logo

Igauņu nacionālistu aktivitātes 2013. gada nogalē

28.01.2014 Pasaulē

No pašvaldību vēlēšanām līdz Jaunā gada vakaram Igaunijas nacionāli konservatīvie – Eesti Konservatiivne Rahvaerakond (EKRE) – turpināja stingri ieturēt savu kursu, redzot mazākus un lielākus skandālus Igaunijas politikā, vērojot, kā liberālie politiķi kļūst arvien korumpētāki un briesmas Igaunijas neatkarībai no vairākām pusēm pieaug – tas viss notiek zem gaidāmā nodevīgā robežlīguma ar Krieviju zīmes. Bet spēkā pieņemas arī citas balsis – no nacionāli domājošiem igauņiem – kas sauc pēc jaunas nacionālās atmodas.

Oktobrī noritējušo Igaunijas pašvaldību vēlēšanu atbalsis iesniedzās arī nākamajā mēnesī.

7. novembrī Hēdemēstes (Häädemeeste) pašvaldības dome balsoja par iepriekšējā mēra Urmas Aava (IRL), kurš pagastu bija vadījis 20 gadus un ieguvis korumpanta tēlu, nomaiņu. Jaunais mērs Antss Jervesārs (Ants Järvesaar) ir EKRE biedrs, tādējādi Hēdemēste ir trešā vieta Igaunijā, kura vadīs nacionālkonservatīvie. Hēdemēste pašvaldība ir viena no lielākajām Dienvidigaunijā, tā aizņem plašu piekrastes joslu Rīgas jūras līcī un robežojas ar Latviju vēsturiskajā lībiešu apdzīvotajā reģionā. Antss Jervesārs, vietējais zemnieks un uzņēmējs, bija arī viens no Igaunijas Republikas atjaunošanas akta parakstītājiem 1991. gada 20. augustā.

Pēc Centra partijas uzvaras vēlēšanās Tallinā Edgars Savisārs uzaicināja nacionālkonservatīvo pārstāvjus uz tikšanos, lai apspriestu EKRE iesaistīšanu pilsētas vadībā. Tika doti mājieni, ka Centra partija labprāt dalītos ar dažām vietām pilsētas rajonu vadībā. Redzot, ka šie ir nepārprotami mēģinājumi padarīt nacionālkonservatīvos atkarīgus no Centra partijas „labās gribas“, no EKRE puses ielūgums tika noraidīts, atbildot, ka nacionālkonservatīvie dotu priekšroku iegūt šādu mandātu ar tautas palīdzību nākamajās vēlēšanās.

10. novembrī Igaunijā tiek svinēta Tēvu diena. Tā kā iepriekš EKRE bija saņēmusi anonīmu ziedojumu – 4000 krizantēmas – EKRE sievietes ierosināja tās dāvināt igauņu tēviem. Kampaņa, kuras laikā ģimenēm tika dāvināti ziedi, notika Tallinas un Tartu centrā. Cilvēku reakcija bija sirsnīga, un bieži viņi bija pārsteigti par šādu politiskās partijas rīcību ārpus priekšvēlēšanu laika.

Igaunija_1
Monika Helme (Marta Helmes dzīvesbiedre) pasniedz ziedus Tēvu dienas kampaņas laikā

Tēvu dienā Igaunijas Nacionālajā operā notika galā koncerts, kurā Prezidents sumināja Gada tēvu. Bet lielā zāle ieslīga klusumā, kad šīs balvas saņēmējs Aldo Kalss (Aldo Kals) kāpa uz skatuves, lai sapulcējušamies politiķiem un sabiedrības krējumam atgādinātu par nodevību, kuru veic robežlīguma ar Krieviju autori. Viņš atgādināja, kā Krievija 1920. gadā garantēja Igaunijas likumīgo robežu, kas atzīta starptautiski, un ka 5,2 % Igaunijas teritorijas tagad ir pretlikumīgi okupēta. Šīs teritorijas atdošana pēc viņa vārdiem „ir milzīga traģēdija tiem tēviem un vectēviem, kuriem pieder mājas aiz Piuzas un Narvas upēm vēsturiskajā Setu zemē un Ingrijā.“

