nozīmēs aptuveni 1,2 miljardus klāt budžetam. Daudzi ekonomisti prognozē IKP krišanos pandēmijas dēļ par 10% (sliktākā prognozē ko dzirdēju ir 25%), tātad par aptuveni 3 miljardiem. Otrā pensiju līmeņa līdzekļu atgriešana daļēji amortizēs šo kritumu. Saprotams, ka gada laikā to nevarēs izdarīt, jo liela daļa līdzekļu ir ilgtermiņa daudzgadu ieguldījumi, bet ar kaut ko ir jāsāk. Starpība ir jāaizņemas iekšējā un starptautiskajos tirgos. Biržas kapitalizācijas pieaugums būtiski uzlabos Latvijas strauji augošo uzņēmumu pieeju kapitālam.

Paralēli daļu 2. pensiju līmeņa līdzekļu ir jāsāk apsaimniekot valstij un ieguldīt prioritārajos projektos. 20. gadsimtā daudzas jaunattīstības valstis (piem. Singapūra) sekmīgi realizējušas daudzus infrastruktūras projektus par fondēto pensiju līdzekļiem (šajās valstīs pārsvarā nav bijis pirmā jeb paaudžu solidaritātes pensiju līmeņa). Valsts ieguldījumu galvenajam virzienam jābūt kapitālā pieejamības nodrošināšanai riska kapitāla fondiem un krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrībām arī būtiski jāatvieglo darbībā kā tas ir Lietuvā. Kapitāla pieejamībai laukos ir būtiska nozīme. Kādu daļu 2. pensiju fonda līdzekļu var izmantot arī valsts parādzīmju uzpirkšanai.

Darbaspēks.

Jānodrošina darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Primāri nozarēs, kur ir labs atalgojums, bet personāla trūkst, jo nav cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju. Īsie neklātienes kursi tiem, kuri šobrīd jau otro mēnesi ir dīkstāvē. Ja nepieciešams, tad jānodrošina arī tehnika attālinātām mācībām. Dīkstāves pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja nokārto noteiktu pārbaudījumu skaitu. Ilgāka pārkvalifikācija, līdz pat vēl vienai augstākai izglītībai tiem, kuri spēj atbilstošus pārbaudījumus nokārtot. Krīzes laikā un pēc krīzes strauji augs IKT sektors, robotizācija. Speciālisti būs pieprasīti. Viņiem arī stipendija par visiem studiju gadiem. Nodarbinātības valsts aģentūrai jāizveido elektronisks risinājums darbinieku iznomātājiem un nomniekiem.

Cita veida ekonomikas stimulācija.

Stratēģisko preču ražošanas uzsākšana un paplašināšana. Mums pašiem uz vietas jāražo maskas, respiratori, COVID-19 testi un liela daļa citu lietu, kas kļūst par deficītu pandēmiju un citu krīžu gadījumos.

Pēc iespējas ātrāk jāuzsāk RailBaltic projekts, ja vien ir iespējams vienoties ar ES par darbu uzsākšanu ar vietējo finansējumu ar vēlāku naudas atmaksu no ES. Būvniecības sektors ir jānoslogo nedaudz virs 2018. gada līmeņa (ja vēl vairāk, tad nozare tiks pārkarsēta, ļoti kāps izmaksas, pasliktināsies kvalitāte un būs spēcīgs kritums pēc programmas beigām). Būvniecības stimulēšanas programma varētu ietvert daudzdzīvokļu namu renovāciju un siltināšanu, ceļu remontus un būvniecību. Būtiski ir renovēt slēgtās slimnīcas un pansionātus/muižas ārpus apdzīvotām vietām, kuras varētu izmantot slimnieku skaita palielināšanas gadījumā un kā vietas vīrusa nēsātāju izolācijai. Ir sagaidāms, ka pēc krīzes ražotāji vēlēsies diversificēt piegādes, neražot visu Ķīnā, bet vismaz daļu ražot/komplektēt citos reģionos un tuvāk patērētājam. Šādiem uzņēmumiem caur LIAA var piedāvāt pēc vajadzības uzbūvēt tehnoloģiskos parkus ar visiem komunikāciju pieslēgumiem.

