logo

Hokeja pavasaris Latvijā

29.05.2013 Dainis Locis Pašvaldībās

Latvija nerīkos 2017. gada pasaules čempionātu hokejā. Šādu ziņu Latvijas līdzjutēji saņēma pēc Starptautiskās hokeja federācijas kongresa lēmuma. Atgādināšu, ka uz 2017. gada čempionāta kopīgu rīkošanu bija pieteikušās Vācija-Francija un Latvija-Dānija. To, ka Starptautiskās hokeja federācijas lēmums nebūs labvēlīgs Latvijai, varēja nojaust pēc LHF prezidenta Kirova Lipmana ne visai optimistiskajām prognozēm. Jāatzīst, ka sportā šodien daudzus lēmumus pieņem par labu bagātām valstīm. Domāju, ka galvenais iemesls, kāpēc Starptautiskā hokeja federācija pieņēma lēmumu par labu Francijai un Vācijai, ir tas, ka šīs valstis var nodrošināt lielākus ienākumus Federācijas kasē. Tāpat kā 2010. gadā, čempionāta atklāšanas spēle Vācijā paredzēta atklātajā stadionā, daudzu desmitu tūkstošu līdzjutēju klātbūtnē. Neko tādu Latvija nevar piedāvāt.

Uz 2018. gada čempionāta rīkošanu šobrīd ir viens kandidāts – Latvija. Tāda informācija atrodama Starptautiskās hokeja federācijas mājas lapā. Vai Latvijai uzturēt savu kandidatūru, lems Latvijas hokeja federācija. Viedokļi ir dažādi. No līdzjutēju intereses un finansiālajiem apsvērumiem 2018. gads nav īpaši labs, jo 2018. gadā notiek ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejā un Pasaules kausa futbolā finālturnīrs Krievijā. Ja uzturēsim savu kandidatūru, visdrīzāk mums izdosies iegūt čempionāta rīkošanas tiesības. Taču šeit ir jāizdara neliela atkāpe. Vai Latvija un mūsu galvaspilsēta – Rīga ir tam gatava?

No sporta veidu tradīciju un panākumu skatu punkta – jā. Hokeju Latvijā sāka spēlēt pirms 80 gadiem – pirmskara Latvijā. Latvija piedalījās Eiropas un pasaules hokeja čempionātos. Pēc kara tieši latvieši bija tie, kas hokeju spēlēt mācīja krieviem. No Latvijas izlases kvalitātes skatu punkta – jā. Latvijas hokeja izlase ir vienīgā sporta spēļu komanda, kura nepārtraukti spēlē pasaules augstākajā hokeja sabiedrībā jau 18 gadus. Neviena cita sporta veida komanda to nav spējusi. No Latvijas sabiedrības un līdzjutēju viedokļa mēs arī esam gatavi uzņemt pasaules labākās hokeja valstsvienības. Latvijas līdzjutēji, it sevišķi savās mājās, ir kā sestais laukuma spēlētājs.

Šaubas par mūsu patieso gatavību var radīt divas lietas:

  • Mūsu hokeja saimniecības nesakārtotība. Piemēram, Latvijā nevaram sarīkot U-20 hokeja meistarsacīkstes, jo nav pietiekami daudz spēlētāju un komandu šajā līmenī. Pat bērnu-jauniešu hokeja meistarsacīkstes dažādās vecuma grupās var notikt, tikai pateicoties vecāku finansiālam atbalstam. Dažās vecuma grupās, lai varētu atrast līdzvērtīgus spēļu partnerus, Rīgas hokeja specgrupas piedalās Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā. Protams, šajā gadījumā stipri cieš mācības. Puiši ilgu laiku pavada pārbraucienos un spēlēs. Taču citas izejas, ja gribi nopietni spēlēt hokeju, nav.

    Valsts atbalsts ir minimāls. Par kādu valsts atbalstu var runāt, ja sporta pedagogi šodien saņem 60% no nepieciešamā finansējuma minimālās algas saņemšanai? Ja tas ir iespējams, tad atlikumu piemaksā pašvaldības.

  • Otra lieta ir nopietnas sporta infrastruktūras neesamība. Pagājušā gadsimta beigās Latvijā bija divas darbojošās hokeja halles – Rīgas Sporta pils un Talsu hokeja halle. Šādu mantojumu saņēmām pēc PSRS sabrukuma. No šā laika Latvijā ir uzceltas 16 halles. Radušies jauni hokeja klubi un skolas. Diemžēl lielākās halles ārpus Rīgas – Daugavpils, Liepāja un Piņķi -, nespēj uzņemt vairāk par 2000 cilvēkiem. Tas ir nepietiekami A grupas čempionāta sarīkošanai. Lai varētu rīkot čempionātu, valstī ir jābūt vismaz divām hallēm ar 6000 skatītāju vietām. Neredzu iespējas, kā šāda halle, ja tāda tiks uzbūvēta ārpus Rīgas, var tikt uzturēta.

Neapšaubāmi, galveno vārdu šeit jāsaka Rīgai. Rīgā šobrīd ir 5 ledus halles. Viena no tām-„ARĒNA RĪGA” ir uzskatāma par multifunkcionālu un komerciālu objektu. Četrās ledus hallēs –hokeja skolā ”Rīga”, Akadēmijas ledus hallē , Volvo sporta kompleksā un Daugavas ledus hallē ik dienas notiek bērnu un jauniešu hokeja treniņprocess. Rīgā šobrīd hokejā iesaistīti ap 1000 dažāda vecuma bērnu un jauniešu. Ar šīm četrām vietām, kur trenēties Rīgas bērniem, ir par maz. No 2000. gada, kad tika atvērta hokeja skolas ”Rīga” ledus halle, ir pagājuši 13 gadi. Neko vairāk šajā laikā Rīgas Dome hokeja infrastruktūras attīstībā nav izdarījusi.

Ja Latvija nopietni domā par pasaules hokeja čempionāta rīkošanu, tad ir jāsakārto bērnu – jauniešu hokeja saimniecība. To var panākt, tikai sadarbojoties valstij ar pašvaldībām. Rīgai ir jāplāno jaunas halles būvniecība. Pie šīs lielās halles jāizveido treniņlaukumi. Šajā projektā jāiesaistās privātiem investoriem un jārealizē privātās –publiskās partnerības principi. Šāds projekts būtu izdevīgs visiem – gan valstij, gan pilsētai no savu funkciju realizācijas aspekta – iesaistot sporta aktivitātēs pēc iespējas vairāk bērnu un jauniešu. Šāds projekts būtu vajadzīgs visiem Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem.

Nacionālā Apvienība pēc pašvaldību vēlēšanām ir gatava uzņemties šā jautājuma risināšanu.

Latvijai pienācis laiks sekot Šveices piemēram. Vēl samērā nesen mēs kopīgi cīnījāmies par iekļūšanu hokeja augstākajā sabiedrībā, bet šodien Šveice cīnās par zelta medaļām. Kāpēc lai mēs to nevarētu?

Dainis Locis,
NA kandidāts nr. 3 Rīgas domei pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.