logo

Imants Parādnieks: Par bērniem, par Latvijas nākotni

21.02.2015 Imants Parādnieks Latvijā

Foto: Karīna Miezāja, LA

Ierosinājumi par abortu regulējumu un bezbērnu nodevu izsaukuši negaidīti agresīvu pretreakciju – tostarp arī komentētājas Monikas Zīles (“LA”, 13.02.). Kritiķu sašutuma pamatā bieži vien ir informācijas trūkums, tādēļ vēlos viest skaidrojumu par šiem jautājumiem.

Latvijas demogrāfijas uzlabošanai un ģimeņu atbalstam ir paveikts daudz – būtiski palielināts bērna kopšanas pabalsts un pagarināts vecāku pabalsta saņemšanas laiks līdz bērniņa pusotra gada vecumam, sakārtota bērnudārzu pieejamība, ģimenes valsts pabalsts palielināts par otro, trešo bērniņu, arī 3. klašu skolēniem ir brīvpusdienas, vairāk nekā dubultā palielinātas izmaksas no Uzturlīdzekļu garantijas fonda, izveidota valsts programma neauglības ārstēšanai un mākslīgai apaugļošanai, uzsākta ģimenes pirmā mājokļa valsts programma, izveidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm – Goda ģimenes apliecības. Ar šīm un citām iniciatīvām mēs jau esam pavirzījušies uz priekšu, lai ģimenes ar bērniem patiesi kļūtu par Latvijas prioritāti. Tomēr mēs esam tikai ceļa sākumā.

Manis rosinātie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir par valsts pienākumu nodrošināt atbalstu sievietēm krīzes situācijās. Neplānota grūtniecība ir krīzes situācija, viss sagriežas kājām gaisā. Zinu, jo pats kļuvu par tēvu 17 gados. Tajā brīdī ļoti noder tuvinieka atbalsts. Taču ir dzīves situācijas, kad var būt nepieciešama arī speciālista konsultācija – jurista, ja tēvs atsakās no atbildības vai kāds mēģina piespiest veikt abortu; sociālā darbinieka, ja ir bažas par naudas trūkumu; psihologa, ja ir stress, bailes, izmisums; ārsta, lai izzinātu, kādas ir iespējamās komplikācijas. Konsultācijas mērķis nav pierunāt sievieti saglabāt grūtniecību par katru cenu, bet gan sniegt viņai pārliecību, ka lēmums ir pārdomāts. Drīzāk, nenodrošinot šādu apmaksātu konsultāciju, valsts pārkāpj sievietes tiesības būt informētai.

Diskusijas karstumā ir aizmirsts, ka apspriestais likums primāri ir par veselību – seksuālo un reproduktīvo. Kādēļ nerunā par to, kas notiek ar sievietes veselību pēc aborta? Emocionālās, psiholoģiskās sekas, veselības problēmas, sākot ar visdažādākajām slimībām līdz pat neauglībai.

Ierosināju šādus grozījumus, jo ticu, ka daļā gadījumu bērna dzīvību var saglabāt. Šādi valsts izrāda atbildību par saviem iedzīvotājiem – dzimušiem un nedzimušiem. Šī iniciatīva neizslēdz arī pievēršanos profilaksei – ir nepieciešama gan vērtībaudzināšana skolās un jauniešu vidū, gan kontracepcijas pieejamības programmas, jo īpaši sociālā riska grupās.

Savukārt tā dēvētās bezbērnu nodevas mērķis ir nodrošināt nākotnes ienākumus un taisnīgu pensiju tiem, kuri audzinājuši bērnus. Priekšlikums neparedz maksāt vairāk kā šobrīd – personām ar bērniem valsts sociālās obligātās iemaksas tiktu samazinātas par 0,59%, bet personām, kurām bērnu nav, samazinājums būtu 0,09%, un šie 0,5% tiktu novirzīti budžetā kā solidaritātes nodeva. Vidējai algai šī likme mēnesī būtu 3,83 eiro, turklāt to maksā darba devējs.

Šķiet, it kā niecīga summa, tomēr ilgtermiņā šādi tiks veidota taisnīgāka pensiju sistēma un tiks izbeigta māmiņu diskriminācija. Nav pieļaujama pašreizējā situācija, kad trīs bērnus uzaudzinājusi sieviete saņem ap 10% mazāku pensiju nekā tā, kura izvēlējusies vadīt dzīvi bez bērniem.

Lai arī kādas diskusijas šie jautājumi raisītu, būtiski apzināties svarīgāko – tikai ar bērniem Latvijas valstij ir nākotne! Un tikai ar visaptverošu valsts atbalstu mēs šo nākotni varam nodrošināt.

Pārpublicēts no Latvijas Avīzes

Foto: Karīna Miezāja

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.