Zinātnes un inovāciju finansējums jāpalielina līdz 3% no IKP. Tikai ražošana ar augstu pievienoto vērtību nodrošinās Latvijas labklājību ilgtermiņā. Kā norāda OECD Latvijai viennozīmīgi būtu izdevīgi aizņemties inovāciju veicināšanai, jo atdeve būs lielāka. Jāiegulda autonomo sistēmu izstrādē – piegādes dronos, citās robotizētās sistēmās, virtuālajā un papildinātajā realitātē un citās sistēmās, ka dod iespēju strādāt arī karantīnas laikā bez cilvēku fiziskās klātbūtnes, zāļu izstrādē, personalizētā medicīna/ārstu virtuālie asistenti, proaktīva veselības aprūpe. Jāizveido poligons bezpilota autonomā transporta izmēģinājumiem ar 5G pārklājumu. Arī lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem jāiegulda inovācijās 3% no apgrozījuma. Jāizveido platforma rūpniecisko 2D un 3D modeļu apmaiņai. Rīgā jāizveido zinātnes un inovāciju klasteris, orientējoši rajonā Ķīpsalā-Torņakalns, kas apvienot augstskolas, pētniecības institūcijas, riska kapitālistus, biznesa inkubatorus, kopmītnes, rekreācijas zonu. Jau tagad Latvijas zinātnieki ir pierādījuši izcilu spēju mobilizēties un sadarboties ar uzņēmējiem, piedāvājot savus resursus krīzes pārvarēšanai. Mūsējie stādā pie Covid-19 vakcīnas, sekvenē Covid-19 paraugus, lai noteiktu vīrusa izcelsmi un īpatnības, 48 stundās izstrādā un sāk ražot sejas vairogus, atbalsta medicīnas personālu un dara daudzas citas lietas. Šis ir tas brīdis, kad jāuzticas ekspertiem un jāļauj viņiem strādāt. Tam mums ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot paātrināto valsts pētījumu programmu Covid-19 seku likvidēšanai un iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Mums ir jāiegulda 5 miljoni – sīkums kopējā summā – nākotnes vārdā, jo vīruss nekur nepazudīs, atšķirība tikai tajā, vai nākošā uzliesmojuma laikā būsim tam gatavi.

Kamēr stabila IKP izaugsme nav atjaunojusies, ir jāatļauj vairāk iegūt dabas resursu, piem. kūdru, cirst tievākus un vairāk koku.

Latvijas IKT sektora turpmākai attīstībai ir kritiski svarīgi piesaistīt kāda tehnoloģiskā giganta (Google, Facebook, Oracle) filiāli. Tas mums sniegs piekļuvi jaunākām tehnoloģiskām un administratīvām inovācijām. Pēc viena tāda investora, krietni vieglāk būs dabūt arī citus investorus. Tāpēc šādam uzņēmumam var iedot virkni ekskluzīvu ilgtermiņa atlaižu unpriekšrocību.

Jāapsver iespējas plašākam eksporta garantijām un subsidētiem kredītiem eksportējošajiem uzņēmumiem, primāri ar augstu pievienoto vērtību.

Sociālie jautājumi.

Dīkstāves pabalstam par apgādājamo jābūt krietni lielākam. Šobrīd atbalsts uz nodarbināto ir nelabvēlīgs ģimenēm ar bērniem.

Komunālo maksājumu un kredīta procentu atlikšana uz gadu bez soda procentiem. Valsts kompensētu komunālajiem uzņēmumiem izdevumus, ko vēlāk varētu atgūt, ja maksātāji atjauno maksātspēju. Ja pakalpojumu patērētāji lielā skaitā nevarēs norēķināties, tas radīs problēmas komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, bet šo pakalpojumu pasliktināšanās var ļoti negatīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju.

Valsts pārvalde.

