logo

Igaunijas Nacionālkonservatīvo (EKRE) oktobris

05.12.2013

20. oktobrī Igaunijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem tika ievēlēti vietējie līderi. Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās Edgara Savisāra Centra partija ieguva visvairāk balsu – kopumā 31,9% – tā kā lielākā balsu „raža“ novākta Tallinas krievu rajonos, skaidri redzams rezultāts Igaunijas likumam, kas pieļauj nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās. Tā kā Igaunijas galvaspilsētā atkal iegūti gandrīz 53 % balsu, Centra partijai nav nepieciešami koalīcijas partneri, un Savisārs turpinās sēdēt mēra tronī jau ceturto termiņu pēc kārtas.

Atlikušās balsis Tallinā galvenokārt sadalījās starp Savisāra liberālajiem oponentiem, IRL (Par Tēvzemi un Res Publica apvienība) un Sociāldemokrātu atbalstam augot, bet valdības partijai – Reformu partijai – pēc neveiksmīgās priekšvēlēšanu kampaņas zaudējot aptuveni trešdaļu atbalstītāju.

Sociāldemokrāti par savu „propagandas uzvaru“ pasludinājuši pirmā melnādainā imigranta nokļūšanu starp domniekiem – lai gan  šis nebūt nav pirmais igauniski nerunājošais Tallinas domes loceklis.

Tartu, acīmredzot, lai nostiprinātu esošā mēra Urmas Kruuse pozīcijas, Reformu partija „uzmeta“ iepriekšējos koalīcijas partnerus no IRL un izveidoja plašu koalīciju ar kreisāko spārnu – Centra partiju un Sociāldemokrātiem. Nedaudz pārsteidzoši rezultāti Narvā – pilsētā ar krievu vairākumu, kas līdz šim bija viens no stiprākajiem Centra partijas cietokšņiem  – Sociāldemokrāti, kuru prokrieviskais sentiments arvien pieaug, saņēma 35 % atbalstu. Taču politiskā cīņa galvenokārt norisinājās pilsētās, kamēr lauku teritorijās vairumu pašvaldību vada vietējās vēlēšanu apvienības.

Igaunijas Konservatīvā Tautas partija (EKRE) pavadīja priekšvēlēšanu laiku arvien pieaugot liberālo plašsaziņas līdzekļu uzbrukumiem un padziļinoties konfliktam ar IRL, kas igauņu interešu aizstāvību izvirzīja kā vienu no vēlēšanu saukļiem, tai pat laikā cenšoties piesaistīt krievu vēlētāju balsis. Pēc tam, kas IRL Tallinas mēra amata kandidāts Ēriks-Nīless Kross nāca klajā ar ideju par Tallinu kā trilingvālu pilsētu un perspektīvu krievu emigrantu centru līdzīgi kā Londona 1920-tajos gados, EKRE līderis Marts Helme atbildēja ar atklāto vēstuli Krosam, salīdzinot šos liekulīgos izteikumus un šovmeņa cienīgo kampaņu ar Savisāra spoguļattēlu. Tā rezultātā gan IRL, gan Reformu partija uzsāka publiskus uzbrukumus nacionālkonservatīvajiem – saskaņā ar viņu pausto, EKRE ir tikai Savisāra slepenais ierocis igauņu balsu iegūšanai.

Vēl viens uzbrukums notika tikai 4 dienas pirms vēlēšanām, kad laikraksts Eesti Ekspress izlēma publicēt dokumentu, kas bija bijis viņu rīcībā jau gadiem ilgi, – apliecinot, ka EKREs Tartu mēra amata kandidāts Henns Kēriks, 1980tajos gados būdams profesors Tartu universitātē, bijis KGB ziņotājs. Lai gan pats Kēriks un daudzi viņa tā laika draugi apgalvoja, ka viņš nekad nav savas sarunas ar KGB turējis noslēpumā un nav varējis būt kolaborants, tomēr partija ātri nolēma atcelt savu mēra amata kandidātu, lai novērstu turpmākos uzbrukumus Kērikam un partijai.

Šo izdevību izmantoja ERR (Igaunijas Sabiedriskā televīzija), liedzot nacionālkonservatīvajiem dalību Tartu vēlēšanu TV debatēs, kas bija paredzētas tai pašā dienā, skaidrojot to tādējādi, ka par pārstāvja maiņu bija nepieciešams ziņot vismaz 5 dienas iepriekš. Taču tas viņiem netraucēja steidzīgi EKRE vietā uzaicināt kādas mazākas vēlēšanu apvienības pārstāvi. Uz nacionālkonservatīvo protestiem ERR neatbildēja.

Divas dienas  pirms vēlēšanām IRL kandidātu Ēriku-Nīlesu Krosu izsludināja meklēšanā Interpols, balstoties uz Krievijas izteiktām apsūdzībām par viņa 2009. gada plāniem nolaupīt tirdzniecības kuģi „Arctic Sea“. Pēc Marta Helmes ieteikuma atkāpties un koncentrēties uz sevis aizstāvēšanu sekoja apvainojumi par it kā EKREs slepeno sadarbību ar Centra partiju, šoreiz arī no liberāļu plašsaziņas līdzekļu puses. Šo uzbrukumu mērķis bija atjaunot IRL un Reformu partijas kā igauņu tiesību aizstāvju tēlu un nepieļaut jebkādu reālu alternatīvu apspriešanu.

