logo

Gaidis Bērziņš: Audzēsim stipru un latvisku Latviju! (1)

17.10.2014 Līga Ādamsone Valdībā

„Latvijas Satversmē ir skaidri definēts, kā valstī tiek saprasta laulība, proti – vīrieša un sievietes savienība. Un tikai šāda savienība, kurā dzimst bērni, veido ģimeni!” šodien, atklājot konferenci „Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā”, uzsvēra tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Tieslietu ministrs atzina, ka fakts, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs tiek atzītas viendzimumu laulības, ir satraucošs, īpaši ņemot vērā dažādo attieksmi pret Partneru regulu, kuru Eiropas Komisija ir izstrādājusi, lai regulētu to pāru attiecības, kuri dzīvo nereģistrētā ģimenē:

Partnerattiecību regula ir viltīgs solis ceļā uz viendzimuma laulību atzīšanu!

„Ņemot vērā to, ka Latvijā nav pazīstami šādi personu savienību institūti, proti, nepastāv ne viendzimuma laulību institūts, ne arī reģistrētu partnerattiecību institūts, Nacionālās apvienības vadībā Tieslietu ministrija negatavojas šādus institūtus ieviest.”

Ministrs pauda pārliecību, ka mazajai Latvijai, lai tā attīstītos un plauktu, ir stingri jāiestājas par tradicionālas laulības un ģimenes aizsardzību.

G.Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu sistēmas kolēģu darbu, kuri patlaban strādā pie tieši tradicionālās laulības institūta popularizēšanas un pirmslaulību mācību programmas ieviešanas.

Ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas:

  • Tagad – laulību nevajag izsludināt, kā tas bija agrāk, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā
  • Iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas (nodaļa vai baznīca)
  • Dzimtsarakstu nodaļā laulās nodaļas telpās vai jebkurā citā piemērotā vietā (piemēram, pils, viesu nams, brīvdabas muzejs u.tml.)

Šobrīd civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic 123 dzimtsarakstu nodaļas. Ministraprāt Latvijā dzimtsarakstu nodaļu darba specifika nemainīsies un, plašinoties darbam pie ģimenes institūta popularizēšanas, darbs pieaugs – „jau tagad redzam – šī gada 1.pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, laulību skaits pieaudzis par 411.”

Bērziņš pozitīvi atzīmēja Dzimtsarakstu departamenta ieguldījumu vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidē un ieviešanā.

Tieslietu ministrs izteica dzimtsarakstu sistēmas kolēģiem lielu pateicību par veikumu valsts valodas stiprināšanā: „Novērtējams dzimtsarakstu nodaļu un departamenta ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un aizsardzībā, konsekventi atbalstot bērna vārda un uzvārda rakstību, kā arī citvalodu cilmes personvārdu atveidi atbilstoši latviešu valodas normām.”

„Pēdējos gados daudzi – arī es pats, mani radi un draugi – pēta savu dzimtas koku, daudzas jaunas ģimenes meklē savu dzimtu ģērboņus, karogus vai izveido tos paši no jauna.

Mēs vēlamies zināt savas saknes, jo uz tām balstīts tiek mūsu dzimtas koks. Mums kopīgi jābūt lepniem, ka valstī pozitīvā gultnē risinās demogrāfijas jautājumi – šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, mūsu valstī dzimuši par 656 bērniem vairāk, tiek domāts par atbalstu daudzbērnu ģimenēm un par bērnu – bāreņu iekļaušanu stiprās ģimenēs”, ģimeņu vērtību uzsvēra Gaidis Bērziņš.

Lai stiprinātu tradicionālu ģimeņu institūtu, ministrs uzrunas noslēgumā novēlēja vērtīgām atziņām bagātu konferences darbu: „Stipras tradicionālas ģimenes, kuras audzina valstiskā garā savus bērnus, stiprinās mūsu Latviju. Audzēsim stipru un latvisku Latviju!”

Foto Visi foto

No vēstures

Latvijā līdz 1921. gadam laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus mūsu valstī veda baznīca. Un dzimtu vēsture tika glabāta baznīcas grāmatās.

Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1921. gadā izsludināja likumu „Par civilstāvokļu aktu reģistrāciju”:
„Es likšu šo likumu visā visumā uz balsošanu un lūdzu piecelties tos, kas par šī likuma pieņemšanu.” Toreiz savu nostāju deputāti paauda pieceļoties. „Un šis likums visā visumā ar visām balsīm – pret 7- tika pieņemts.”

Kā lasām arhīvā: 1921. gadā „Latvijā tika veidotas dzimtsarakstu nodaļas, kas „Vakareiropā” darbojās jau sen”.

Pirmo dzimtsarakstu nodaļu – Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu, kura atradās Šķūņu ielā 11 – atklāja tieslietu ministrs Rūdolfs Benuss 1921.gada 2.maijā. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem uzraudzība pār dzimtsarakstu nodaļām piederēja tieslietu ministram.

Termins „Dzimtsarakstu nodaļas” ir cēlies no termina „Dzimtu saraksti”. Zināms, ka šādi Dzimtu saraksti ir bijuši Francijā jau kopš Napoleona laikiem, savukārt Vācijā ir bijušas Ģimenes grāmatas. Šādi dzimtu saraksti tika veidoti grāmatās, kur visa dzimta tika ierakstīta. Jo kuplāka dzimta, jo lielāka un biezāka grāmata.

Kā jau ziņots iepriekš –

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments sadarbībā ar žurnālu „Jurista Vārds” organizē konferenci „Dzimtsarakstu loma tiesu sistēmā”.

Konference notiek 2014. gada 17. oktobrī Administratīvās apgabaltiesas konferenču zālē Baldones ielā 1a, Rīgā. Konferences sākums plkst.10.30.

Konferences atklāšanā klausītājus uzrunās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Konferencē uzstāsies Tieslietu ministrijas pārstāvji, definējot dzimtsarakstu nodaļas vietu un lomu kopējā valsts institūciju hierarhijā un iepazīstinot auditoriju ar jaunajām politiskajām iniciatīvām dzimtsarakstu sistēmas attīstībā. Savukārt pieaicinātie jomas eksperti uzstāsies ar mērķi pievērst dzimtsarakstu nodaļu darbinieku un interesentu uzmanību jautājumu lokam, kas saistīti ar dzimtsarakstu nodaļu amatpersonu lēmumu ietekmi uz privātpersonu tiesību realizāciju un citvalodu cilmes personvārdu atveides problemātiku, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem dzimtsarakstu jomā. Dzimtsarakstu nodaļu amatpersonas dalīsies ar veiksmīgu dzimtsarakstu nodaļu pieredzi laulības un ģimenes institūta stiprināšanā, kā arī vērtēs bāriņtiesu un dzimtsarakstu nodaļu sadarbību.

Konferences pirmās un otrās daļas noslēgumā paredzēta diskusija.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • MAIXS MAIXS