Maksimāli jāizmanto attālināta darba iespējas. Liela daļa iestāžu to sekmīgi dara, bet, ja nepieciešams, tad jāpiešķir papildus finansējums portatīvo datoru iegādei un informācijas sistēmu pilnveidošanai. Pēc iespējas jānodrošina elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri nevar strādāt neklātienē, nedotos uz un no darba pīķa stundas laikā (principā tas pats attiecināms arī uz privāto sektoru). Daļu valsts pārvaldes darbinieku, kuriem nav steidzamu ikdienas uzdevumu, varētu šobrīd aizsūtīt atvaļinājumos un rekomendēt aizbraukt ar bērniem uz laukiem (kam ir iespēja). Varētu automātiski pagarināt dažāda veida licences un atļaujas, piemēram auto tiesības un auto apskates automātiski pagarināt par pusgadu. CSDD strādātu tikai tik daudz, lai izdotu jaunas tiesības, atjaunotu pazaudētās un pirmo reizi uzņemtu uzskaitē transportu (pēc iepriekšējā pieraksta). Analoģiski ar ugunsdzēsības pārbaudēm, tirdzniecības licencēm utt. Izņēmums ir dažāda veida sanitāras pārbaudes, kas jāpastiprina.

Jāievieš viedie līgumi. Viedais līgums ir blokķēdes tehnoloģijas produkts, lai gan realizēt to var arī bez blokķēdes. Tā galvenā priekšrocība ir iespēja automatizēti veikt izmaiņas dažādos reģistros, iestājoties noteiktiem nosacījumiem. Piemēram, persona A no personas B nopērk auto. Tiek noslēgts pirkšanas-pārdošanas līgums viedā līguma formā ar nosacījumu, ka īpašuma tiesības pāriet no personas B uz personu A brīdī, kad persona A pārskaita X naudas summu uz personas B kontu. Iestājoties šim notikumam, ieraksts CSDD datu bāzē mainās automātiski. Vairs nav nepieciešams doties uz CSDD reģistrēt īpašuma tiesību maiņu. Analoģiski ar nekustamo īpašumu, vērtspapīriem u.c. lietām, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas dažādos reģistros.

Eiropas Savienības līmenī jāuzsāk sarunas par pareju uz fiat kriptovalūtu kā naudas pamata formu (nosacītais kriptoeuro). Šobrīd tikai neliela naudas daļa ir papīra naudas formā, bet papīra forma joprojām tiek uzskatīta par naudas pamata formu. Papīra nauda varētu saglabāties, bet tā būt sekundāra forma. Kriptovalūta samazinās transakciju cenu, būtiski mazinās krāpniecības, naudas nozagšana un atmazgāšanas iespējas.

Modernās tehnoloģijas, tādas kā mākslīgais intelekts, lietu internets u.c. sniedz iespēju pāriet uz jauno plānošanas līmeni valsts pārvaldē, kas balstīts uz datiem, ietekmes analīzi, automatizēto prognozēšanu un sekošanu izpildes rādītājiem.

Šobrīd atbalstu valsts policijai sāk sniegt Zemessardze, tomēr jārēķinās, ka Zemessardze pamatā ir bruņoto spēku sastāvdaļa un zemessargi to nelielu laiku dienestā pamatā tērē kaujas iemaņu apgūšanai. Līdz ar to ir jāstiprina policijas palīgu institūcija, kuras uzdevums pamatā būs atbalsta policijai.

Jau ilgus gadus saskaramies ar viltus sociālajiem darbiniekiem, kuri krāpj un apzog vecāka gadagājuma cilvēkus. Lai mazinātu šādu iespēju, piedāvāju ieviest vienotu formas tērpu visiem sociālajiem darbiniekiem. Analoģiski arī bez visas ārkārtas situācijas vajadzētu universalizēt formu pašvaldības policistiem un apsardzes uzņēmumu darbiniekiem, lai cilvēkam būtu nepārprotami skaidrs, kas stāv viņa priekšā. Laukos bieži vien abi izskatās pēc medniekiem.

Daudzviet pieprasījums pēc starppilsētu sabiedriskā transporta ir būtiski samazinājies. Nav lietderīgi sūtīt vilcienu, kurā ir viens pasažieris vai lielo autobusu ar diviem pasažieriem, ja vietā var palaistu mikroautobusu (Rīgas domes mikroautobusus tā varētu izmantot). Šim nolūkam vajadzētu pāriet uz reisiem pēc pieprasījuma – reiss notiek, ja pasažieri ir laicīgi iegādājušies biļetes kasē vai mobilajā aplikācijā. Kam nav tādas iespējas, varētu braucienu pieteikt pa tālruni.

