logo

Iestāšanās eirozonā nelikvidē ģeopolitiskos riskus (2)

03.07.2013 Roberts Zīle Eiropas Parlamentā

Iestāšanās eirozonā ir būtisks solis uz finanšu stabilitātes nostiprināšanu Latvijā, it īpaši, ja notiek plānotā virzība uz pilnvērtīgu banku savienību ar vienota eirozonas banku problēmu risināšanas mehānisma un kopēja depozītu garantiju fonda izveidi.

Tomēr iestāšanās eirozonā pati par sevi nelikvidē ģeopolitiskos riskus, ko Latvijai rada pārlieku liela trešo valstu investīciju pieplūde Latvijā, it īpaši, ja šīs investīcijas nāk pieprasījuma noguldījumu veidā, kurus var ātri izņemt, radot lielu finanšu satricinājumu, vai arī ir saistītas ar naudas atmazgāšanas operācijām.

Es varu tikai izteikt nožēlu, ka šā jautājuma nopietnību acīmredzot līdz galam neizprot arī latviešu deputāti Eiropas Parlamentā. Lai gan apspriežot ziņojumu [par Latvijas uzņemšanu eirozonā] iepriekš starp politiskajām grupām tika panākta vienošanās par manis pārstāvētās ECR grupas priekšlikumu norādīt uz nerezidentu noguldījumu riska ģeopolitisko, ne tikai finanšu dimensiju, šis labojums gala balsojumā tika noraidīts, pret balsojot arī citiem latviešu deputātiem.*

Lielais nerezidentu noguldījumu īpatsvars, no kuriem 80-90% nāk no NVS valstīm, Latvijai rada būtisku risku pamatā divos veidos.

Pirmkārt, ātri izņemamie pieprasījuma noguldījumi, kas kopumā veido ap 85% no šīs naudas, rada finanšu šoka risku bankām, kurās tie glabājas, un saistībā ar obligāto depozītu garantēšanu var radīt problēmas arī valsts budžetam.

Otrkārt, bažas rada iespējamā trešo valstu naudas atmazgāšana caur t.s. “čaulu bankām”, uz ko Latvijai norāda arī starptautiskie eksperti.

Taču manis pieminētajam ģeopolitiskajam riskam ir arī plašāka dimensija. Ienākošo investīciju ziņā ES ekonomisko sarežģījumu dēļ Latvijā šobrīd notiek liela pārbīde no Rietumiem uz Austrumiem.

NVS izcelsmes investīcijas patlaban ieplūst daudzās nozarēs – nekustamajā īpašumā, pārtikas rūpniecībā, mašīnbūvē, faktiski visā nozaru spektrā. Pats par sevi tas nav slikti, taču nākotnē, kad Rietumu investoriem atjaunosies vēlme ieguldīt, izrādīsies, ka vietu Latvijā jau ir aizņēmis NVS bizness. Šī situācija Latvijai ir būtisks izaicinājums, ņemot vērā, ka ekonomiskajai ietekmei vienmēr nāk līdzi arī politiskā ietekme.

* Pagājušajā nedēļā, kad par šo pašu ziņojumu balsoja komitejas līmenī, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti atbalstīja kompromisu, kurā tika iestrādāti Roberta Zīles priekšlikumi par to, ka banku uzraugiem banku sektors jāuzrauga vēl stingrāk un atbildīgajām iestādēm jāuzmanās no banku aktīvu un pasīvu termiņstruktūras nesabalansētības, kas var radīt riskus finanšu stabilitātei. Tomēr komiteja noraidīja R.Zīles mutisko likumdošanas labojumu, kas paredzēja papildināt kompromisu, norādot arī uz nerezidentu noguldījumu ģeopolitisko dimensiju.

Par šādu pašu likumdošanas labojumu ziņojumam par Latvijas iestāšanos eirozonā – kas norāda uz nerezidentu noguldījumu ģeopolitisko dimensiju – trešdien balsoja arī Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Attiecīgais priekšlikums tika noraidīts, un zīmīgi, ka daļa Latvijas deputātu arī balsoja pret to.

Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālā apvienība

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Edgars Behmanis

    10.07.2013 16:03

    Pateicoties euro, austrumu nerezidentu investīcijas un noguldījumi tikai pieaugs, iespējams, būs Kipra 2, zeme, uzņēmumi izpirkti un banku parādi uz kakla.

    • Jānis Iesalnieks

      11.07.2013 18:46

      Nevajag jau arī tik apokaliptiski. "Pa lielam" viss paliks tāpat kā līdz šim, jo "lats" vismaz kopš 2004. gada, kad tā kurss tika piesaistīts eiro, ir fikcija.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.