    20.10.2014 12:17

    ATBILDE MARLĒNAI PIRVICAI Izlasīju M.Pirvicas pārdomas laikraksta „DDD” 10.10.2014. numurā un gribu izteikt savu viedokli attiecība uz viņas rakstīto. Jā, nav šaubu, ka galēji kreiso (nacbolu & Co) organizētā parakstu vākšana par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu skolās un bērnudārzos ir uzsākta, protams, ne jau par bērniem rūpējoties, bet gan vairojot savu atpazīstamību tautas acīs un meklējot sev jaunus atbalstītājus ne tikai okupantu, bet arī latviešu vidū. Ar to šie ļautiņi nav oriģināli, praktiski teju jebkurš politiskais spēks (arī tāds, kurā nospiedošo vairumu sastāda latvieši) darbojas tieši augstāk minēto mērķu dēļ, ne jau tāpēc, ka viņiem ļoti rūpētu savas zemes un tautas liktenis. Nav noslēpums arī, ka pastiprināta vēlme uzsākt vākt parakstus un rīkot citas tamlīdzīgas aktivitātes sevišķi jūtama gados, kad notiek kādas (pašvaldību, Saeimas, Eiroparlamenta) vēlēšanas. Tas viss loģiski domājošam cilvēkam, kas seko līdzi politiskajām norisēm valstī, sen ir zināms un saprotams. Un tomēr rodas loģisks jautājums – vai tas nozīmē, ka Latvju Patriotam šāda veida akcijās nekad nav jāiesaistās, vai jāiesaistās tikai tādā gadījumā, ja viņš ir 100% pārliecināts, kas akcijas organizētājs ir kvēls taisnības cīnītājs bez mazākā savtīguma dvēselē? Baidos, ja mēs vadīsimies no šāda principa, tad mēs sevi pilnīgi nobīdīsim malā no jebkura veida politiskajām aktivitātēm, ļaujot šajā jomā pilnīgi pārņemt iniciatīvu mūsu naidniekiem. Daudzas reizes esmu atkārtojis šo patiesību un varu tikai kārtējo reizi vēl piebilst, ka politikā nav draugu, ir tikai un vienīgi sabiedrotie. Un kādi nu kuru reizi ir tie mūsu sabiedrotie, to nereti nosaka Liktenis, mums pat reizēm ir grūti paredzēt, ar ko un kādos apstākļos mums nāksies sabiedroties. Nereti nākas vadīties arī no principa – mana ienaidnieka ienaidnieks lai šoreiz ir ja ne draugs, tad vismaz mans palīgs. Un mani personīgi mazāk interesē konkrētā cilvēka rīcības motīvi, vairāk – uz ko viņš aicina, vai šīs darbības īstenošana dzīvē man personīgi un manai tautai kopumā palīdzēs vai kaitēs. Atceros, kad pirms gadiem 15 savu politisko darbību uzsāka A.Gardas kungs, daudzi līdzcilvēki man jautāja – kas tas ir par cilvēku, kādi ir viņa rīcības motīvi, kāpēc viņš ir uzsācis cīņu par Latvijas dekolonizāciju un kāpēc dara to tieši šobrīd …utt. Atbildēju, ka man tas viss nav zināms, lai prasa to pašam A.Gardam, bet man tas arī neliekas īpaši būtisks. Būtiski ir kas cits – šī cīņa ir vajadzīga, tā nāks par labu mums arī tad, ja uzreiz nekādus jūtamus panākumus izvirzītajā mērķī negūsim… Un es esmu ar mieru kaut vai pašu Pekles Velnu atbalstīt, ja redzēšu, ka tas cīnās par labu un taisnīgu lietu, lai kādu motīvu vadīts. Savukārt, tie, kam šī cīņa likās pārāk radikāla un nevajadzīga (ja ne tautai, tad vismaz savai karjerai) uzreiz sāka (un arī tagad turpina) meklēt visādus trūkumus A.Gardā – sākot ar viņa šaubīgo pagātni un beidzot ar „nepietiekami perfektu” ārējo izskatu… tā vietā, lai skaidri un gaiši pateiktu: „A.Garda man nepatīk, jo viņš cīnās par dekolonizāciju, bet es esmu ne tikai saradis, bet pat saradojies ar okupantiem, man viņi ne vien netraucē, bet pat patīk, un es gribu, lai viņi uz mūžiem paliek dzīvot Latvijā”. Tā būtu, lai arī ciniska, bet vismaz nepārprotami skaidra atbilde, tomēr šādu pozīciju paust ne katram gļēvulim un deģenerātam pietiek dūšas, tāpēc viņi, līdzīgi kā nupat M.Pirvica, sāk aizbildināties: „..jā, ideja jau laba, varētu to atbalstīt, ja to virzītu