logo

Gundars Sebris: Nav mainījusies skolēnu zinātkāre, viss pārējais ir mainījies

17.07.2020 Laima Melkina Latvijā

Talsu novada dome no 14. maija līdz pat 13. jūlijam nostrādāja bez domes vadītāja. Vairākkārtēji mēģinājumi izraudzīties jaunu priekšsēdētāju nevainagojās panākumiem, un domei draudēja atlaišana un pagaidu administrācijas iecelšana. Apzinoties, ka administratīvi teritoriālās reformas priekšvakarā šāda situācija nebūtu novadam un iedzīvotājiem labvēlīga, Nacionālā apvienība uzņēmās iniciatīvu, un pēc ilgstošām sarunām izdevās panākt vienošanos. 13. jūlijā tika ievēlēta jauna Talsu novada domes priekšsēdētāja – Sandra Pētersone no Nacionālās apvienības. Par novada aktualitātēm uz sarunu aicinājām Nacionālās apvienības deputātu Talsos un Talsu Valsts ģimnāzijas direktoru GUNDARU SEBRI.

Gundar, cik sen sevi saucat par talsenieku?

Nāku no Vidzemes puses, kur aizvadīju skolas gadus. Pēc mācībām Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē satiku savu tobrīd topošo sievu, ieprecējos šajā pusē, un nu jau vairāk nekā 30 gadus esmu kurzemnieks. Kurzeme izceļas ar dabas skaistumu. Esmu aktīva dzīvesveida piekritējs, un man patīk sporta veidi, kas ļauj baudīt dabu – slēpošana, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana, kaitbords un snovbords. Vēl nesen biju Liepājā, kur ar dēlu četras stundas pavadījām jūras viļņos, braucot ar kaitbordu un uzņemot enerģiju.

Kā pievērsāties darbam domē?

Esmu Nacionālās apvienības biedrs jau vairāk nekā 10 gadus. Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai izglītības sistēma un arī novads kopumā labi funkcionētu un lai cilvēkiem patiktu šeit dzīvot. Bieži vien nepilnības, ko pamanām, ir sistēmiskas. Lai kaut ko risinātu, ir svarīgi iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Lai ko cilvēki teiktu par politiku, bez tās neviens būtisks lēmums netiek pieņemts. Nenoliedzami, es jūtu gandarījumu, ja kādu jautājumu izdodas atrisināt.

Talsu domē pēdējie mēneši bijuši sarežģīti. Kā jūs raksturotu situāciju?

Talsu novada domē ir 17 deputāti, kuri ievēlēti no astoņiem politiskajiem spēkiem. Tas nozīmē, ka katru spēku pārstāv vidēji divi deputāti. Tas deķis ir diezgan raibs. Dome ir politiski sadrumstalota, tāpēc izveidot stabilu koalīciju, lai virzītu Talsu novadu uz priekšu, ir diezgan sarežģīts uzdevums. Divu mēnešu garumā sarunas virzījās ļoti lēni, bet būtiskais ir tas, ka visas partijas tika uzrunātas un piedalījās pārrunās. Esošā koalīcija sastāv no sešiem politiskajiem spēkiem, un es ceru, ka tā būs stabila. Tāpat domei vairāk nekā gadu neizdevās atrast jaunu izpilddirektoru, taču tagad arī tas ir iecelts.

Kādi ir jaunās domes svarīgākie uzdevumi?

Pats būtiskākais ir nodrošināt stabilitāti un veidot koalīciju, kurā tiek pārvarētas iekšējās pretrunas, lai 11 mēnešu ilgais laiks līdz nākamajām vēlēšanām būtu pēc iespējas auglīgs. Tiek ļoti domāts par to, kā notiks lēmumu pieņemšana un informācijas apmaiņa, lai katrs politiskais spēks būtu sadzirdēts. Viena no prioritātēm būs darbs pie administratīvi teritoriālās reformas. Mums rūpīgi jāsagatavo visa dokumentācija, jāizstrādā stratēģija. Jāpārdomā, kā funkcionēs kapitālsabiedrības un iestādes un, protams, kā jaunajā novadā jutīsies iedzīvotāji. Pēc 11 mēnešiem jābūt pilnīgi skaidram redzējumam, kādi būsim pēc nākamajām vēlēšanām 2021. gadā. Saprotams, ir arī virkne esošā sasaukuma “mājasdarbu”, kas šobrīd varbūt ir nedaudz iekavējušies, tostarp arī Covid-19 dēļ. Tas ir gan skolu modernizācijas projekts, kurā iesaistītas trīs Talsu novada skolas, gan Eiropas Savienības projekti, kas saistīti ar infrastruktūras uzlabošanu. Plānojam arī bērnu un jauniešu atpūtas vietu izveidi un virzām uz priekšu infrastruktūras izbūvi multifunkcionālai hallei, par ko talsenieki ir sapņojuši jau gadiem. Tāpat mums ir izveidota laba kultūras infrastruktūra, bet tā jāpiepilda ar saturu.

Kā redzat Talsu novadu pēc administratīvi teritoriālās reformas?

Pirms iepriekšējās reformas Talsu rajona teritorija pilnībā sakrita ar to, kāds būs Talsu novads pēc administratīvi teritoriālās reformas. Daudzi virzieni, piemēram, izglītības joma, tolaik strādāja labi. Divritenis nebūs vēlreiz jāizgudro. Atliks tikai to uzpucēt, piepumpēt riepas un atkal doties ceļā, jau izmantojot mūsdienu iespējas. Pēc reformas būsim viens no lielākajiem novadiem Latvijā teritorijas ziņā. Jāteic, ka Talsu novads būs unikāls ar garu un skaistu jūras piekrasti. Tāpat mums ir pieejami dažādi dabas resursi. Mums ir lielākā grants iegula Eiropā, ir uzņēmumi, kuri ražo kūdru, un spēcīgi kokapstrādes uzņēmumi. Novadam pārvaldot lielāku teritoriju, iespējas varēs realizēt un attīstīt pārdomātāk. Pats svarīgākais, lai iedzīvotāji var gan atrast darbu, gan baudīt šī novada skaistumu.

