logo

Iekšlietu ministrs klusē vai izvairās. Saruna ar Ināru Mūrnieci

22.09.2014 Latvijas Avīze Saeimā

Ināra Mūrniece

Par Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Ināra Mūrniece. Raivis Dzintars, kurš līdz šim ieņēma šo amatu, ievēlēts par frakcijas priekšsēdētājas vietnieku. Ar Ināru Mūrnieci, kura vada arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Vēlos atgādināt lasītājiem, ka nupat par Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāju ievēlētā Mūrnieces kundze 17 gadus bija “LA” žurnāliste. Uzdrošinos domāt, ka tā bija laba skola pirms došanās politikā.

I. Mūrniece: – Ne tikai politikai, tā bija pamatīga dzīves skola. Esmu pateicīga, ka man bija šāda izaugsmes iespēja.

– Nupat uzzinājām Zviedrijas parlamenta vēlēšanu rezultātus. Uzvarējuši sociāldemokrāti, taču arī nacionālistu atbalstītāju skaits pieaudzis un partija ieguvusi trešo vietu. Kādus secinājumus no tā izdara Nacionālā apvienība?

– Nacionālā apvienība gatavojas vēlēšanām. Esmu dzirdējusi jautājumus – vai frakcijas vadītāja maiņa nozīmē arī kādas politiskas pārmaiņas? Atbilde ir nē. Tās vairāk ir organizatoriskas pārmaiņas. Raivis Dzintars ir partijas “seja”, tāpēc uz viņu gulstas pirmsvēlēšanu kampaņas smagums. Vēlētāji tiešām vēlas viņu redzēt, uzdot jautājumus. Šobrīd viņš devies uz ASV, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem latviešiem. Es līdz vēlēšanām esmu uzņēmusies koordinēt frakcijas darbību. NA frakcijas prioritātes šobrīd ir: drošība – gan ārlietas, gan iekšējā drošība; izglītība – lai 2018. gadā notiktu solītā krievu skolu pāreja uz mācībām valsts valodā; kā arī sociālās vienlīdzības pasākumi.

– Tad runāsim par drošību. Nupat televīzijā varēja redzēt 1944. gada Bauskas aizstāvēšanas kauju rekonstrukciju. Atgādināšu, ka šajās kaujās Bauskas iedzīvotāji stājās pretī uzbrūkošajai sarkanajai armiju. Televīzija to parādīja, un beigās izskanēja tādas kā žēlabainas cerības, ka varbūt šoreiz “sabiedrotie mums palīdzēs”, ja nu Krievijas armija uzbruks. Tāda kā atzīšanās bezspēcībā – paši jau mēs sevi nespēsim aizstāvēt. Vai Nacionālā apvienība arī tā uzskata? Un vai nav tā, ka Latvijā politiķi daudz runā, bet maz dara, lai šī aizstāvēšana varētu notikt? Piemēram, cik NA biedru ir zemessardzē?

– Daudzi NA atbalstītāji ir zemessargi.

– Cik?

– Neesam uzskaitījuši, varbūt par to ir vērts padomāt. Taču par zemessardzes problēmām mēs esam labi informēti. Zemessardze ir novājināta, to nepieciešams stiprināt. Viens no būtiskākajiem jautājumiem – ieroču pieejamība. Šobrīd tā ir apgrūtināta. Taču, manuprāt, būtiski ir runāt ne tikai par zemessardzi un armiju, bet arī par iekšējo drošību un pašreizējā iekšlietu ministra atbildību un atbilstību. Diemžēl ministrs Rihards Kozlovskis apzināti izvairās nākt uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Vēl vairāk – pat neviens Iekšlietu ministrijas pārstāvis uz komisijas sēdi netika atsūtīts! Mēs aicinājām Kozlovska kungu, jo redzam ļoti daudzus nepatīkamus signālus. Valsts policija nepilda savus tiešos pienākumus un neaizstāv Latvijas pilsoņus.

