logo

Ināra Mūrniece: Mēs dzīvojam sirdsapziņas un aktīvas rīcības laikā

16.12.2014 Ināra Mūrniece Latvijā

Ināra Mūrniece NA kongresā Ogrē. Foto: Kalvis Kalsers.

12.Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzruna Nacionālās apvienības kongresā Ogrē 2014.gada 13.decembrī. Skatīties video ierakstu.

Kolēģi un domubiedri! Mīļie tautieši!

Šodien esam sanākuši, lai apspriestos par Nacionālās apvienības paveikto, mūsu kopīgiem mērķiem un nākotnes iecerēm. Esam gatavi izvirzīt prioritātes un vērtēt, kā tās būs iespējams īstenot. Ceru, ka esam gatavi analizēt arī kļūdas, lai tādas vairs nepieļautu. Tas viss kopumā ir vajadzīgi, tas ir partijas izaugsmes jautājums.

Tomēr šodien es jūs visus aicinu raudzīties un vērtēt dziļāk, domāt plašākos mērogos. Pāri vienas partijas uzdevumiem un interesēm. Mums vairāk nekā jebkad jādomā kopumā par valsti, jāspēj nolikt malā savstarpējos ķīviņus un partiju intereses. Iestājoties par savām vērtībām, jāspēj arī piekāpties un atrast kompromisus, kas kopumā vērsti un ciešāku saliedēšanos par valsts interešu īstenošanu.

Laiks, kurā mēs dzīvojam, ir īpašs laiks – tas svērs un pārbaudīs mūs visus. Šajā laikā tiks pārbaudīts, cik sver mūsu cilvēciskais krietnums, cik stipra ir mūsu apņēmība iestāties par vērtībām, kurām mēs ticam, cik vērti izrādīsies mūsu vārdi iepretim mūsu darbiem. Šis laiks vētīs arī to, vai mums patiesi rūp sava neatkarīga valsts, vai mēs, neatkarīgas Latvijas pilsoņi, esam gatavi par to iestāties, esam gatavi savu valstsgribu paust kā savu politisko un – cilvēcisko (individuālo) gribu. Tā ir liela mūsu atbildība.

Bruņotais konflikts, kurš ir uzliesmojis mums blakus Eiropā, un tas redzami notika jau 2008. gadā Gruzijā, šobrīd turpinās Ukrainā – nav tikai konflikts militārā un teritoriālā jomā. Tas ir arī ideoloģisks konflikts jeb cīņa par citādu pasaules kārtību. Šis konflikts atspoguļojas ne tikai bruņotās uzbrukuma un aizstāvības akcijās, ekonomiskās sankcijās un pretsankcijās, bet visvairāk – cilvēku sirdīs un prātos. Ideju un vārdu cīņā Latvija šobrīd atrodas informatīvā kara apstākļos. Pret mums tiek vērsta masīva Kremļa melu, propagandas un dezinformācijas plūsma. To ļoti skaidri sapratuši mūsu kaimiņi – Lietuva, Igaunija, to sapratusi Polija -, pamazāk sāk apzināties arī Skandināvijā, Vācijā un citur. Informatīvā kara mērķis ir pilienu pa pilienam deldēt ticību savai valstij, vēlmi pastāvēt kā nācijai, ko vieno latviešu valoda, kultūra, vēstures izpratne, kas spēj veidot savu ekonomiku un valsts pārvaldi. Tiek deldēta ticība saviem bruņotajiem spēkiem, Eiropas Savienībai, NATO, mūsu stratēģiskajiem partneriem. Kremļa informatīvā kara mērķis ir mūsu valsts interešu sasniegšanu cilvēku apziņā palēnām aizstāt ar kādas citas valsts interesēm un mērķiem. Tāpēc visplašākais cīņas lauks par jauno pasaules kārtību iet caur cilvēku prātiem un sirdīm. Tā ir mūsu visspēcīgākā aizsardzības līnija. Informatīvā kara apstākļos tā ir jānostiprina.

