logo

Ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņai

10.10.2013 Jauniešiem

 20131008_1805272

8. oktobrī Rīgas Brāļu kapos 83. nāves gadadienā ar ziediem godinājām izcilo Latvijas armijas ģenerāli Pēteri Radziņu (02.05.1880.-07.(pēc citiem datiem 8.) 10.1930.), kurš būdams Armijas virspavēlnieka štāba priekšnieks ar izcilu stratēģiju un taktiku 1919. gada oktobrī un novembrī uzveica un padzina Bermonta karaspēku, tādējādi atbrīvojot Rīgu.

Ģenerālis labi saprata arī ģeopolitiskos jautājumus, par ko liecina vairāki viņa raksti, dažas atziņas nav zaudējušas aktuālitāti un piemērojamas arī mūsdienās, tāpēc publicējam fragmentu no viņa 1920. gada 12. maija raksta “Latvijas kareivja” numura:

“Vai Krievija, kāda valdība tajā arī nebūtu, jebkad atsacīsies ar labu no tās jūras piekrastes, uz kuru tā dzinusies jau no 13.gadu simteņa, kuru reiz ieguva un pārvaldīja no 18. Līdz 20.gadu simtenim. Vai priekš Krievijas šī mūsu jūra tagad būs mazāk vajadzīga un būtu mazāk ienesīga, nekā 700 gadus atpakaļ? Ja tagad lielinieki grib slēgt ar mums mieru, tad tas nebūt nenozīmē, ka Krievija atsakās uz visiem laikiem no saviem centieniem. Viņi grib tagad slēgt mieru ar dažiem kaimiņiem, lai izšķirtu tos un lai izrēķinātos ar katru no tiem atsevišķi. Tas ir tik skaidrs, ka paši lielinieki netura pat par vajadzīgu slēpt šos savus nolūkus. Tāpēc, ja Latvija grib pastāvību un mieru, viņai nepieciešams karaspēks, kurš būtu spējīgs aizsargāt viņas robežas pret ārējiem ienaidniekiem.”

Ģenerāli Pēteri Radziņu godināt bija ieradušies NA pārstāvji – Saeimas deputāts, brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, NA ģenerālsekretāra vietnieks Ēriks Eriksons, Saeimas deputāta palīgs Jānis Ratkevičs, Rīgas nodaļas biedri Kristaps Zvirgzds, Andrievs Jakovels, Karīna Lahina.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.