logo

Imanta Parādnieka runa ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs (2)

23.01.2014 Imants Parādnieks Pasaulē

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātais ministra kungs, ekselences, kolēģi!

Ārlietu ministra ziņojuma ievadā ir teikts:

Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Lieliski! Tomēr, vai tas ir tikai deklaratīvs uzstādījums vai tomēr kā absolūts princips tiek realizēts arī katrā veiktajā darbā?

Ziņojumā apliecināts – 2014. gadā viens no Latvijas ārpolitikas uzdevumiem – uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējās cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju.

Tieši šim ārpolitikas aspektam – drošībai, veidojot nacionālajām interesēm atbilstošu sadarbību ar Krieviju, veltīšu savu analīzi.

Pirms trīs gadiem tieši Saeimas ārpolitikas debatēs 2011. gada janvārī Nacionālās Apvienības vārdā deputāts Jānis Dombrava klāstīja par Krievijas realizētās “maigās varas” iespējamām bīstamajām sekām, atsaucoties arī uz ārvalstu analītiķu vērtējumiem. Ne šiem, ne citiem aicinājumiem nesekoja mērķtiecīga, izsvērta rīcība. Un ir ļoti nepatīkami apzināties, ka, kaut arī esam brīdinājuši par draudiem un aicinājuši spert konkrētus preventīvus soļus, atbildīgās institūcijas šos brīdinājumus ir bezatbildīgi ignorējušas. Un viss liecina, ka joprojām turpina to darīt atsevišķu partiju un to lobiju spiediena ietekmē.

Toreiz, tā paša gada novembrī, bankrotēja Krievijas investora pārvaldītā “Latvijas Krājbanka”, kārtējo reizi pamatīgi satricinot Latvijas banku sistēmu, radot miljonu zaudējumus Latvijas uzņēmumiem, pašvaldībām, noguldītājiem. Neskatoties uz daudziem brīdinājumiem, neskatoties uz to, ka vairākas Eiropas valstis tieši drošības apsvērumu dēļ bija parādījušas durvis Vladimiram Antonovam, Latvijā viņš tika brīvi ielaists un varēja darboties. Ko līdz brīdinājumi, ja pēc nepilna gada tuvredzības dēļ neskaitāmu miljonu apmērā tiek apzagta valsts un tās iedzīvotāji?

Taču tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas raksturo Krievijas investīciju bīstamību nelielajai Latvijas ekonomikai.

ASV analītiķis, Pasaules politikas institūta Vašingtonā profesors Pols Goubls savā analītiskajā ziņojumā pagājuša gada vasarā norādīja, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta politisko un ekonomisko interešu pārstāvniecībai, tāpēc Krievija nežēlo resursus draudzīga politiskā režīma veidošanai. Secinot, ka Kremļa politikai labvēlīga situācija tiek panākta ar ciešu sadarbību starp prokrieviskajām politiskajām un biznesa aprindām, ko veido un koordinē “neformāli darbinieki” ar birojiem Rīgā un Maskavā. Ziņojumā piesaucot arī konkrētu šādas sadarbības personu – krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu, kura bizness jau vairākus gadus saistīts ar Latviju.

Ir dīvaini, ka mēs it kā neko neesam mācījušies no bēdīgiem piemēriem. Latvijas ekonomikā sekmīgi turpina līst iekšā tikpat un pat daudz bīstamāki tā dēvētie “investori”. Jau minētais Krievijas oligarhs, Putina ietekmes aģents, „Uralhim” īpašnieks, miljardieris Dmitrijs Mazepins absolūti netraucēti, burtiski dažu kilometru attālumā no Rīgas centra uzslej milzīgu amonija salpetra noliktavu. Un ko par viņa izglītību un korporatīvajām saitēm varētu pavēstīt Satversmes Aizsardzības birojs? Militārā tulka izglītība. Tas, šķiet, izsaka visu…

Ārpolitikas ziņojumā teikts – “Latvijas intereses: Eiropas Savienības vienota pieeja attiecībā uz Krieviju, īstenojot līdzsvarotu sadarbību”. Tad nu nerealizējam šo uzstādījumu faktiski! Kāpēc Ārlietu ministrija turpina tāpat kā Antonova gadījumā neievērot, ka arī Mazepina kungam drošības apsvērumu dēļ sadarbība iepriekš ir atteikta vairākās Eiropas valstīs?

