logo

Galvenie darbi ekonomikas atlabšanai un izaugsmei

15.06.2021 Jānis Ratkevičs Latvijā

COVID-19 pandēmija ir izraisījusi problēmas globālajā ekonomikā. Daļa valstu sākušas atkopties, tai skaitā Lietuva un Igaunija, bet pie mums turpinās kritums.

 

Minēšu dažas būtiskākās lietas, kas manā skatījumā jāizdara ekonomikas izaugsmei. Priekšlikumi aptver trīs klasiskās sastāvdaļas: darbu, kapitālu, zemi. Kā ceturto norādīšu institucionālo vidi jeb normatīvo regulējumu, iestāžu un prakšu kopumu, kas Latvijā pastāv.

  1. Darbs jeb darbaspēks

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 35% vidusskolēnu neturpina izglītošanās procesu augstskolās. Nav vērts viņus vidusskolā mācīt. Apmācāmo daudzums vidusskolās jāsamazina vismaz par 25%, vienlaikus jāpalielina izglītojamo daudzums vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Daudzās vidējās profesionālās izglītības specialitātēs ir darbinieku deficīts, pat neskatoties uz labu atalgojumu.

Ja darba tirgū cilvēkiem ar augstāko izglītību vairākumā gadījumu pieprasījums ir pēc STEM (science, technology, engineering, and mathematics) specialitātēm (man nav precīzu datu, bet orientējoši varētu būt 60%), tad arī 60% vidusskolēnu jābūt klasēs ar STEM novirzienu un augstskolās 60% budžeta vietu jābūt šajās specialitātēs. Ar pietiekamu stipendiju, lai studenti varētu nestrādāt un pilnvērtīgi pievērsties studijām.

Digitālā transformācija pieprasīs arvien vairāk prasmju un jāmācās būs visa mūža garumā. Nozaru dīkstāves laikā un arī kopumā jāpiedāvā plaši pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursi, ieskaitot augstāko izglītību ar stipendijām. Pieprasītajās specialitātēs ar augstu atalgojumu šādi ieguldījumi atmaksāsies caur nodokļiem samērā ātri. Uzņēmumiem daļu par iedzīvotājiem samaksātā IIN jāļauj atgūt caur personāla kvalifikācijas celšanas kursiem, kā tas notiek Igaunijā.

 

  1. Kapitāls jeb naudas pieejamība

Laukos – krājaizdevu sabiedrību attīstība. Lai tās sekmīgi attīstītos, primāri ir jānoņem nevajadzīgi šķēršļi, kas noteikti normatīvajā regulējumā un finanšu nozari uzraugošo iestāžu praksē. Vienkāršības labad var pateikt, ka mums ir vajadzīgs Lietuvas variants. Attīstība sākumā varētu būt lēna, tāpēc apsverama iespēja valstij aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos naudu (šobrīd procentu likmes ir tuvu nullei), ko aizdot tālāk krājaizdevu sabiedrībām, lai ātrāk veidotu kapitālu. Piemēram, varētu līdzfinansēt kapitālu 50% apmērā no pašu biedru ieguldījumiem.

Riska kapitāls – šobrīd nepietiekams jaunuzņēmumu izaugsmei, un būtu nepieciešams papildu ieguldījums vismaz 50 miljonu apmērā, ko varētu veikt lielie valsts uzņēmumi.

Biržas kapitāls – šobrīd katastrofāli nepietiekams. Situācijas risināšanai nepieciešams uzsākt lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotāciju biržā, kotējot aptuveni 20% no akcijām. Mazāks procents nopietniem investoriem varētu nebūt interesants. Kāds pārmetīs uzņēmumu privatizāciju, bet šobrīd Latvija zaudē krietni vairāk kapitāla nepieejamības dēļ. Lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti investēšanā, nepieciešams katram Latvijas pilsonim piešķirt zināmu daudzumu kāda no valsts lielo uzņēmumu akcijām, piem. 100 vai 200 euro vērtībā.