Līdzās deputāta darbam domē esat arī Talsu Valsts ģimnāzijas direktors.

Jā, manas darba gaitas lielākoties saistītas ar izglītības nozari, taču 11 gadus esmu strādājis arī finanšu sektorā. Pēc pārcelšanās uz Talsiem strādāju Valdemārpilī par fizikas un informātikas skolotāju. Pēcāk uzņēmos Talsu rajona izglītības pārvaldes vadību. Tas bija izaicinājumiem pilns laiks, jo tika īstenoti daudzi jauni projekti digitālajā jomā. Šobrīd jau deviņus gadus esmu Talsu Valsts ģimnāzijas direktors.

Kā šajos deviņos gados mainījusies skola un izglītības sistēma kopumā?

Šajos gados nav mainījušies vienīgi bērni. Viņi vienmēr bijuši zinātkāri un gribējuši pieņemt jaunus izaicinājumus. Viss pārējais ir mainījies, tostarp attiecības starp skolotāju un skolēnu.

Kādreiz skolotājs bija vienīgais patiesības nesējs, taču šobrīd viņš vairāk ir konsultants, kas palīdz bērnam atrast pareizo ceļu, kā virzīties uz priekšu un pašam piedzīvot šo bezgala interesanto izziņas un mācīšanās procesu.

Ja kādreiz uzsvars bija uz to, lai jaunieši iegūtu maksimāli daudz zināšanu, tad šobrīd uzsvars ir uz prasmēm. Ja viņiem tās būs, viņi mācēs paši atrast tās zināšanas, kas tai brīdī visvairāk nepieciešamas. Mūsu skolas jauniešus varu raksturot kā ļoti erudītus un patstāvīgus, un viņi nebaidās izvirzīt ambiciozus mērķus.

Šajā pavasarī skolas piedzīvoja virkni izaicinājumu saistībā ar Covid-19. Kā jums ar tiem veicās?

Izglītības sistēmai šis laiks bija kā eksperiments. Manuprāt, tas bija veiksmīgs. Katra skola varēja meklēt savu ceļu, kā tikt galā. Talsu Valsts ģimnāzija ļoti uzticējās skolēniem, un mūsu izvēlētais virziens bija apzināta mācīšanās, pie kā jau iepriekš bijām strādājuši. Šajā laikā visa atbildība par mācību procesu tika pavērsta pret pašu jaunieti. Mēs nekādi nevaram izkontrolēt, kas attālināto mācību laikā notiek ekrāna otrā pusē, bet varam uzticēties jaunietim, ka viņš ir godīgs un mācās. Kopumā pārliecinājāmies, ka jaunieši tiek galā ar izaicinājumiem. Bija skolēni, kuri attālināti mācījās pat cītīgāk nekā klātienē.

Kā vērtējat šo pieredzi?

Manuprāt, šī ir bijusi ļoti vērtīga pieredze. Galvenais ieguvums ir tas, ka jaunieši jau skolas laikā varēja piedzīvot to, ar ko parasti saskaras augstskolas pirmajā kursā. Tas mācīja būt patstāvīgiem. Skola izveidoja digitālu mācību grafiku, un jaunieši jau nedēļu iepriekš zināja paveicamos darbus un varēja saplānot dienu atbilstoši savam mācīšanās tempam un mērķiem, kādus grib sasniegt. Protams, šis laiks arī pavēra iespējas ieviest dažādas tehnoloģijas, bet domāju, ka attālināta mācīšanās noteikti nav vislabākais mācību formāts. Tā var būt viena no mācību komponentēm vai risinājums krīzes laikam, bet klātienes mācības un kontakts ar skolotāju nekur nepazudīs.

Tika atcelti valsts pārbaudes darbi 9. klases skolēniem, un skolas varēja izlemt, kā organizēt uzņemšanu 10. klasē. Kā ar to veicies jūsu skolā?

Uzņemšana norisinājusies veiksmīgi, un šobrīd 10. klases ir nokomplektētas. Esam sagatavojuši trīs konkurētspējīgas programmas – matemātikas un inženierzinātņu programmu, medicīnas un vides un valodu un sociālo zinātņu programmu. Redzam, ka visi trīs virzieni ir pieprasīti, jo atbilst nākotnes darba tirgus vajadzībām.

Ko plānojat nākamajā mācību gadā?

Ir plānots uzsākt skolas ēkas renovāciju, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Tā varētu ilgt četrus līdz piecus mēnešus. Tas prasīs korekcijas ikdienā, taču pēc renovācijas varēsim piedāvāt skolēniem modernu, mūsdienīgu mācību vidi, kurā nozīmīga loma būs digitālajām kompetencēm. Liels uzsvars tiks likts uz to, lai pilnveidotu mācību saturu, izmantojot dažādas mācību platformas. Piemēram, darbu vērtēšanu daļēji var automatizēt, lai skolotājiem atliktu vairāk laika kontaktam ar skolēniem un sevis pilnveidošanai. Tāpat izmantosim tiešsaistes iespējas, lai stiprinātu saziņu starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Būtībā jaunajā mācību gadā centīsimies izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai mācību procesu padarītu ne vien patīkamāku un aizraujošāku, bet arī  jēgpilnāku.

Intervēja Laima Melkina

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.