Informatīvajā karā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi. Atklātiem meliem blakus – arī tā sauktās diskusijas, pārdomas, viedokļi. Ideju laukā viens otram pretim nostājas, no vienas puses, vēstījums par Latviju it kā par vāju, slikti pārvaldītu valsti, kas, kā vēlētos šādu domu paudēji, būtu gala beigās atmetama. Ir sāpīgi un neizprotami, ka šim balsu korim pievienojas dažs labs bijušais Atmodas sabiedriskais darbinieks, kāds komponists vai sabiedrībā citkārt cienīti ļaudis. Citiem vārdiem – dzīvs ir gars „tev būs savas tautas varoņus samaitāt!”

No otras puses, arvien dziļāk mēs kā sabiedrība apzināmies savas valsts vērtību un nozīmi, mēs pieaugam un nostiprināmies valstiskumā.

Cīņa ap Latvijas valstiskuma ideju notiek arī politiskajā laukā. Tomēr tie, kas par to mēģina ņirgāties smīkņāt, arvien biežāk sastopas ar sabiedrības neizpratni un, izrādās, ir politiski pašizolējušies. Ar melu un diskreditācijas kampaņu, kas vērsta pret Latviju un tās amatpersonām būs īpaši jārēķinās no 1. janvāra, kad Latvija uz pusgadu kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Tādu piedzīvoja mūsu kaimiņvalsts Lietuva savas prezidentūras laikā, to pieredz amatpersonas, kas nāk klajā ar skarbiem un atklātiem vēstījumiem, kā, piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un citi, un izšķiroša te ir gan mūsu tautiešu, gan Eiropas Savienības solidaritāte un izpratne. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka prezidentūras sekmīga norise mums visiem ir ļoti svarīga, un ne tikai tiem, kurus ikdienā saucam par eirokrātiem, bet mums visiem kopā – jo Latvijai tā ļaus vēl ciešāk nostiprināties Eiropas ideju un vērtību laukā, kuram Latvija kopš valsts dibināšanas jau ir piederīga. Tā dos iespēju Latvijai runāt par tik būtiskiem jautājumiem kā, piemēram, enerģētiskā drošība – par ko aktīvi iestājies Roberts Zīle – un stipru kopīgu ārpolitiku. Tomēr prezidentūras laikā Latvijas sabiedrībai būs jāspēj ar divkāršu modrību vērtēt dažādos, toskait apmelojošos un dezinformējošos vēstījumus, ar kādiem sastapsimies mediju telpā.

Tomēr ar ticību Latvijas neatkarības idejas praktiskai nostiprināšanai ir daudz par maz. Šodiena no mums prasa konkrētus praktiskus soļus un konkrētu rīcību. Tā ir liela mūsu atbildība.

Realitāte, kas valda mums apkārt, ir skarba. Ik dienu mediji ziņo par gadījumiem, kad Krievijas lidmašīnas vai kuģi Latvijas pierobežā ir rīkojušies kā savās mājās. Šādu gadījumu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis ar ģeometrisku progresiju. Vienlaikus – arvien ciešāka kļūst mūsu sadarbība ar NATO spēkiem. NATO līguma normas nav tukša skaņa, tā ir praktiska mūsu NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā, tas ir arī morāls atbalsts, piedaloties 18. novembra militārajā parādē Daugavmalā. Jo īpaši saspringtākos brīžos tā ir NATO augstāko amatpersonu regulāra un personiska interese par notikumu gaitu Baltijas reģionā. Mēs neesam vieni, bet gan stipru draugu pulkā. Bet mums ir jāizdara viss, kas no mums pašiem atkarīgs. Budžeta palielināšana valsts aizsardzībai ir konsekventi arī turpmāk īstenojama prioritāte.

Tikpat būtiska ir iekšējā drošība valstī. Latvijā zaļajiem cilvēciņiem rosīties netiks ļauts, netiks ļauts netraucēti darboties dažādiem citiem Latvijas pretiniekiem. Ar gandarījumu un atbildību varu teikt, ka nākamā gada budžets iekšējo drošību ļaus būtiski palielināt. Politiķu un Tieslietu ministrijas uzdevums ir izstrādāt likumus, lai būtu iespēja slēgt organizācijas, kuru darbība nav savietojama ar Latvijas valsts pastāvēšanas mērķiem.

