logo

Imants Parādnieks: Šodienas valsts drošība un pastāvēšana ir atkarīga no mūsu kaujas spējām, bet rītdienas – no tautas ataudzes (3)

14.12.2015 Imants Parādnieks Saeimā

Labdien, cienījamās dāmas, godātie kungi, draugi un domubiedri!

Britu valstsvīrs Vinstons Čērčils laikā, kad Lielbritānija nogurdinošā kara, milzīgo valsts parādu dēļ bija burtiski uz bankrota robežas un milzu līdzekļi bija nepieciešami valsts aizsardzībai un tās atjaunošanai, savā radio uzrunā 1943. gada 21.martā sacīja: Vērtīgākais ieguldījums jebkurai viedai tautai visu pirms ir investīcijas mazuļu pienā.

Čērčils, būdams kaismīgs Lielbritānijas varenuma aizstāvis, skaidri apzinājās un vēstīja to visai tautai, ka tās nākotne ir tieši atkarīga no jaundzimušiem bērniem.

Ir vispārzināms, ka arī šobrīd mēs faktiski esam kara apstākļos – hibrīdkara, informatīvā kara, ideoloģiju kara, migrācijas kara un vērtību kara apstākļos.

Kaut arī mēs neesam izcīnījuši uzvaras katrā cīņā, katrā kaujā, tomēr gan uzvaras, gan – es neteikšu zaudējumi, bet neuzvaras – mūs stiprina, lai uzvarētu visā karā.

Katrs panākums ģimeņu ar bērniem atbalstam varbūt ne vienmēr tiek uztverts kā Nacionālās apvienības nopelns, un tas pat nav būtiski, taču katra nesasniegtā lieta gan sabiedrībā tiek uztverta kā mūsu neizdarība – jo uz mums paļaujas, uz mums cer un tieši mums ir jābūt stingriem savos uzstādījumos un attiecīgi sasniedzamajos rezultātos…

Visiem labi zināmajā, skauģu kritizētajā, bet daudzu latviešu plaši cildinātajā 18. novembra svētku uzrunā Saeimā Ināra Mūrniece akcentēja arī demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas pienākumu. Ierobežotā laika dēļ no Saeimas tribīnes neizskanēja tekstā ietvertais diženā latvieša Viļa Vītola kādā intervijā sacītais, kas tajā brīdī – 2016. gada budžeta pieņemšanas laikā – bija īpaši aktuāls, un tā kā tam vajadzētu kalpot kā uzstādījumam mūsu turpmākajā darbā, to nocitēšu tagad:

“Ja man būtu teikšana par budžetu, es rīkotos ļoti vienkārši: vispirms divus procentus no IKP aizsardzībai, pēc tam divus procentus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Pārējo, kungi, daliet, kā patīk!”

Un tas ir likumsakarīgi, jo šodienas valsts drošība un pastāvēšana ir atkarīga no mūsu kaujas spējām, bet rītdienas – no tautas ataudzes. Abām lietām jābauda vienlīdz liela prioritāte.

Kad Ināra savā jau pieminētajā svētku runā iekļāva arī Raiņa izteikumus par politikas kā veikalnieciska procesa nepieļaujamību, kas tik ļoti nepatika atsevišķiem Vienotības politiķiem, kuri nojauta, uz ko tas tiek mērķēts, neiedomājos, kaut arī daudz ko esmu pieredzējis, ka politiskās bodītes “stils” sasniegs savu apogeju nepilnu divu nedēļu laikā, politiskiem spēkiem par pašsaprotamu lietu realizāciju pieprasot pretī samaksu…

Lai panāktu, ka vecāku atbalstam, nodrošinot bērnudārzu pieejamību, tiek piešķirti 2,3 miljoni, kuri papildus valsts budžetā parādījās, kad samierinājāmies ar ZZS prasību palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu vien par 10 eiro, nevis 25, kā bija paredzēts sākotnēji, jo pret tādu palielinājumu kas trīs gadu periodā negatīvi ietekmētu pašvaldību ieņēmumus, kategoriski iestājās ZZS, pat neskatoties uz budžetā jau iestrādāto papildus piešķīrumu pašvaldībām 60 miljonu apmērā, mums pretim prasīja piekrist Ministru kabineta, Saeimas komisiju un frakciju priekšsēdētāju algu koeficienta palielināšanai, kas no valsts budžeta prasa 0,75 miljonus.