Pēc tam, kad runātājs pameta skatuvi, komentāri viņa runai nesekoja ne no viena no klāt esošajiem politiķiem. Tā vietā mediji par ceremonijas laikā notikušo „neērto“ incidentu klusēja. Aldo Kalss ir vēstures zinātņu doktors un divu dēlu tēvs, kurš bērnībā nelaimes dēļ zaudējis redzi.

Igaunijas plašsaziņas līdzekļi jau sāk spekulēt, kurš būs nākamais Igaunijas prezidents, kad 2016. gadā beigsies Tomasa Hendrika llvesa otrais pilnvaru termiņš . Kā ticams kandidāts varētu būt Sīms Kallass, pašreizējais Eiropas komisijas viceprezidents. Bijušais augsta ranga komunists, Reformu partijas dibinātājs, kurš bijis premjerministrs un Igaunijas Bankas prezidents, pašlaik tiek turēts aizdomās par vismaz vairāku desmitu miljonu zaudējumu nešanu Igaunijas budžetā 1990tajos gados vairāku viltotu aizdevumu un gandrīz visu Igaunijas zelta rezervju iztirgošanas dēļ. Šo iemeslu dēļ nacionālkonservatīvo līderis Marts Helme komentēja, ka Kallass neder Igaunijas prezidenta lomai: „Ilgie gadi Briselē padarījuši Kallasu par cilvēku, kurš drīzāk turētos pie Eiropas federācijas, nevis principiem, kas rakstīti mūsu konstitūcijā. Pašreizējā eirokrāta Ilvesa vietā Igaunijai nav vajadzīgs vēl viens eirokrāts, bet gan nacionālists.“

Novembra sākumā tika izziņots, ka Labklājības ministrijas plānotās ātrās palīdzības reformas dēļ Ziemeļigaunijas Harjumā reģionā un, iespējams, arī citur, sākot ar 1. janvāri visi ātrās palīdzības ārsti tiks atlaisti un aizstāti ar medicīnas māsām. Šo lēmumu aktīvi apstrīdēja plaši pazīstamā ārste Mare Līgere (Mare Liiger), kura atklātā vēstulē ministram Tāvi Roivasam (Taavi Rõivas) (Reformu partija) norādīja, ka ātrā palīdzība jau pašlaik ir spiesta koncentrēties uz ikdienišķiem uzdevumiem un apgabalos, kur ārsti aizstāti ar medicīnas māsām, līdz šim nav konstatēti sekmīgi reanimācijas gadījumi. Kad ministrs viņas vēstuli un uzaicinājumu uz TV debatēm ignorēja, EKRE jauniešu organizācija nolēma paust viņai atbalstu.

Nacionālo jauniešu protesta mītiņš notika 15. novembrī Tallinā, pie Labklājības ministrijas.

Pasākuma vadītāji Rūbens Kāleps (Ruuben Kaalep) un Jāks Madisons (Jaak Madison) uzsvēra, ka ir nepieņemami taupīt uz Igaunijas iedzīvotāju rēķina, kamēr ārvalstu bankām ļauts izpludināt no valsts milzu līdzekļus, pat nemaksājot nodokļus. Aptuveni divdesmit nacionālistu ar lāpām un karogiem pavadībā viņi ministram atstāja dāvanu – paciņu ar pārsējiem gadījumam, ja ātrajai palīdzībai kādreiz neizdotos palīdzēt. Ministrs pats iepriekš tikšanos ar jauniešu organizāciju atteica.

