logo

Imanta Parādnieka runa par Katalonijas tautas pašnoteikšanās tiesībām Saeimas ārpolitikas debatēs (5)

23.01.2014 Imants Parādnieks Saeimā

Godātais ministra kungs, kolēģi.

Ir vēl kāds būtisk aspekts, kam vēlos pievērst īpašu uzmanību šodienas ārpolitikas debatēs.

Mūsu valsts ārpolitikai ir jāatspoguļo un jāciena pats svarīgākais demokrātijas virsprincips.

Tas, uz kura balstoties, mēs varējām nodibināt savu Latvijas valsti. Un tas ir nāciju pašnoteikšanās princips. Tas ir tiesiskais pamatu pamats, taisnīgums, kas noteica neatkarību un brīvību latviešu tautas veidotai valstij.

Šodien 21. gadsimta Eiropā ir nācija, kas jau gadsimtiem ilgi ir sevi apliecinājusi ar dziļām vēstures un kultūras saknēm, savu valodu un unikālu identitāti. Līdzīgi kā Baltijas tautas 1989. gadā arī viņi pagājušā gada septembrī sadevās rokās, vienojoties cēlā un skaistā sapnī – par savu neatkarīgu valsti! Viens miljons seši simti tūkstoši cilvēku veidoja gandrīz 500 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai pasaulei pavēstītu – mēs vēlamies realizēt elementāras, fundamentālās demokrātiskās tiesības – savas nācijas pašnoteikšanās tiesības. Ir, kas šīs tiesības mēģina apšaubīt! Arī šobrīd 21. gadsimta Eiropā.

Runa ir par Katalonijas tautu, kuras demokrātiski ievēlētais parlamanents ir izsludinājis Neatkarības referendumu šī gada 9. novembrī. Respektablā Džordžtaunas universitāte to ir atzinusi par vienu no svarīgākajiem 2014. gada ārpolitikas notikumiem.

Ceru, ka visi kolēģi Saeimā saņēmuši šo katalogu, kura nosaukums “Katalonija zvana – ko pasaulei vajadzētu zināt”.

Un mums ir svarīgi zināt, ka katalāņu valoda nav spāņu valodas dialekts, tā ir tikpat atsķirīga valoda no spāņu kā itāļu vai franču. Tā ir devītā lielākā Eiropas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk kā septiņiem miljoniem katalāņu. Tieši baltieši vislabāk un vissāpīgāk varētu saprast, ko viņi ir pārdzīvojuši. Līdzīgi kā mēs Staļina un citu komunistu vadoņu laikā, katalāņi spāņu diktatora Franko laikā tika mesti cietumos, nīcināti, viņiem tika aizliegta dzimtā valoda un nācijas gaišākie prāti aizdzīti trimdā.

Tieši tāpēc Latvijai ir principiāli jāatbalsta Katalonijas tauta, kura sagaida, ka Eiropa sapratīs un cienīs viņu demokrātisko vēlmi – noteikt pašiem savas tautas nākotni. Cik svarīgi bija toreiz mums, latviešiem, zināt, ka pasaulē ir mūsu draugi, kas atbalsta mūsu centienus, tā tikpat svarīgi ir šodien kataloniešiem zināt, ka viņiem ir draugi – arī Latvijas valsts.

Mēs nenorādam, kā viņiem balsot, tā būs tikai un vienīgi viņu pašu izvēle. Bet mums ir pārliecinoši jāaizstāv Katalonijas tautas tiesības izdarīt šādu izvēli.

Ja viņi nobalso par savu neatkarīgu valsti, tad Latvijai uz karstām pēdām tā jāatzīst. Mēs nedrīkstam būt tik gļēvi kā daudzas lielvalstis, kuras nožēlojami vilcinājās ar Latvijas atzīšanu 1991. gadā. Latvijai ir jābūt tikpat drosmīgai kā Islandei, kura pirmā atzina atjaunoto Latvijas valsti. Tas ir mūsu morālais pienākums un atbildība. Nāciju pašnoteikšanās tiesības bija pamats, uz kura mēs izveidojām Latviju, un mums ir jābūt principiāli solidiāriem ar Katalonijas tautu, tā apliecinot cieņu arī pret mūsu pašu vēsturi un mūsu valsts pamatlicējiem.

