logo

Ekonomista pārdomas par ātrajiem kredītiem (3)

01.03.2013 Tālis Laizāns Latvijā

Pārfrāzējot finanšu ētikas eksperta Džeimsa J. Linča teikto – neviens nevēlas saistīties ar augļotājiem, bet mūsu neapdomība un rakstura vājums dara savu. Gada iesākumā uzsāktā diskusija par ātro kredītu izmantošanu diemžēl atklāj to, cik mūsu valsts iedzīvotāji ir neuzmanīgi un neprasmīgi pieņemot lēmumus savās naudas lietās.

Latvijā šobrīd aktuālākā finanšu pakalpojumu inovācija ir tā sauktie ātrie jeb SMS (!) kredīti. Sajūta, ka tiešām visas krīzes ir aizgājušas aizmirstībā – izmantojam tehnoloģiju attīstības sasniegumus – pasūtam naudu kā picu. Viena telefona īsziņa – un naudiņa pati atskrien. Brīvā tirgus likumi pie mums ir guvuši kārtējo uzvaru.

It kā jau katrs no mums saprot, ka par brīvu ir tikai siers visiem zināmajā uzpariktē. Tikai šī garduma smarža un iespējamās labsajūtas tuvums ir kā apdullinoša narkotika – jāpamēģina, jo tik neatvairāmi smaržo (reklāma garantē ne tikai skaistu tērēšanu, bet arī vieglu atdošanu), tik ļoti gribās pamēģināt (kurš spēj atteikties no iespējas izmantot atlaides, īpaši, ja sola „atlaist” naudas aizņemšanās noteikumus). Ja nu izdodas, ja nu visas šīs pamācības rada tikai tie, kuri paši baidās riskēt, uzņemties iniciatīvu – ne jau visi siera gribētāji pie kāruma tiek tikai reizi mūžā! Protams – tas ir sāpīgi, ja jāatliek kādas jau sen iecerētas vajadzīgas lietas iegāde (un tieši šobrīd ir super atlaide!) tikai tādēļ, ka maciņš tukšs, kartes kontā visi limiti pārsniegti, bet līdz algas dienai vēl jāciešas. Vēl draudīgāka situācija ir hipotekāro kredītu maksātājiem: kārtējā maksājuma diena jau rīt, bet naudu savākt – nekādu cerību. Un ja banka jau krietnu daļu savas labvēlības ir izrādījusi iepriekš, tad lūgums atlikt maksāšanas termiņu būs stress ar minimālām cerībām.

Šādās un vēl virknē līdzīgu situāciju daudzi mūsu līdzpilsoņi „neiztur” un pārdodas kārdinājumam atrisināt problēmu ar tik ērti un vienkārši izmantojamo pakalpojumu – ātro kredītu. Neņemos spriest par ērtumu, bet vienkāršība, manuprāt, ir saistāma ar mūsu neprasmi rēķināt un novērtēt sagaidāmos riskus. Diemžēl sadzīves finanšu jomā liela daļa iedzīvotāju savus darījumus un lēmumus veic ar tik neaprakstāmu un neaptveramu vieglprātību, ka rodas tikai viens jautājums – cik stiprs trieciens ir nepieciešams, lai pamostos.