Igaunija_2
EKRE jauniešu organizācijas protesta akcija pie Labklājības ministrijas

18. novembrī 12 igauņu jauno nacionālistu delegācija piedalījās lāpu gājienā Rīgā un vēlāk parakstīja kopīgu deklarāciju ar Nacionālo apvienību un Lietuvas nacionālo jauniešu savienību. Igauņiem, kas apņēmušies cīņu par savu valsti paplašināt līdzīgi, kā to dara latviešu un lietuviešu nacionālisti, tā bija iedvesmojoša un patīkama pieredze.

Lielākais politiskais skandāls novembrī notika, kad Kārels Tarands (Kaarel Tarand), bijušais kultūras laikraksta „Sirp“ redaktors, pameta savu amatu, un pēc brīža tas bez konkursa tika piešķirts Kauram Kenderam (Kaur Kender) – rakstniekam, kurš pazīstams ar saviem darbiem, kas slavina hedonismu un deģenerāciju. Tas plašā sabiedrības daļā tika uzlūkots kā valdošās Reformu partijas mēģinājums pārņemt savā kontrolē pamatā opozicionāro laikrakstu, un skandāls izvērtās plašumā, kad kultūras ministrs Reins Langs (Rein Lang) no Reformu partijas dažas dienas pēc tam, kad bija noliedzis jebkādu saistību ar „Sirp“ lietu, atzina, ka pirms redaktora iecelšanas amatā bija to apspriedis ar Kenderu. Kad tas kļuva zināms publiski, 21. novembrī Langs atkāpās no amata.

EKREs dome, kas noturēja sanāksmi divas dienas vēlāk, nolēma apsveikt ministra atkāpšanos kā retu Igaunijas politiku atbildīguma piemēru. Dome arī paziņoja, ka pretēji izklaides biznesa pārstāvim Langam nākamajam kultūras ministram būtu jābūt nozares ekspertam un patiesam igauņu kultūras un nacionālisma atbalstītājam. 4. decembrī prezidents par jauno kultūras ministri apstiprināja Urvi Tīdusu (Urve Tiidus), arī no Reformu partijas. Kad arī Kenders atkāpās, tika izsludināts konkurss uz „Sirp“ redaktora amatu. Tajā uzvarēja teātra zinātnieks Ots Karulins (Ott Karulin), kas pieņēma jauno amatu 1. janvārī.

23. novembrī Paidē notika igauņu nacionālistu apaļā galda sanāksme. Kopā ar EKRE tajā piedalījās arī četru mazāku organizāciju pārstāvji. Sanāksme izdeva , ka nekavējoties jāpārtrauc Igaunijas zemes un dabas resursu atdošana Krievijai. Nacionālistu paziņojumā teikts, ka katrs Igaunijas teritoriālās integritātes pārkāpums uzskatāms par nodevību un attiecīgi sodāms. Tas arī aicina igauņus nepamest savu dzimteni, nepārdot zemi, mežu vai citu nekustamo īpašumu ārzemniekiem un uzsver īpašnieka morālo atbildību par viņa īpašuma nenonākšanu svešās rokās. Pēc nacionālistu domām, Igaunija var būt Eiropas Savienības dalībvalsts tik ilgi, kamēr pret mums attiecas vienlīdzīgi kā pret citām dalībvalstīm, un tika uzsvērta arī patriotiskās audzināšanas nepieciešamība skolās un mājās.

Slavens igauņu nacionālistu dzejnieks un viens no Dziesmotās revolūcijas aizsācējiem 1980tajos gados Hando Runnels (Hando Runnel) 24. novembrī svinēja savu 75. dzimšanas dienu. Laikrakstā „Õhtuleht“ publicētajā intervijā viņš izsakās par Igaunijas politiku: „Mēs esam sasnieguši stadiju, kad mums ir jāciena visi, bet paši sevi cienīt mēs vairs nedrīkstam! Mēs pārāk bailīgi runājam par savām tiesībām eksistēt, par mūsu valsts suverenitāti, nācijas suverenitāti! Nē, mums jāciena visi citi, jāpakļaujas tiem, jābūt iecietīgiem. Bet, kad mēs kaut mazliet ierunājamies paši par sevi – tad viņi to sauc par nacionālismu. Nacionālisms novedot pie fašisma, bet fašisms ir slikts un nekavējoties jāiznīcina. Kāds puika vai meitene var satikt tevi uz ielas un nosaukt par fašistu. Jā, tas mierīgi var notikt!“ Viņš arī ar bilda, ka ar sāpēm noskatās, kā Krievija tūlīt iegūs Igaunijas setu zemi, un apgalvoja, ka Igaunija Eiropas Savienībai atdevusi pārāk lielu daļu nacionālās suverenitātes un brīvības.