Aicinu šādu pozīciju stingri ieturēt Latvijas ārlietu ministram, pārstāvot Latvijas valsti.

Paldies!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Uldis Veģis

    05.02.2014 18:32

    Ezi x:Pirmais latviešu nacionālistu bauslis ir:" Tev nebūs kalpot krievu imperiālismam". Padomju valsts bija krievu valsts-impērija. Un "padomju cilvēki",tie kas dūšīgi izmācījās "komunisma cēlāju morāles kodeksu" tagad uzskata ka PSRS sabrukums ir ģeopolitiska katastrofa.Domāju ka deputāts Parādnieks nav nekad izteicis nožēlu par PSRS sabrukumu. Ezi x,ar tādām, dezinformēšanas Tu kalpo krievu imperiālismam.

  • Uldis Veģis

    03.02.2014 20:41

    ezis x:Ja Parādnieka kungs, dūšīgs padomju cilvēks būdams, grib cīnīties par tautu pašnoteikšanās tiesībām ------------ Man šķiet te Eža kungs ir mazliet saputrojies.

  • ezis x

    27.01.2014 00:49

    [PIEBILDE:] Par "nāciju pašnoteikšanās principu" Spānijas Katalonijas provincē uztraucas, bet tani pašā laikā par šo pašu principu kaimiņzemē Belarusā, kuru žņaugos tur Krievijas stutēts diktators, neuztraucas. Uz Belarusu Latvijas deputāti brauc spēlēt hokeju un krievu garā brāļoties.

  • Renārs Graudiņš

    26.01.2014 14:17

    šajā gadījumā patiesi svarīgi būtu uzsvērt jebkuŗu tautu pašnoteikšanās tiesībām un savas kultūras, valodas un nacionālās identitātes stiprināšanai- neatkarīgi, vai šī tauta atrodās ES, vai arī Krievijas sastāvā, vai kaut tā pati Tibeta. Mums pašiem ir daudz vairāk darba jāiegulda jautājumos, ka saistīti ar Latgaļiem un Līviem- viņu kultūru un valodu, lai tas kalpo kā pašu paraugs un veiksmes stāsts kā vienas valsts ietvaros var saglabāt un attīstīt dažādu reģionu kultūrvidi.

  • ezis x

    24.01.2014 01:18

    Latvijas valdībā ievēlētiem pārstāvjiem (īpaši nacionālām partijām) ir jādarbojas Latvijas valsts interesēs. Vai kāds šo aksiomu apstrīdētu? Mūsu deputātu uzdevums nav sakārtot pasauli – atstāsim to ASV ziņā. Es runāju īpaši praktiskā, nevis kautkādu abstraktu principu līmenī. Vai Latvijas interesēs ir sanaidoties ar ietekmīgu Eiropas savienības valsti, Spāniju? Vai mums nelabvēļu trūkst, ka vajag radīt jaunus? Spānija ir mūsu sabiedrotā, kā ES tā NATO ietvaros. Tāpat kā Krievijai nav jājaucas Latvijas iekšpolītikā, tā arī Latvijai nav jājaucas Spānijas iekšpolītikā. Ja Parādnieka kungs, dūšīgs padomju cilvēks būdams, grib cīnīties par tautu pašnoteikšanās tiesībām citās pasaules malās, tad kā ir ar skotiem vai korsikāņiem? Bet Latvijai vēl būtiskāk – kā ir ar visām apspiestām tautām Krievu impērijā, sākot ar kaukāzu tautām un beidzot ar tatāriem un jakutiem? Vai tā nebūtu piemērota atbilde un Kremļa nemitīgo iejaukšanos Baltijas valstu iekšējās lietās?

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.