logo

Gāze un brīvība

29.02.2016 Juris Ozoliņš Latvijā

Saeimas priekšsēdētāja 23. februārī parakstīja izmaiņas likumā, par kurām Saeima nobalsoja 11. februārī. Pēc šī likuma stāšanās spēkā juridiskā vide pār dabas gāzes biznesu ir radījusi apstākļus, lai gāzes apgādes sistēma un tās attiecības ar patērētājiem nekad vairs nebūtu tādas kā agrāk. Šis bija viens no stratēģiski valsts ekonomikai un drošībai svarīgākajiem lēmumiem domstarpībās ar MK un EM par patērētāju tiesību ierobežošanu vēl līdz 2017. gada aprīlim un Gazprom monopoltiesību pagarināšanu vēl līdz šim laikam. Saeimas balsojums bija Latvijas patērētāju labā, un gāzes tirgus ir pilnībā – no gāzes plīts līdz lielajām elektrostacijām – juridiski brīvs izvēlei no likuma spēkā stāšanās brīža. Bet tālāk sākas praktiskais darbs ar patērētāju līdzdalību. Kā tas atsauksies uz Latvijas gāzes patērētājiem – lieliem un maziem?

Joprojām nav norimušas kaislības par elektrības tirgus pirmajiem soļiem, jo informācija par to bija balstīta uz neloģiskiem solījumiem un skaidrojumiem. Tai vietā, lai tieši pateiktu, ka elektrības kā preces cenu Latvijā vairs neregulēs, tika runāts par tirgus atvēršanu. Likumā par gāzi lietas ir saliktas loģiskā secībā – patērētāji var izvēlēties piegādātāju (tirgotāju), un cenas tiek noteiktas vienošanās ceļā. Kā gan citādi, jo vai valsts institūcijas var noteikt Gazprom, par kādu cenu ir jāpārdod gāze pirms tās nonākšanas Latvijas gāzes sistēmā?

Likums bez divdomībām pasaka, ka Latvijas Gāzei kā licencētam uzņēmumam ir jāsniedz komerciāls pakalpojums, transportējot gāzi pa saviem tīkliem un glabājot gāzes krātuvē patērētāju un tirgotāju uzdevumā. Pakalpojumu sniegšana ir ekskluzīva darbība stingrā regulatora uzraudzībā par regulētiem tarifiem. Un šāda ekskluzīva jeb monopoldarbība pakalpojuma sniegšanā saglabāsies arī pārredzamā nākotnē. Sabiedrības līdzekļi nav jāizšķērdē, paralēli būvējot citus cauruļvadus, ja komerciāli tirgus mērķus var sasniegt ar esošajiem.

Bet kā tad patērētāji kļūs par tirgus dalībniekiem un tieši vai ar tirgotāju starpniecību varēs iepirkt gāzi ne tikai no pašreizējā piegādātāja un Gazprom starpnieka “Latvijas Gāze”? Vai tad tagad jau ir ne tikai juridiskās tiesības, bet arī praktiskās piegādes alternatīvas?

Lielākajiem Latvijas patērētājiem, kuriem bija resursi, lai gudri un informēti sagatavotos jaunajai tirgus situācijai, alternatīvas ir. Caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli notiek piegādes Igaunijas un Lietuvas patērētājiem. Lietuvā jau 2016. gada februāra dienās tās sastāda 60 -70 % patēriņa. Cena un piegādes nosacījumi diktē noteikumus un vada patērētāju izvēli. Jaunā juridiskā vide paver Latvijas uzņēmumiem iespējas tiešām sarunām ar piegādātājiem LNG pasaules tirgos vai Gazprom.

Bet vai tirgi sola kaut ko labu arī mazajiem gāzes patērētājiem un mājsaimniecībām? Sākumā ne visai daudz, pat nedaudz psiholoģiska diskomforta. Ir nepieciešama tirgotāju darbības uzsākšana, kuri vēlētos un būtu spējīgi nodarboties ar mazumtirdzniecību. Diemžēl likuma labojumi aizkavē to tiesības darboties Latvijā vismaz uz gadu. Tādēļ mājsaimniecībām būs jāgaida vēl vismaz 2-3 gadi savu iespēju izmantošanai.

Vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāpārdzīvo Latvijas Gāzes strukturēšanas/sadalīšanas jautājumi? Nekādā ziņā, jo tik lielu ietekmi uz tirgus darbību tie neatstāj, lai tas nevarētu veiksmīgi darboties. Vairāk ir jāprasa aktīva regulatora darbība, jo valdība pati nokārtos attiecības ar Latvijas Gāzes akcionāriem bez tiesām un drāmām.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.