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir persona non grata Eiropā, taču vienam no galvenajiem lietu kārtotājiem starp Baltkrieviju un Krieviju un ekonomiski ļoti ietekmīgajam šo abu valstu kopīgo interešu politikas īstenotājam Mazepinam vēl joprojām ir iebraukšanas atļauja Latvijā un visas sviras ar finansiāliem līdzekļiem ietekmēt politiskos procesus Latvijā, apdraudot valsts un pilsoņu drošību! Kā tas var būt, ka šādi šaubīgi Krievijas investori joprojām turpina mierīgi ielaist savus taustekļus Latvijas ekonomikā un arī politikā?

Tādēļ pirmā lieta – Ārlietu ministram, kas vada Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, nepieciešams stingri noteikt un kontrolēt, lai jebkuras lielākas ārvalstu investīcijas Latvijā, it īpaši no Austrumu bloka, var ienākt, tikai un vienīgi realizējot kaut šķietami pārmērīgu drošības politiku. Ja ir skaidras norādes par potenciālo bīstamību, ja ir reputācijas problēmas citās valstīs, tad nekāda nauda nevar būt par iemeslu, lai šādām personām tieši vai pastarpināti ļautu darboties Latvijā. Un neviena pašavaldība uz savu galvu nedrīkst laist šeit iekšā, ko vien iedomājas. Latvijas valsts ārpolitikas koncepcijā ir jābūt precīzām vadlīnijām – kādas investīcijas šeit ir vēlamas un kādas nē. Ja būtu izlēmīgi sākuši rīkoties jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, nebūtu Latvijas Krājbankas bēdīgais krahs un vājprātīgi milzīgas sprādzienbīstamības ķimikāliju noliktava Rīgas pievārtē. Krievijā pie Pēterburgas arī ir ostas, lūdzu, lai šamējie pārceļas uz turieni!

Otra lieta – ziņojumā ir vieglprātīgi konstatēt – “Pozitīvi attīstījās abu valstu ekonomiskā sadarbība: Krievija ir 2. vietā tirdzniecības partneru vidū, 5. vietā ārvalstu investoru vidū” – , ignorējot šo plašāko kontekstu. Ārlietu ministrijai beidzot skaidri jāpasaka mūsu uzņēmējiem – Krievijas tirgus ir tikpat liels un ienesīgs, cik bīstams. Ir acīmredzams, kas kopīgs Gruzijai, Ukrainai, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, Moldovai un citām Krievijas pierobežas valstīm? Katra ir pieredzējusi ekonomisku saišu nostiprināšanos ar Krieviju, simtu miljonus ieguldījumus eksporta attīstībā. Un visas ir pieredzējušas vismasīvāko ekonomisko šantāžu no Krievijas puses. Putina valdība pat necenšas izlikties, ekonomiskās sankcijas vienmēr ir ar skaidru mērķi – politisko spiedienu. Krievija savu ietekmi cenšas atjaunot tieši šādā veidā. Pat klaji prokremliskā Ukrainas valdība saskārās ar brutālu ekonomisku spiedienu un šantāžu. Kas pašlaik notiek Kijevā, mēs redzam – ukraiņi atbild savam tuvredzīgajam prezidentam ar Molotova kokteiļiem.

Līdzīgi Kremlis plāno arī Latvijā – caur dažādiem ekonomiskajiem lobijiem panākt maksimāli ciešu ekonomisku sasaiti un tad sākt aiz tās raustīt mūsu valsti kā saitē piesietu šuneli. Uzņēmējiem ir jāapzinās, ka viņi var gadiem ilgi attīstīt savu uzņēmējdarbību, investēt miljonus eksportam uz Krieviju. Un vienā dienā ar vienu putiniska birokrāta parakstu tas viss var izkūpēt skurstenī. Kā zināms, Krievijas iestāžu fantāzijai nav robežas. Viņu inspektori vajadzības gadījumā šprotēs atradīs ne tikai zirga, bet pat zebras gaļu. To apliecina pavisam nesenā Lietuvas piena produktu ražotāju pieredze. Zebras gaļu viņu produktos gan neatrada, bet eksportu apstādināja tikpat absurdu iemeslu dēļ. Rezultātā – zaudējumi miljoniem eiro katru dienu.