Es gribu pieminēt konkrētus gadījumus, kuri saistīti ar termiņuzturēšnās atļauju piešķiršanu, pret ko stingri iestājas Nacionālā apvienība. Kāds Izraēlas pilsonis ir nopircis Rīgā vairākus namus un, kā esam dzirdējuši, iesniedzis pieteikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā. Taču viņš cenšas ļoti brutālā un necilvēcīgā veidā līdzšinējos namu īrniekus izspiest no dzīvokļiem. Tiek izmantoti dažādi līdzekļi, cilvēki tiek pakļauti morālai agresijai, viņiem draud. Ja tas nelīdz, īpašnieka uzdevumā aizmetina durvis, atslēdz komunālos pakalpojumus un tamlīdzīgi. Ir bijis gadījums, ka viena sieviete pēc šāda uzbrukuma mājas pagalmā nomira. Cita sieviete invalīde trīs nedēļas bija spiesta mitināties trepju telpā un iet mazgāties Daugavā. Valsts policijai šādā situācijā būtu jāaizstāv īrnieki. Bez tiesas lēmuma nevienu nedrīkst izlikt un vēl mazāk – rīkoties ar šādām bandītiskām metodēm. Visi šie cilvēki godīgi maksājuši komunālos maksājumus, un viņiem ir spēkā īres līgumi. Policija šajā un citos gadījumos šos neaizsargātos cilvēkus nodod ēku īpašnieku patvaļai. Cilvēktiesību komisija kopā ar prokuratūru un tiesībsargu atklājusi policijas neizdarību, lūdz to novērst, bet nekas netiek izdarīts. Klusums… Ministrs izliekas neko neredzam.

Otrkārt, redzam, ka Latvijā ir savairojies ļoti daudz Maskavas “rokas pirkstiņu” un tie aug arvien lielāki. Ja Drošības policija tam neliek šķēr­šļus, vai varam būt droši, ka tā spēs rīkoties, ja parādīsies “zaļie cilvēciņi”? Igaunijā un Lietuvā mēs esam dzirdējuši skaidras atbildes, kāda būtu reakcija, Latvijā iekšlietu ministrs klusē. Viņš pat neatbild uz Saeimas deputātu jautājumiem. Nav arī skaidrs, kas notiek ar iepriekš ierosinātām lietām, jo ministrija par to neinformē. Piemēram, bija uzbrukums žurnālistam Leonīdam Jākabsonam. Visas augstākās amatpersonas, ieskaitot iekšlietu ministru, toreiz solīja, ka būs rūpīga izmeklēšana. Vai lieta ir atklāta? Nē, ir klusums. Kad Spilves pļavās tika uzvilkti PSRS karogi, tāpat bija solījums veikt izmeklēšanu. Vai kaut kas ir atklāts? Nē! Jevgeņijs Osipovs aizvainojoši izteicās par Latvijas karoga krāsas lentītēm. Drošības policija steidza paziņot, ka viss ir kārtībā, likums neesot pārkāpts, bet tā nebija taisnība, jo likums bija pārkāpts. Tad es ar iesniegumu vērsos DP, aicinot ierosināt kriminālprocesu. Kādu laiku bija klusums, bet rīcība tomēr sekoja, un šobrīd gaidāma tiesa. Arī pēc Krievu savienības jeb ždanokiešu paustā atbalsta dažādām bandītiskām aktivitātēm no Drošības policijas nekāda pretdarbība nebija manāma. Tikai pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa aktīvas iesaistīšanās ir solīts, ka tās tomēr tiks vērtētas. Rīcība seko tikai tad, ja ir milzīgs sabiedrības spiediens un neatlaidība. Manuprāt, tā nav normāla situācija.

– Policija cenšas tad, ja zina, ko no tās sagaida…

– Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka ministriem ir jāatskaitās parlamentam. Šobrīd gan ir ieviestas debates par ārpolitiku, taču parlaments nevērtē Iekšlietu ministrijas un tai pakļauto iestāžu darbību.

M. Antonevičs: – NA valdībā ir trīs ministri. Varbūt kāds no viņiem var vērsties pie Kozlovska kunga ar tiešu jautājumu? Šobrīd rodas iespaids, ka saziņa starp ministriem ir biedējoši birokrātiska. Kā nesen tika ziņots: “Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzdevis Uzņēmumu reģistram vērsties ar lūgumu Drošības policijā…” Uzdevis vērsties… Tad nav brīnums, ka viss notiek lēni vai vispār nenotiek.

– Tas ir jautājums par to, vai valdība strādā kā vienota komanda vai ne. Manuprāt, nestrādā, un tas nav pareizi. Valdības sēdēs šādu tiešu jautājumu uzdošana, ja tā neatbilst noteiktajai darbakārtībai, nav paredzēta, un arī citu iespēju īpaši nav. Es uzskatu, ka tas ir Saeimas kā likumdevēja pienākums prasīt šīs atbildes – publisku valdības ministru atskaitīšanos.