Par aizņemtu naudu ir jāmaksā procenti, ikvienas saistības ir jāpilda. Nauda arī ir prece. Diemžēl mums trūkst gan pieredzes, gan prasmes izvērtēt to, kāda ir patiesā cena šādiem ātro kredītu darījumiem, cik daudz var nākties maksāt, piemēram, ja aizņēmējs aizmirst vai nespēj laikā izpildīt savas saistības. Ilustrācijai daži piemēri. Firma ABCutt. gatava jums palīdzēt – piešķirot 100 latus, lai jums ir iespēja beidzot nomainīt aizvēsturiska modeļa mobilo telefonu. Kredīts jāatgriež viena mēneša laikā (vienkāršības labad pieņemsim, ka tāds ir standarta nosacījums), protams, jāmaksā procenti par aizdevumu, kas naudas vienībās sastāda 10,00 Ls. Ja jau vari aizņemties šādu summu, tad samaksāt šos 10% par pakalpojumu – pilnīgi reāla iespējamība. Pievienotās vērtības nodoklis ir krietni lielāks, bet neviens tirdzniecības centros par to neprotestē. Tikai rodas „profesionāls” jautājums – cik šāda summa izmaksātu, ja aizņēmuma termiņš būtu viens gads. Aprēķins samērā vienkāršs: ja mēnesī ir 10%, tad gadā būs 12 reizes vairāk – tātad, iespējams, apaļi 120%.

Finanšu jomas eksperti apgalvo – vidējais Latvijas iedzīvotājs, kura ienākumi ir tikai vidējo statistisko līmeni sasniegusi darba alga, vispār nedrīkst atļauties nekādus kredītus. Kur nu vēl šādus paaugstinātu procentu kredītus! Tikai – ir vēl kāda svarīga nianse – šādi ātrie naudas aizņēmumi bieži saistās ar aizņēmēju nespēju noteiktajā laikā norēķināties. Augļotāji šādas situācijas saprot un ir gatavi saviem klientiem „palīdzēt”. Termiņu pagarināsim, atmaksas noteikumus pamainīsim – par atbilstošu samaksu, protams. Jums kādu laiku mierīga sirds, mums arī labi – procentu naudiņas skaitītājs sāk uzņemt ātrumu.

Šajā brīdī daļai vieglprātīgāko aizņēmēju tad arī meklējams problēmu sākums. Daudzos gadījumos tās var izveidoties par pavisam nopietnām, kritiskām situācijām, kurai vienkāršs risinājums vairs nebūs iespējams. Daudz ir atkarīgs no aizņemtās summas, paša aizņēmēja spējas komunicēt ar aizdevēju, gatavības kritiski izvērtēt savas reālās spējas un iespējas tikt galā ar problēmu. Ja naudas pietrūkst, lai sakārtotu savus darījumus un maksājumus jau sākotnēji noteiktajā termiņā – kā šajā piemērā minēts – viena mēneša laikā, kur garantija, ka pēc nākošajām 30 dienām veiksies un pieejamā naudas plūsma – ienākumi darba algas formā, cita iespējamā nauda – palielināsies? Un it kā jau satraukumam nav pamata – ātro aizdevumu firmas ikvienam ir gatavas piedāvāt palīdzību šajā kritiskajā brīdī – samaksājiet komisijas maksu par termiņa pagarināšanu un esiet laimīgs. Protams, arī soda procentus, ja nolīgtos termiņus un nosacījumus nespējat pildīt. Pieņemsim, ka šāda komisijas maksa par 100 Ls kredītu sastāda 20 Ls (ja var ticēt internetā pieejamajiem datiem). Nu ko darīt – labāk samaksāt šos divdesmit latus un cerēt, ka pēc mēneša man būs „lieki” vismaz 130 Ls un es veiksmīgi norēķināšos. Par katru kavēšanos ir jāmaksā dārgāk – tas arī ir pašsaprotams.

Aprēķins gan rāda, ka šāds viena mēneša kavējums aizņēmējam šajā piemērā „izmaksā” vismaz 30% (aizņēmos 100 Ls, „pārmaksāju” 30 Ls. Teorētiski aizdevējs ar klienta palīdzību, kurš pārliek 11 reizes kredīta atmaksu no sākotnējā 1 mēneša uz vienu gadu var nopelnīt vismaz 360% gadā. Ir acīmredzams, ka ar labdarību ātro kredītu piešķīrēji laikam gan nenodarbojas. Piemēra labad ir jāparāda, ka vidējie gada procenti 300 Ls kredītam (ja aizņēmuma termiņš jau sākotnēji ir 12 mēneši) ir robežās no 150% līdz 195%. To var uzzināt izmantojot šo firmu mājas lapās pieejamos kalkulatorus. Tomēr tai pat laikā šie kalkulatori neievērtē dažādas iespējamās papildu izmaksas un komisijas naudas, kas saistās ar aizņēmuma saņemšanu, neveic aprēķinu, ja ir jāmaksā papildu nauda par kredīta atmaksas termiņa pārcelšanu.