Arī nekontrolētās termiņuzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem nekustamā īpašumā ir ietekmes instruments. Tieši Ārlietu ministram ir jāsaskata un jāpalīdz novērst ar šo lietu saistītos, nekustamo īpašumu tirgoņu un banku lobiju atbalstītos, ārpolitiskos un iekšpolitiskos apdraudējumus.

Un treškārt – mūsu ārpolitikai attiecībā uz Krieviju ir jābūt cieši koordinētai ar pārējām Baltijas valstīm. Brīdī, kad Krievija kārtējo reizi ekonomiski šantažē Lietuvu vai Igauniju, mums uz Krievijas spiedienu jāatbild kopā, vienoti un principiāli. Ir jāpanāk, ka Eiropas Savienība visaugstākajā līmenī atbild Krievijai tikpat izlēmīgi, stingri un precīzi. Eiropas tirgus Krievijai ir vismaz tikpat nepieciešams, cik Eiropai ir izdevīgi Krievijas labumi. Katru reizi, kad Kremlis izmanto ekonomisko spiedienu, viņiem ir jādabū pa pirkstiem, tā ka apetīte pazūd vismaz uz kādu laiku. Tā mēs attiecībās ar Krieviju patiesi panāksim ārpolitikas nostādnēs definēto – abpusēju ieinteresētību un savstarpējo cieņu. Ir skaidri jāapzinās – Krievijā pie varas ir personas, kas gan publiski nesit ar tupeli pa tribīni, saucot – ja aizskarsiet mūsu intereses, mēs Jums parādīsim „Kuzkinu māti” – , taču pēc būtības rīkojas tieši ar šādu vadmotīvu un uz realizējamo ārpolitiku skatās caur “beigta ēzeļa ausīm”.

Ziņojuma noslēgumā, Rinkeviča kungs, Jūs apliecināt, ka „ārpolitikas interešu sekmīga īstenošana ir iespējama tikai un vienīgi saskaņotā rīcībā  un ciešā sadarbībā visām institūcijām, Saeimai un sabiedrībai”. Situācija ir vairāk kā nopietna, un laiks rīcībai ir visai ierobežots; lai pēc nākamām vēlēšanām neiestātos pagrieziena punkts Latvijas ārpolitikā Maskavas virzienā, ir nepieciešama aktīva un stingra rīcība. Tāpēc nacionālās drošības un sabiedrības interešu realizācijai aicinu ārlietu ministriju sadarbībā ar valsts drošības struktūrām Saeimas drošības komisijā izvērtēt pseidoinvestoru – Kremļa politikas īstenotāju – atbilstību uzstādītajam Latvijas ārpolitikas kursam un uzdevumiem, atbrīvojoties no ļaundabīgiem audzējiem, kamēr to nestās metastāzes nav kļuvušas nāvējošas Latvijas politikai un tautsaimniecībai, kā arī nepieļaut jaunu audzēju izveidošanos.

Paldies!

Imants Parādnieks

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Zigmārs Ungurs

    23.01.2014 17:31

    Saturs ir pilnīgi perfekts un tieši mērķī, bet, Imant, neapvainojies, bet tev vajadzīgs kaut kas līdzīgs preses sekretāram, kas izlabos gramatiku un noslīpēs stilistiski tavu sakāmo. Jo tās valodas, gramatikas un stila kļūdas visu iespaidu sabojā...

  • Mārtiņš Smilga

    23.01.2014 15:23

    Šis ir labs: ..."Tieši šim ārpolitikas aspektam – drošībai, veidojot nacionālajām interesēm atbilstošu sadarbību ar Krieviju, veltīšu savu analīzi." ... Burciņā vai kastītē :)))))))))))))))?

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.