logo

Gaidis Bērziņš: Eiropā jārūpējas par vienotu vēsturiskās atmiņas veidošanu un saglabāšanu (1)

24.08.2014 Līga Ādamsone Valdībā

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa uzruna, atklājot Eiropas līmeņa totalitāro režīmu upuru atceres dienas konferenci „Molotova-Ribentropa pakts 75: atskaņas mūsdienās” 2014.gada 23.augustā:

“Šodienas konferencē, pieņemot izaicinājumu stāties pretī pagātnei un stiprināt mūsu iedzīvotāju ticību drošai, brīvai un taisnīgai nākotnei, es vēlētos vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Berlīnes Deklarācijā minēto: “Eiropas vienotība ir pierādījusi, ka mēs mācāmies no asiņaino sadursmju un ciešanu pilnās vēstures.” Es kā Latvijas tieslietu ministrs esmu pilnībā pārliecināts, ka galvenā mācība ir nodrošināties pret to, lai līdzīgi notikumi nevarētu jebkad atkārtoties.

Diemžēl tie atkārtojas. Šodienas notikumi Ukrainā ir traģiska liecība tam.”

Gaidis Bērziņš ar klusuma brīdi aicināja visus klātesošos konferences dalībniekus pieminēt Krievijas izvērstā kara Ukrainā upurus: tos, kas krituši, aizstāvot savas valsts nedalāmību un neatkarību un visus, kas gāja bojā neģēlīgi notriektās lidmašīnas katastrofā. Klusuma brīdī ar dziļām sērām konferences dalībnieki pieminēja teroristu zvērīgi nogalināto Lietuvas goda konsulu Luhanskā Mikolu Zeļeņecu.

Pēc klusuma brīža ministrs Gaidis Bērziņš turpināja:

„Šajās dienās Latvija atceras divus svarīgus notikumus ar apaļām gadskārtām. Šogad aprit 25 gadi kopš pasaulē plaši izskanēja ziņa par 1989. gada 23.augustā organizēto Baltijas ceļu – unikālu un mierīgu masu demonstrāciju, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Tā mēs paudām savu nostāju pret divu lielvalstu noziedzīgo tirgus darījumu, kura rezultātā 50 gadus dzīvojām aiz dzelzs aizkara un vēl šodien atjaunojam savu dzīvi.

Noziedzīgā Hitlera – Staļina pakta mantojuma elpu jūtam arī šodienā: ir notikusi Latvijas iedzīvotāju sastāva un sabiedriskās struktūras maiņa, ir notikusi Latvijas saimniecisko vērtību izlaupīšana, izpostīšana un varmācīga ekonomikas pārveidošana, Latvijas iedzīvotāju pakļaušana ilgstošai bezlikumībai un garīgai apspiešanai ar ilgstošām socioloģiskām un psiholoģiskām sekām mūsdienās. Abu okupācijas varu mērķi bija līdzīgi: ar varmācīgiem līdzekļiem novājināt un iznīcināt Latvijas pamattautas spēju būt politiski, ekonomiski, sabiedriski un kulturāli suverēnai nācijai.

Katrai valstij, kura cietusi no totalitārā režīma, ir savs stāsts, tādēļ, domājot par nākotnes drošību, ir svarīgi šo pieredzi nodot jaunajai paaudzei.

Mums ir jārūpējas par vienotu vēsturiskās atmiņas veidošanu un saglabāšanu, kas mūsdienu digitalizētajā laikmetā paver plašas iespējas. Digitalizācija ļauj būvēt vienotu vēsturisko atmiņu indivīdiem, nācijām un pat kontinentiem, veidojot pamatīgu bāzi vienotai, visaptverošai un starpkulturālai vēsturiskai izpratnei. Tāda kopēja izpratne pasaulē mums jāveido par Hitlera- Staļina pretlikumīgo paktu un tā ilgstošām noziedzīgajām sekām.”

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 17:45

    Labāk domā kā tiesu sistēmu būvēt uz citiem principiem, nevis principa "kuram vairā naudas"

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.