Politiskās bodītes rīpelētājiem nerūp iespējamie ieņēmumi valsts budžetā, piemēram, no azartspēļu automātiem un vispārējs sabiedriskais labums no zaudētavu ierobežošanas, jo, kā paši izteicās neformālā sarunā, kad aicināju neatbalstīt uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus par plānotā azartspēļu automātu nodokļa palielinājuma samazināšanu uz pusi, tādējādi budžetā zaudējot 615 000 eiro, saņēmu “argumentus”, kāpēc to nevar darīt – vai tad Tu gribi pēc tam saņemt labi apmaksātas negatīvās publicitātes kampaņas par citām lietām, kuras organizēs tie, kuru intereses netiks ievērotas?

Tāda ir politiskā realitāte – tāds ir atsevišķu politisko darboņu “valstiskais” skatījums – bailēs no labi apmaksātas pretdarbības, iespējams pat saņemot dāsnu finansējumu par “pareizajiem” lēmumiem, neieguvumi valsts budžetā faktiski tiek uzspiesti ar Saeimas vairākumu…

Un tas ir nožēlojami, jo vecāki un bērni jau nevar vērsties ar šādām apmaksātām kampaņām pret absurdiem lēmumiem, kā, piemēram, nodokļa atvieglojuma atcelšana par apgādībā esoša laulāto, kurš rūpējas par bērnu vecumā līdz 3 gadiem, vai nepieņemtiem lēmumiem par atbalsta palielināšanu, par kuriem iestājāmies – piemēram, ikgadējo brīvpusdienu nodrošināšanu nu jau arī 5. klases bērniem.

Jau veidojot 2015. gada budžetu, mēs bijām pārāk pieticīgi un izprotoši pret valsts budžeta iespējām, cerot uz 2016. gada budžeta pieņemšanu, bet tikai ar milzu pūlēm mums izdevās panākt minimuma minimumu, taču – turpmāk tā vairs nebūs!

Varam teikt – kas bijis, bijis – bet jaunās valdības veidošanas pamatos ieliekam principiālu un nelokāmu uzstādījumu – radīt visaptverošu valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem, kas veidojama un realizējama līdz Latvijas simtgadei – apzīmējums šādai programmai Nākotnes fonda ieteikts – “Māras solis”.

Simboliskais Māras solis – kā demogrāfiskās atveseļošanās ceļa karte, kuras izveides nepieciešamība pēc mūsu iniciatīvas tika ietverta vēl pašreizējās valdības deklarācijā.

Programmas „Māras solis” ietvaros ir jāpalielina iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums ģimenēm ar bērniem un jānodrošina kvalitatīvas brīvpusdienas skolās līdz 9. klasei. Tās ietvaros nepieciešams nodrošināt un paplašināt ģimenes mājokļa politiku, palielināt ģimenes valsts pabalstu par otro un trešo bērnu, līdzsvarot pensiju sistēmu vecākiem, kuri izaudzinājuši bērnus, nodrošināt pieejamu bezmaksas veselības aprūpi bērniem, adekvātas sociālās garantijas krīzes situācijās, kā arī realizēt uzstādījumu – katrs bērns uzaug ģimeniskā vidē.

Bērna kopšanas pabalstam līdz mazuļa pusotra gada vecumam no 2013. gadā panāktā palielinājuma 171 eiro ir jāpieaug vismaz līdz minimālajam ienākuma līmenim par divām personām mājsaimniecībā, kas šobrīd sastāda 236 eiro. Skaidrības labad – Igaunijā šī summa jau tagad ir 355 eiro.

Īpašai tā sauktajai “trešā bērna politikai” jānodrošina tāda sajūta vecākiem, viņu ģimenē ienākot trešajam bērniņam, ka iestājas atvieglojuma nopūta – tagad paliks vieglāk – saņemot atlaides no 20 līdz 90% apmērā visiem pakalpojumiem, īpaši transporta biļetēm, pilnībā apmaksāta ēdināšana jau bērnudārzā, īres izmaksu samazinājums caur atlaidēm nekustamā īpašuma nodoklī, saņemot pabalstu – vaučeru 7 līdz 10 tūkstoši apmērā, ko var izmantot mājokļa iegādei vai remontam u.c. pasākumi, kas būtiski atvieglos finansiālo situāciju līdz ar trešā bērna piedzimšanu.

Lepojos, ka, pateicoties mūsu centieniem, nu jau ir izdevies arī likumā iestrādāt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu, ar kuras palīdzību daudzbērnu ģimenes var saņemt atlaides gan kultūras iestādēs, gan iegādājoties preces un pakalpojumus. Līdz ar to mūsu iniciētā programma daudzbērnu ģimeņu atbalstam no pilotprojekta kļuvusi par pastāvīgu.