Pāreja uz tiešsaistes valsts un privātā uzņēmēju programmu starpā. Piemēram, grāmatvedības atskaites VID serveris varētu pieprasīt un saņemt dokumentus uzņēmuma grāmatvedības programmai automatizēti. Ar darbiniekiem VID sazinātos tikai ja rastos kādi jautājumi. Pāriet uz virtuālajiem čekiem, e-rēķiniem un citiem finanšu dokumentiem. Mobilais tālrunis kalpo kā kases aparāts.

Personas datu pārvaldības rīks, kas dod iespēju ar elektroniski iedot piekļuvi kādiem personīgajiem datiem, lai saņemtu pakalpojumu. Piemēram, auto nomas uzņēmums varētu palūgt nomniekam pieeju auto tiesību un soda punktu aktuālajam stāvoklim. Klients to varētu akceptēt ar vienu klikšķi mobilajā tālrunī un vēlāk anulēt, ja vēlās. Tas samazinās nepieciešamību pēc dažāda veida izziņām.

Vīrusa ierobežošana.

Kā ekonomists es konsultējos ar infektologiem un zinātniekiem. Jāiestrādā regulējumā iespēja mobilizēt personas ar medicīnas izglītību (arī studijas nepabeigušos mediķus un veterinārus) līdzīgi kā šobrīd var mobilizēt rezerves karavīrus. Jārenovē slēgtās slimnīcas, regulāri jāpārbauda tur esošā aparatūra. Saslimstības pieauguma gadījumā slimniekus ar lipīgām slimībām varētu turēt atsevišķās slimnīcās ar atsevišķu medicīnas personālu, lai nepieļautu slimības izplatību. Pie slimnīcām jāizbūvē atpūtas telpas medicīnas personālam, kas īsajos starplaikos starp maiņām varētu nomazgāties un izgulēties. Kamēr šādu telpu nav, tad līdz ar siltāku laiku noderētu arī armijas teltis. Tiem mediķiem, kuri brauc uz mājām starp maiņām vajadzētu nodrošināt transportu, lai netiktu izmantots sabiedriskais transports. Šobrīd daudzas viesnīcas ir slēgtas. Varētu dažas noīrēt medicīnas personālam, kas nevēlās aplipināt ģimenes locekļus.

Modernās tehnoloģijas vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs sekmīgi tiek izmantotas, lai kontrolētu cilvēku pārvietošanos un kontaktus. Viņu panākumi slimības ierobežošanā ir vērā ņemami vismaz daļā gadījumu (Ķīnā, iespējams, daļa gadījumu tiek slēpti). Uzskatu, ka Latvijā būtu jādara līdzīgi un jāaicina Latvijas iedzīvotājus instalēt mobilajos tālruņos programmatūru, kas ļautu turpināt ikdienas gaitas un tikt brīdinātiem, ja ir radusies vai var rasties risks tikt inficētiem. Gadījumā ja kāds cilvēks saslimst, tad viņa kontaktu loku ļoti ātri var brīdināt (ES projekts https://www.pepp-pt.org/). Sistēma varētu darboties arī lai regulētu cilvēku plūsmu dažādās vietās (savdabīgs Airbanb/booking.com un Waze apvienojums publiskai telpai). Piemēram, norādītu kuros veikalos šobrīd ir rindas un tur vajadzēs ilgi gaidīt. Programmā varētu pieteikt atpūtas vietas apmeklējumu, piemēram Ķemeru taku vai Saulkrastu pludmali. Vienlaicīgi uzturēties tur varētu tikai noteikts cilvēku skaits un noteiktu laiku.

Publiskajās vietās jāuzstāda temperatūras mērītāji un cilvēkiem ar paaugstināto temperatūru jāveic vīrusa testi. Dezinfekcijas līdzekļi, maskas, brilles un cimdi jādala bez maksas.

Dažas pašvaldības ir nodrošinājušas cilvēkiem ar COVID-19 pozitīvajiem testiem telpas karantīnai. Tas būtu jāsāk darīt valstiski, lai slimnieks neapdraudētu savu ģimeni.

Rīgā jāatceļ maksa par autostāvvietām pašvaldības stāvvietās. Ir maksimāli jāstimulē cilvēki izmantot individuālais transports un, it īpaši, dabai draudzīgie pārvietošanās līdzekļi – velosipēdi, iešana ar kājām, kas papildus palīdz uzturēt možu garu un labu fizisko veselību.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Ratkevičs

    27.04.2020 21:32

    Rezerves nestāv tukšas, lai viņas sāktu uzpildīt. Rezerves pastāvīgi ir pilnas un pastāvīgi pa nelielām porcijām tiek atjauninātas.