Igaunija_3

Igauņu nacionālistu dzejnieks Hando Runnels 24. novembrī svinēja savu 75. dzimšanas dienu

Novembra un decembra laikā rezerves pulkvežleitnants Leo Kunnass (Leo Kunnas) Igaunijas plašsaziņas līdzekļos publicēja vairākus rakstus, kuros kritizēts Nacionālās aizsardzības attīstības plāns 2013-2022. Kunnass ir aizsardzības eksperts, vēsturnieks un rakstnieks, kurš 2011. gadā kandidēja Igaunijas parlamenta vēlēšanās kā viens no neatkarīgiem nacionālistu kandidātiem Marta Helmes vadībā. Viņš uzskata, ka jaunais aizsardzības plāns Igaunijas armiju ved soli tuvāk ceremoniālam karaspēkam, kas fokusētos uz NATO misijām, nevis savas zemes aizsardzību, un uzskaita daudzas kļūdas, ko pieļāvuši Latvijas un Lietuvas aizsardzības plānotāji. Jaunais aizsardzības plāns paredz piešķirt teritoriālās aizsardzības funkciju brīvprātīgajai Kaitseliit (analogs Zemessardzei) un izveidot daudz mazāku un dārgāku profesionālo armiju uz obligātā dienestā iesaukto vienību rēķina. Pēc Kunnasa vārdiem, Igaunijas karaspēka galvenais mērķis ir aizsargāt Igauniju pret Krievijas iebrukumu, un padarīt Igaunijas armijas pavēlniecības struktūru viegli ievainojamu ir tikai Krievijas interesēs.

Igauņu nacionālkonservatīvie pauda atbalstu ukraiņu pret Krieviju vērstajiem protestiem. 3. decembrī EKREs jauniešu organizācija rīkoja mītiņu pie Ukrainas vēstniecības Tallinā, tai pašā laikā, kad līdzīgi mītiņi notika Rīgā un Viļņā. Tika aizdegtas lāpas un sveces Ukrainas nacionālajās krāsās, lai solidarizētos ar Ukrainas neatkarības cīnītājiem, sevišķi kustību “Svoboda”. Vēlāk Marts Helme rakstā par situāciju Kijevā pauda: “No vienas puses mēs redzam valsti, kas, lai realizētu savas intereses, ir gatava uz visu, ieskaitot karu. Un no otras ir pakļāvīgie, gļēvie, izvirtušie un amorfie Rietumi, kas nav gatavi nekam, kas tieši neskar tos pašus. Mums ik dienu jāpierāda Rietumiem, ka mūsu situācija tieši ietekmē arī viņus. Citādi viņi skatīsies sāņus kā gļēvulis, redzot ielas laupīšanu.”