Iepriecina Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sacītais pēc pirmajām konsultācijām valdības veidošanai ar Saeimā pārstāvētām partijām izvirzot prioritāros darbus: valsts drošība, tautsaimniecības attīstība, reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē, kā arī demogrāfiskās situācijas būtiska uzlabošana. Prezidents uzsvēra, ka “sabiedrība gaida darbu valsts labā”.

Tieši Nacionālas Apvienības vissvarīgākais uzdevums nākamās valdības veidošanā ir panākt, lai sabiedrību vienojošās intereses ir pārsvarā. Māras solis – simbolisks nosaukums sabiedrību vienojošam plānam. Apvienoties, lai visiem spēkiem realizētu kopīgo projektu – visaptverošu ģimeņu ar bērniem atbalsta programmu.

Latvija – senā Māras zeme – ir pelnījusi šādu sabiedrību vienojošu plānu – “Māras soli”.

Tieši tāpēc Nacionālajai apvienībai kopā ar sabiedrotajiem jāizveido tāda valdība, kuras apņemšanās būtu – līdz ar Latvijas simtgadi Latvija kļūst par vadošo valsti Baltijā ģimeņu ar bērniem atbalsta ziņā – tāda premjera vadībā, kurš būtu kaut ar līdzīgu redzējumu kā Vilis Vītols un Vinstons Čērčils. Šādas politikas realizācija nodrošinās jaunu cilvēku, viņu ģimeņu palikšanu Latvijā, tādējādi sniedzot atbalstu arī senioriem, jo no strādājošo nomaksātajiem nodokļiem mēs varam izmaksāt cienīgas pensijas.

Un, kā norādījis Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs, tieši plaša demogrāfijas atbalsta programma būtu ļoti nopietns signāls lielajam biznesam, tā ļautu atjaunot investoru uzticību Latvijai, tās nākotnei – biznesa perspektīvai….

Tāpēc Valsts prezidenta minētās prioritātes maināmas vietām: pirmā – valsts drošība un kā līdzvērtīga – demogrāfiskās situācijas būtiska uzlabošana, caur to arī valsts tautsaimniecības uzplaukums, kam seko citas būtiskas prioritātes – reformas izglītības sistēmā un veselības aprūpē.

Mēs mērķtiecīgi un konsekventi iestāsimies un realizēsim mūsu valsts virsmērķi – par lielu, kuplām, krietnām un laimīgām ģimenēm piepildītu latvisku Latviju!

Paldies!

Imanta Parādnieka uzruna Nacionālās apvienības kongresā 12. decembrī Bauskā

Kongresa_runas_2015_prezent_IParādnieks

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Modris Slava

    18.12.2015 19:13

    Es ieteiktu atteikties no komentētāju autorizēšanās prasības. Protams, tas dotu iespēju šeit iesprauktiesarī troļiem u. c. nepatīkamām personām (un tas palielinātu administratora darba, uzraudzībai patērējamā laika apjomu), bet tas jūtami atdzīvinātu NA portālu un piesaistītu rakstiem vairāk lasītāju, jo būtu iespēja viegli komunicēt. Im. Parādnieka uzruna kongresā bija lieliska!

  • Iluta Kaktina

    14.12.2015 21:25

    Iepriekšējo es uzrakstīju 2008. gadā, diemžēl nekas nav mainījies, tikai apgādībā vairs seši bērni un savā dzīvē aizgājis vēl viens nodokļu maksātājs... Vēl aizvien esam ekonomiski neizdevīgi un vēl arī nabagi, kas turpina slaukt valsti.

  • Iluta Kaktina

    14.12.2015 21:23

    Es esmu ekonomiski neizdevīgs cilvēks valstij. Nācu pie tāda slēdziena vakarā,kad runājos ar vīru. Ir cilvēki, kas uztur vienu-divus bērnus, strādā, maksā ienākuma nodokli valstij. Es un mans vīrs tādi neesam. Mums abiem apgādībā ir septiņi bērni un nodokļus valstij nemaksājam, kā tikai sociālo. Tātad mēs esam neizdevīgi un arī pievienoto vērtību neražojam. Pensionāri ir vēl neizdevīgāki par bērniem, jo daudzi nespēj strādāt un saņem pensiju, tātad slauc valsti. Valstsvīriem ir jādomā par lielāku nodokļu iekasēšanu un tiem ir pilnīgi nospļauties par tiem, kas nemaksā, vienalga kādu iemeslu dēļ, nodokļus. Tas pats ir ar bērniem. Tie pagaidām ir neizdevīgi, bet kad sāks strādāt,tad būs labi. Tādēļ tiek it kā domāts par tiem. Smiekli caur asarām un tikai...

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.