– Vai šie pārmetumi, ko veltījāt Iekšlietu ministrijai, jūsuprāt, ir konkrētā ministra neizdarība vai kopējā “Vienotības” politika?

– “Vienotību” mēs uzskatām par saviem tuvākajiem partneriem, taču Kozlovskim vairs nevajadzētu būt par ministru.

V. Krustiņš: – Tuvākie partneri? Brīžiem šķiet, ka jūsu pacietība ir ļoti liela. Eināru Cilinski atlaiž no amata pat bez iemesla. Baibai Brokai un Romānam Naudiņam nepiešķir pielaides valsts noslēpumam. Bet NA, šķiet, visu gatava paciest. Vai jums nav jābūt politiski stingrākiem? Īpaši, kad būs runa par nākamās valdības veidošanu. Varbūt NA jāprasa sev iekšlietu ministra amats?

– Jā, NA to darīs! Protams, “Vienotība” ir pieradusi būt valdošā partija un mazāk rēķināties ar citiem, tāpēc reizēm mēs jūtam tādu kā politisko greizsirdību.

– NA priekšlikumu par uzturēšanās atļauju ierobežošanu Saeima nepieņēma ne tikai tāpēc, ka “Saskaņa” balsoja pret, bet arī tāpēc, ka “Vienotība” balsojumā atturējās un vēl daži deputāti vispār pazuda no zāles, kad bija jābalso.

– Atturēšanās šajā gadījumā ir balsojums pret. Ja atceramies, iepriekš “Vienotības” politiķi iebilda pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību. Arī pašlaik personiskās sarunās viņi izsaka viedokli, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana rada lielus drošības riskus, tomēr balso citādi.

– Partijas disciplīna?

– Nezinu. NA frakcijā mēs pirms balsojumiem diskutējam, cenšamies pārliecināt kolēģus, taču nevienu nevar piespiest balsot pretēji viņa uzskatiem, it īpaši, ja tie ir argumentēti. Bet esmu pārliecināta, ka politiķiem, kas balso pret sirdsapziņu, būs jāatbild saviem vēlētājiem. Kādi varētu būt iemesli? Es varu tikai minēt. Ir izskanējušas baumas par atsevišķu politiķu ieinteresētību termiņuzturēšanās atļauju “biznesā”, arī bankas aktīvi lobē šo kārtību.

M. Antonevičs: – Un politiski apsvērumi? Piemēram, ka nevajadzētu vēl vairāk kaitināt Krieviju, kas jau tāpat ir agresīva.

– Tad man jāatgādina, ko nesen rakstīja Pols Goubls par trim Latvijas nākotnes scenārijiem. Pirmais – Latviju sevī var ieraut jaunā Krievijas imperiālisma vilnis; otrais – Latvija var izdzīvot, bet nepilnvērtīgā veidā – kā Krievijas vasaļvalsts, kas atkarīga no Putina politikas. Trešais – Latvija paliks kā neatkarīga valsts un plaukstoša Eiropas nācija. Lai piepildītu trešo scenāriju, mums par to ir jādomā un jāstrādā katru dienu, nevis tikai tad, kad briesmas jau ir tuvu. Brīžiem gan šķiet, ka dažas partijas jau ir samierinājušās ar otro variantu un citas izdzīvošanas iespējas neredz, piemēram “Saskaņa” vai Šlesera un Kalvīša “Vienoti Latvijai”, vai tā sauktā Sudrabas partija. Būtu slikti, ja vēl kāda partija sāktu atklāti stūrēt turpat.

– Jaunajai Saeimai būs jābalso arī par nākamo Valsts prezidentu. Partijas gan parasti neapspriež ar vēlētājiem iecerētos kandidātus, atstājot to izlemšanai šaurā lokā. Vai NA jau ir par to diskutējusi?

– Es varu paust savu personīgo viedokli – manuprāt, labs kandidāts ir Levita kungs.

– Kādas ir pašas Ināras Mūrnieces nākotnes ieceres – kā redzat savu lomu nākamajā Saeimā? Vai tas būs darbs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vai kāds cits virziens?

– Tas ir partijas stratēģijas jautājums, jo tūlīt pēc šīm vēlēšanām būs jāsāk gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Man tuva vienmēr ir bijusi izglītības sfēra, mediju jautājumi un cilvēktiesības, un ar tām arī saistu savu darbību.

Latvijas Avīze

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.