Līdz nākamās dienas rītam nacionālkonservatīvie bija savākuši 2,72 % balsu Tallinā un 2,73% Tartu. Personīgi Marts Helme savā balsošanas rajonā galvaspilsētā saņēma 1027 balsu, bet viņa dēls Martins, pateicoties savam skandalozajam antiimigrācijas sauklim „If it’s black, send him back“ – saņēma 1596 balsis un ierindojās 23. vietā starp visiem Tallinas kandidātiem (Igaunijas pašvaldību vēlēšanu sistēma paredz, ka katram vēlētājam ir viena balss, ko var atdot par vienu kandidātu, jo katram kandidātam piešķirts savs numurs. Taču, ja kandidāta pārstāvētais saraksts nepārvar 5% barjeru, tad arī kandidāts, kurš saņēmis ļoti augstu balsu skaitu, netiek ievēlēts). Viņi neiekļuva 79-vietīgajā Tallinas domē Igaunijas vēlēšanu likuma dēļ, kas pieprasa, lai kandidāta pārstāvētais saraksts iegūst 5% popularitāti. Bez šīs barjeras EKRE būtu ieguvusi 3 vietas Tallinas un 2 vietas Tartu domē.

Igaunijā ilgstoša tendence ir jau ievēlētu parlamentāriešu un darbojošos ministru kandidēšana pašvaldību vēlēšanās, lai vēlāk atkāptos no iegūtā domes mandāta savu partijas mazāk populāro biedru labā. Šādi kandidāti, ko tautā dēvē par „pievilinātājputniem“, bieži piesaista ievērojamu daļu no savas partijas iegūtajām balsīm. Šajās vēlēšanās Tallinas domē tika ievēlēti 9 no 13 Igaunijas ministriem un 19 no parlamenta Riigikogu locekļiem. Pēc viņu atkāpšanās no domes amata, tika aizvietota visa Reformu partijas un lielākā daļa IRL Tallinas domes frakcijas.

Taču ne visur liberālajām partijām izdevās izvairīties no EKRE piedāvātā izaicinājuma. Dažās mazākās pilsētās un lauku apvidos nacionālkonservatīvie iekļuva pašvaldībās ar labiem rezultātiem gan no partijas sarakstiem, gan vietējām vēlēšanu apvienībām. EKRE tagad ir pārstāvēta 31 pašvaldības vadībā, divās gūstot pārliecinošu uzvaru – Sauē un Tudulinnā. Tudulinnas pagasts, kur nacionālkonservatīvie vietējās aktīvistes Urves Eriksonas vadībā ieguva gandrīz 45 % balsu, atrodas vēsturiskajā Virumā reģionā starp Peipusa ezera Ziemeļu krastu un plašajiem Alutaguses mežiem. Saue ir pilsēta Pietallinā, kur populārais nacionālistu mērs Henns Polluāss tika ievēlēts uz otro termiņu pēc kārtas.

EKRE

Henn Põlluaas, nacionālkonservatīvo Saues mērs, paziņojumā pēc savas ievēlēšanas teica: „Mums jāveic liels darbs, un turpmākie gadi nebūs viegli. Bet es darīšu visu nepieciešamo  pilsētas un cilvēku interesēs.“

Marts Helme savā ziņā partijas biedriem nākamajā dienā pēc vēlēšanām teica: „Ne katrs uzvar un ne vienmēr ir iespējams uzvarēt. Un tādos gadījumos mēs sasniedzam kaut ko citu: mēs ieguvām jaunus biedrus, strādājām labās komandās, izturējām pārbaudījumus nākotnes labā, sagrāvām dažas ilūzijas. Mani draugi! Par spīti zemiem rezultātiem mēs neesam šo vēlēšanu zaudētāji. Peldot pret straumi, mēs izveidojām visos veidos pamanāmu ievadkampaņu. Patiesie zaudētāji ir IRL, kas par spīti iztērētām milzīgām summām un visu vadošo plašsaziņas līdzekļu atbalstam vienalga palika ar tukšām rokām. Paldies par jūsu pūlēm. Šie bija mūsu pamati. Un kādu dien mēs uz tiem uzcelsim brīnišķīgu ēku!“

Vēl viens nozīmīgs temats visiem, kas uztraucas par Igaunijas nākotni, ir plānotais robežlīgums ar Krieviju un draudošā daļas Igaunijas teritorijas zaudēšana. Pēc tam, kad Krievijas valdība septembrī līgumu apstiprināja, bija jāsaņem arī prezidenta apstiprinājums. 7. oktobrī Putins deva rīkojumu Krievijas ārlietu ministram līgumu parakstīt. Gaidāms, ka tuvākajā laikā Tallinā to parakstīs abu valstu ārlietu ministri.

Nacionālkonservatīvo nepārprotami iebilst pret līgumu, kas legalizē 5,2 % Igaunijas teritorijas (Petseri, Setu zemes un Narvas upes austrumkrasta) okupāciju. 16. oktobrī Pērnavā EKRE organizēja protesta mītiņu pret līgumu. Vieni no galvenajiem runātājiem bija EKRE līderis Marts Helme un Pērnavas mēra amata kandidāts Heldurs Paulsons.

Marts Helme paziņoja, ka EKRE plāno iesūdzēt politiķus, kas parakstīs līgumu, par valsts nodevību. „Viss, kas tiek plānots, ir pretlikumīgs,“ viņš teica. „Mūsu partijas pozīcija ir tāda, ka atsevišķi cilvēki, kas stāv aiz šī robežlīguma, ir valsts nodevēji. Varu teikt, ka mūsu partija plāno viņus saukt pie tiesas. Taču tam ir nepieciešams atrasties pie varas.“

Pikets notika pie ēkas, kurā IRL pārstāvis Marko Mikhelsons, Riigikogu ārlietu komisijas vadītājs un viens no galvenajiem robežlīguma iedvesmotājiem, tobrīd vadīja lekciju par ieguvumiem, ko nestu robežlīgums. Piketā piedalījās ne tikai nacionālkonservatīvie, bet arī daži Reformu partijas un IRL biedri.

 

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.