kāds cits, ne šis „komunists”, „čekists” un rērihietis (pēdējais fakts tiešām atbilst patiesībai) Garda…”. Un, kad viņiem prasa, kāpēc tad jūs paši nedarāt to, atsevišķi no „ļaunuma iemiesojuma” Gardas, kāpēc jūs nedarāt vēl labāk un pareizāk par viņu, tad seko atbilde – nē, nu jau par vēlu, tā ideja jau ir degradēta. Līdzīgi varturu saziņas līdzekļos par ļoti draudzīgu un lojālu latviešiem izsludinātā okupante M.Kosteņecka ne tik sen izteicās kādā no saziņas līdzekļiem: „Homoseksuālisms ir riebīgs, un es labprāt pret to cīnītos, ja vien to jau nebūtu uzsācis darīt tas riebeklis Garda… Tagad visi teiks, ka esmu ar viņu uz vienu roku, ja to darīšu… tāpēc labāk izvēlos stāvēt malā”. Nav šaubu, ka šai personai A.Garda tiešām nepatīk, tomēr domāju, ka īstais iemesls nav nevēlēšanās līdzināties viņam, bet gan paniskas bailes no tā, ka pidaru kontrolētie saziņas līdzekļi pārstās Marinočku slavēt… Baidos, ka līdzīgi ir arī gadījumā ar M.Pirvicu un viņas pārstāvēto t.s. „Nacionālo apvienību”. Ja šie ļaudis, kas uzsākuši minēto parakstu vākšanu, nav M.Pirvicai un viņas draugiem simpātiski (man arī nav), kas liedz viņiem izstrādāt savu likumprojektu un uzsākt alternatīvu parakstu vākšanu savā vārdā? Varu atbildēt – bailes no apsūdzēšanas netolerancē, no tā, ka šādu „fašistisku”, nemodernu partiju negribēs ņemt valdošajā koalīcijā, līdz ar ko daudzi tās vadoņi zaudēs sev ienesīgus, labi apmaksātus amatus… Tur ir tā sāls, un līdzīgi notiek arī gadījumā ar nelaimīgo H.Cukuru – lai neizsauktu uz sevi Vīzentāla centra & Co dusmas, „nacionāļi” vai nu klusē par viņu, vai, kā to dara ciniskais nelietis J.Iesalnieks savā „Tviterī” – zemiski aprej. Un pie iespējas viņi neaizmirst piebilst, ka J.Millers, kas uztaisījis mūziklu par Cukuru, ir „ar šaubīgu reputāciju” – piekrītu, bet atkal jautājums – ko izdarījuši viņa labā cilvēki „ar kristālskaidru reputāciju”? Neko, jo dreb par savu „gaišo tēlu” pasaules acīs un karjeru… Toties citus apriet – uz to viņi vienmēr gatavi! Es neesmu parakstījies nacbolu organizētajā akcijā, bet ne M.Pirvicas minēto iemeslu dēļ un arī ne tāpēc, ka 3 „jevriku” man būtu žēl. Mans uzskats ir tāds, ka šīs izmaiņas likumdošanā, ja arī tiktu pieņemtas, neko būtisku nemainītu valsts dzīvē. Nu, labi, aizliegs pidariem un lezbām uzstāties mācību iestādēs, bet izies bērns no tām laukā -100 m attālumā uz pilsētas galvenās ielas notiek praids (atcerēsimies, ka 2015.gadā Latvijā pat paredzēts ir eiropraids). Lūk, šo akciju gan būtu visiem spēkiem jācenšas novērst! Lai to izdarītu, homoseksuālisma propaganda jāaizliedz VISPĀR, ne tikai skolās un pirmskolas iestādēs. Nav jākautrējas šai ziņā līdzināties Krievijai, arī tur reizēm notiek kaut kas labs. Un, lai aiztaupītu mūsu „tautas kalpiem” pūles likumprojekta rakstīšanā, iesaku šiem vienkārši paņemt A.Gardas 2002.gadā izdoto grāmatu „Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”, atrast tajā publicēto manu konkursa darbu, kurā jau ir gatavas tās izmaiņas Krimināllikumā, kas būtu nepieciešamas – iesniedziet tās Saeimas Prezidijam un pieņemiet, godātie „nacionāļi”, tad es ticēšu, ka jūs arī kaut ko jēdzīgu gribat un varat tautas labā izdarīt, nevis tikai kritizēt citus un taisnoties, ka paši neko nedarāt, lai „nelīdzinātos tiem sliktajiem, nepareizajiem”… LATVIETI, NESKATIES, KO KĀDS CITS NAV IZDARĪJIS VAI DARA NEPAREIZI !!! RĪKOJIES PATS UN CENTIES IZDARĪT LABĀK UN PAREIZĀK PAR VIŅIEM !!! UN ATCERIES, KA BEZ CĪŅAS NEKAD NAV UN NEBŪS UZVARAS !!!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.