Otrā līmeņa pensiju kapitāls jāļauj ieguldīt tikai uz vietas. Gan akciju tirgu aktivizēšanai, gan lai mazinātu procentu likmes kredītiem. Bez pieejamiem kredītiem uzņēmumi zaudēs ārvalstu konkurentiem.

 

  1. Zeme, tai skaitā infrastruktūra

Šobrīd izskatās, ka nodrošinājums ar industriāliem parkiem un teritorijām daļā pašvaldību ir sasniedzis piesātinājumu, bet noteikti būtu saglabājams atbalsts pēc pieprasījuma. Proti, ja uzņēmumam ir interese ko veidot, tad viņš varētu rēķināties ar atbalstu komunikāciju pievilkšanai un ēku celtniecībai.

Jāizbeidz dalītā nekustamā īpašuma situācija. Ņemot vērā mūsu nacionālās īpatnības ar nespēju vienoties un lēni strādājošās tiesas, šāds stāvoklis palēnina gan ieguldījumus uzņēmējdarbības objektos, gan dzīvojamā fondā. Tas būtu attiecināms gan uz komerctelpām, gan dzīvojamo fondu, gan sabiedriskām ēkām, kuras atrodas uz privātām zemēm. Visiem zemju īpašniekiem būtu jāpiešķir kompensācijas zemes, kaut vai meža zemes, savukārt ēku īpašniekiem jānosaka pienākums izpirkt zemi no valsts par kadastrālo vērtību, piemēram, 20 gadu garumā. Analoģiski varētu veikt zemju maiņu tiem īpašniekiem, kuru zemei uzlikti ierobežojumi saistībā ar dabas aizsargājamām teritorijām vai kultūras pieminekļiem. Turpmāka ierobežojumu uzlikšana būtu pieļaujama tikai ar kompensāciju izmaksu vai zemju maiņu. Tas veicinās ieguldījumus infrastruktūrā.

Būtu jānosaka krietni bargāki sodi tukšo graustu īpašniekiem apdzīvotās vietās. Līdz pat konfiskācijai gada laikā, ja sakārtošana netiek uzsākta. Vienlaikus jāatsaista nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums par ēku, kurā īpašnieks veic ieguldījumu. T.i. īpašniekiem nodoklis nekļūtu lielāks, ja īpašumā tiek ieguldīts. Nodoklis būtu tikai no augstākām īres/nomas maksām vai no īpašuma pārdošanas. Pozitīvi vērtējami nesenie grozījumi īres mājokļu regulējumā, kas varētu stimulēt ieguldījumus īres mājokļos. Tāpat pozitīvi vērtējama ekonomikas ministra iniciatīva turpināt atbalstu īres mājokļu celtniecībai darbaspēkam. Lai paātrinātu dažādu lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju starpā, ir jāievieš elektronisks risinājums gan tīmekļvietnes formā, gan mobilajā lietotnē. Tas stimulēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu un renovāciju. Pašvaldībām jāaiziet no privāto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas biznesa lielās apdzīvotās vietās (mazajās atsevišķa uzņēmuma eksistence ne vienmēr pamatota).

 

  1. Institucionālā vide

Nodokļi galvenajās pozīcijās un sociālās apdrošināšanas iemaksas nedrīkst būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāatsakās no sabiedriskām apspriešanām par jaunajiem objektiem lielākajā daļā gadījumu (var būt izņēmumi, piemēram, aizsargājamām teritorijām, arhitektūras pieminekļiem utml.). Ko var, ko nevar un kādā apjomā būvēt, maksimāli jānosaka teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Uzņēmējs nevēlēsies ieguldīt naudu izpētē, jo sabiedriskās apspriešanas rezultāti var būt neprognozējami, savukārt pašvaldība visdrīzāk negribēs balsot pretī ļoti aktīvai (lai arī bieži mazskaitlīgai) protestētāju grupai.

Jāpalielina ieguldījumi zinātnē un inovācijās, primāri novirzot tam 3% no valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu apgrozījuma, ko ieguldīt atbilstoši šo uzņēmumu profilam.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.