Iepriekš rakstītais liek uzdot jautājumu – kādi ir tie apstākļi, kas tūkstošiem Latvijas cilvēku spiež uz šādiem ātrajiem kredītiem, kuri daudziem rada grūti izpildāmas finansiālas saistības, daudziem pat liekot nonākt saskarē ar smagām sekām – kā, piemēram, nepārtraukts stress, regulāra tikšanās ar parādu piedzinējiem, tiesvedība, īpašuma vai mantas zaudēšana.

Padomājiet – kāda ir tā iespējamā dzīves vai pat saimnieciskās krīzes situācija, kurā jūs esiet gatavs gada procentos maksāt 100%, 200% un pat krietni vairāk. Neapšaubāmi – katram no mums var nākties izšķirties pieņemt lēmumu aizņemties šādu dārgu naudu, būt gatavam riskēt ar savu nākotnes labklājību, ja tas var palīdzēt savai vai tuvinieku veselībai, dod cerību atrisināt patiešām kritisku situāciju. Tomēr pašreizējā notikumu gaita liek secināt, ka mūsu sabiedrības izglītības un zināšanu trūkumu finanšu jomā veikli izmanto it kā jau tirgus ekonomikas definēti noteikumu radušies „uzņēmēji”, kuri spēj novērtēt situāciju un izmantot tās piespēlētās izdevības. Patiesi tā ir ābeces patiesība – katram šodienas apstākļos ir jāprot pieņemt pareizos lēmumus, katram jāizvērtē savas iespējas un riski. Mūsu valstī joprojām aktīvi tiek popularizēti, manuprāt, vairāki mīti, kas attiecināmi uz t.s. brīvo tirgus ekonomiku, un diemžēl finanšu pakalpojumu joma Latvijā kārtējo reizi ir spēles laukums, lai, izmantojot cilvēka nespēju pareizi orientēties, gudri izvērtēt pastāvošos noteikumus, kāds gūtu patiešām vieglu peļņu, kurai bieži vien nav nekādas saistības ar ekonomisko procesu attīstību.

Neesmu noskaņots cerēt, ka mums ir jāuzstāda mērķis ar normatīvo aktu vai citu tiesisku darbību panākt ātro kredītu biznesa aizliegšanu valsts teritorijā. Tas šobrīd ir pārāk utopisks variants, un varbūt pat nevajadzīgi radikāls solis. Mūsu sabiedrības nelaimes, manuprāt, saistās ar neprasmi izvērtēt šodien pastāvošo spēles noteikumu būtību un iespējamo rezultātu. Protams, visideālākais sadzīves ekonomiskais modelis ir, ja mēs spējam iztikt ar tik, cik nopelnām. Un spējam nopelnīt tik, cik mums vajag. Dzīve ir pierādījusi, ka ideāli modeļi ekonomikā un finansēs diemžēl ir tikai akadēmiķu monogrāfijās.

Pielikums: Ekonomista pārdomas par ātrajiem kredītiem

Tālis Laizāns
Finanšu un ekonomikas eksperts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Dārta Kaņepe 03.01.2016 08:40

    Žēl, ka šajā ziņā nekas nemainīsies, jo Rokfelleru vara pār pasaules finansēm nav ietekmējama. Visa ekonomika ir pakārtota kredītiem, ko izsniedz kaut kāda sistēma, kurai rokas aug tieši no Rokfelleriem.

    Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.