  • Mārtiņš Krusts

    25.04.2020 13:18

    Cita starpā, es šobrīd uzpildītu valsts stratēģiskās naftas rezerves. Un noslēgtu plānu kā panākt, ka vairums iedzīvotāju uzpildes stacijās pielej tverntes pa 0.59 litrā, lai pēc krīzes būtu milzīgs pienesums visai ekonomiskajai sistēmai. Tā ekonomisti strādā! Mācieties tur valsts sektorā un sāciet strādāt!

  • Mārtiņš Krusts

    25.04.2020 13:16

    Jā un viņu šobrīd īsteno tādas komunisma valstis kā ASV, UK, Singapūra un Japāna. Bet ja nopietni, ja reiz raksti par ekonomiku, tad tev vajadzēja zināt, ka naudas dalīšana visiem, jeb helicopter money ir tieši brīvās tirgus ekonomikai paredzēts monetārās stimulēšanas veids - kurš ir vienīgais efektīvais pie krīzes līmeņa recesijas un deflācijas. To rietumvalstis, vienai no pirmajām esot Kanādai, sāka izmantot kopš pagājušā gadsimta otrās puses. Kas attiecas uz nodokļu samazinājumu, ietekme tai būs identiska, tikai ar pāris atšķirībām, kuras tu neesi ievērojis: 1. Nodokļu atlaides nāks ar nobīdi, līdz mēnesi vēlāk, kā maksājums. Un šis ir mehānisms, kuru ir jāpieņem kaujas steigā, lai tas labi strādātu (Singapūras ekonomisti burtiski skrēja pa parlamentam, lai to izsistu pa vienu dienu), 2. HM ir grūtāk sačakarēt, ja ierēdņi samazinās nodokli, kā parasti bez riekstiem, tā, ka cilvēkam uz rokas ienākums pieaug par 87 centiem, tas nedos fiskālo efektu, tad tikpat labi varat parlamentā turpināt slinkot tālāk, 3. Tas sašaurinās saņēmēju loku vismaz par pusmiljonu cilvēku, kas samazinās ietekmes plašumu, kas ir ļoti svarīgi šim mehānismam. Nu labi šo es varētu vēl norīt, jo tie cilvēki viebiežāk dabūs citus mehānismus. Bet pie šādiem mītiem, tādi izteikti rietumnieciski ekonomisti esam pieraduši dzīvojot postpadomju telpā starp bijušajiem komjauniešiem, kuri neizprot brīvā tirgus pamatus.

  • Viktors Vītums

    20.04.2020 18:28

    Paldies! Ļoti saturīgs un izsvērts viedoklis...protams, ir jautājumi kuri prasītu izvērstāku diskusiju... par lietderību un efetivitāti, iespējamio atdevi Latvijas ekonomikai..

  • Jānis Ratkevičs

    12.04.2020 15:47

    Naudas dalīšana visiem bez izvēles, manā skatījumā ir vairāk komunistiska nekā mani priekšlikumi :) Lai patērētājiem ir vairāk naudas, es piedāvāju mazināt nodokļus un palielināt neapliekamo minimumu.

  • Mārtiņš Krusts

    11.04.2020 20:37

    Tev ir pilnīga taisnība! Tad ja mēs runājam par padomju savienību vai komunistisko ķīnu. Bet kas attiecas uz brīvo tirgu, pasūtījumus un darba vietas rada ar pirkstspēju darbināts pieprasījums.

  • Jānis Ratkevičs

    10.04.2020 18:18

    Nepiekrītu. Dalīt naudu par brīvu nav labākais risinājums. Labāk dot pasūtījumus un darbu.

  • Mārtiņš Krusts

    10.04.2020 16:24

    Sveiks Jāni, Nepieciešams 'helicopter money' - https://manabalss.lv/i/1702 Šeit mans tiešraides ieraksts plašāk par to - https://www.facebook.com/martins.krusts/videos/10217419850630421/ Neesmu veicis ekonomistu aptauju, bet spēcīgākie un talantīgākie kolēģi ar ko esmu runājis par šo man piekrīt vienbalsīgi.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.