Gadu pēc EKREs jauniešu organizācijas dibināšanas 11. decembrī partijas birojā Tallinā notika jauniešu organizācijas sanāksme. Tika nolemts organizāciju pārdēvēt par Sinine Äratus (Zilā atmoda) – kā simbolu jauno nacionālistu ambīcijām kļūt par jaunas nacionālās atmodas aizsācējiem igauņu nacionālajās krāsās. Iepriekšējais jauniešu līderis Maits Krauns (Mait Kraun) nodeva savu amatu jaunievēlētajam līderim Rūbenam Kālepam, kurš komentēja: “Kopš Dziesmotās revolūcijas laikiem patriotisms un nacionālisms ir kļuvuši par formalitāti – kaut ko, par ko mēs aizmirstam, pat dodoties izlemt savu nākotni pie vēlēšanu urnām. Mēs esam šeit, lai to mainītu. Par Igaunijas politikas mērķi atkal ir jākļūst mūsu nacionālās kultūras saglabāšanai, un neatkarībai gan no Austrumu, gan no Rietumu varām ir atkal jākļūst par mūsu galveno prioritāti. Lai to sasniegtu, nācijai ir jāceļas, lai nostiprinātu savu eksistenci. Mēs runājam par jaunu igauņu nacionālo atmodu, un Igaunijas karoga zilā būs tās krāsa.”

Igaunija_4

Sinine Äratus vadītājs Rūbens Kāleps

Nākamajās nedēļās Rūbens Kāleps pārstāvēja gan EKRE, gan Sinine Äratus Nacionālās apvienības un Tautininku Sajunga kongresos Latvijā un Lietuvā.

13. decembrī Sinine Äratus Tallinas grupas biedri piedalījās Igaunijas Pārtikas bankas kampaņā, lai savāktu pārtiku trūcīgām ģimenēm. Šī kampaņa noritēja vairākos lielveikalos, un nacionālistu jaunieši izpelnījās pateicību no organizatoriem.

Decembra laikā EKRE aktīvisti rīkoja Adventes kampaņu lielākajās pilsētās, lai tiktos un runātu ar Igaunijas cilvēkiem atvērtā un draudzīgā atmosfērā. Nacionālkonservatīvie piedāvāja karstu tēju un kafiju, konfektes un cepumus cilvēkiem pilsētu skvēros, autostāvvietās un lielveikalos, uzklausīja viņu viedokļus par politiku un Ziemassvētku vēlēšanās. Ziemassvētkos EKRE priekšsēdētāja vietnieks Margo Miljands (Margo Miljand) un Ziemassvētku vecītis apmeklēja 10 brīvi izraudzītas ģimenes, kas kampaņas ietvaros bija uzrakstījušas savas Ziemassvētku vēlēšanās. Apciemotie cilvēki bija patīkami pārsteigti, ierodoties Ziemassvētku vecītim, kurš īstenoja viņu vēlēšanās.

Igaunija_5

Ziemassvētku vecītis un Margo Miljands pēc Adventes kampaņas apciemo kādu ģimeni Pērnavā

Organizatoriski novembris un decembris igaunijas nacionālkonservatīvajiem bija produktīvs laiks. Tallinā EKRE struktūra tika pārkārtota trijos rajonos, ko vada Martins Helme (Martin Helme), Gunnars Stāls (Gunnar Stahl) un Taivo Porks (Taivo Põrk). Visumā partijas reģionālais izkārtojums atbildīs 2015. gadā paredzēto parlamenta Riigikogu vēlēšanu apgabalu kartei. 23. decembrī tika dibināta EKRE grupa Paidē, to vadīs Tarmo Hintss (Tarmo Hints).

Jaunā gada vēlējumā saviem partijas biedriem Marts Helme rakstīja: “Mūsu partija ir tajā stadijā, kad lielākajā Igaunijas daļā vairs neesam aizņemti ar cīņu par izdzīvošanu, bet smagi strādājam, lai dibinātu un spēcinātu reģionālās grupas. Ir izveidota stipra un aktīva jauniešu kustība, esam atraduši kopīgu pamatu sadarbībai ar citām organizācijām un populāriem cilvēkiem, esam apvienojuši spēkus ar līdzīgām partijām Latvijā un Lietuvā, veidojam kontaktus ar domubiedriem citur. Daudz kas no šī darba nenotiek publiski – galvenokārt, lai izvairītos no sabotāžas un neslavas celšanas medijos. Bet, ticiet, man, kādu dienu tas nesīs augļus.”

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.