Praktiskie pasākumi, kādi tiek plānoti un veikti ārējās un iekšējās drošības nostiprināšanai, nepieciešami arī informatīvajā sfērā. Šodien mediji ir nacionālās drošības jautājums. Saeimas Cilvēktiesību komisijā tika izstrādāti arī daudz bargāki sodi par mediju darbības pārkāpumiem.

No 2016. gada stāsies spēkā būtiski grozījumi likumā, kas būtiski ļaus ierobežot radio jomā tā saukto slēpto retranslāciju, liks veidot vietējo saturu un pārtrauks klausītāju maldināšanu. Tas manā izpratnē ir nacionālās drošības likums. Šobrīd uz priekšu tiek virzīti Saeimas komisijas izstrādāts likums, kas paredz televīzijas apraides operatoru pamatprogrammas piedāvājuma veidošanu, tajā nostiprinot vietējo un eiropeisko saturu. Būtiski, ka likums ļaus prokremliskās propagandas programmas aizvirzīt uz piedāvājuma dārgo galu, turpat, kur tā dēvētās programmas pieaugušajiem. Arī tas ir nacionālās drošības jautājums.

To, kā veidot savu informatīvo telpu, mēs varam mācīties no kaimiņiem lietuviešiem. Pirms neilga laika man bija brīnišķīga izdevība savā pirmajā oficiālajā vizītē viesoties Lietuvā un tikties ar Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti. Mūsu saruna skāra gan drošības jautājumus, gan pretpasākumus kara un melu propagandas netraucētai izplatībai. Lietuvas prezidente D. Grībauskaite stāstīja, ka Lietuvas Seimā iesniegs papildinātu likumprojektu Kremļa propagandas ierobežošanai un ar gandarījumu secinu, ka tas nule ir noticis. Mēs arī vienojāmies apmainīties ar izstrādātajiem likumprojektiem un idejām, un, iespējams, ko vērtīgu aizgūsim no lietuviešu secinājumiem un viņi – no mūsējiem. Uzskatu, ka plašāka sadarbība ne tikai likumprojektu, bet praktiskas sadarbības jomā jāveido arī ar Igauniju un Poliju.

Stiprinot informatīvās aizsardzības līnijas, mums vēl ir birums nepadarītu mājasdarbu. Lai gan pusotra gada laikā ar koalīcijas partneriem beidzot izdevās panākt vienošanos par Kultūras ministrijas Mediju nodaļas izveidošanu, joprojām to nav izdevies izveidot. Augstu novērtēju ministres Melbārdes kundzes labo gribu, izveidojot darba grupu mediju jautājumu risināšanai. Tomēr nodaļas neesamība ministrijā šobrīd neļauj tik sekmīgi izmantot ES prezidentūru, lai par mediju jomas prioritātēm runātu ES prezidentūrā.

Uzskatu, arī Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varēja darboties veiksmīgāk. Joprojām nav izstrādāta solītā Latgales mediju atbalsta programma, kas ietvertu gan saturiskos, gan tehnoloģiskos risinājumus. Tomēr labi, ka budžeta priekšlikumos saņēmām ierosmi veidot LR studiju Latgalē. Latgale, kurā tālu iespiežas Krievijas raidītāju jauda, cilvēku rocība nav tik liela, kur tiek kurinātas separātiskas noskaņas, informatīvajā karā ir visievainojamākais reģions un tam jāpievērš īpaša uzmanība.

Šajā laikā mums jābūt modriem. Laiki ir mainījušies. Mēs vairs nedzīvojam ļoti labajos laikos. Ļoti labie laiki ir pagājuši. Bet mēs nedzīvojam arī ļoti sliktā laikā. Es ceru, ka tāds Latvijai nekad nepienāks. Šodien mēs esam citā laikā – sirdsapziņas un aktīvas rīcības laikā. Laikā, kad visiem iespējamiem līdzekļiem ir jānostiprina Latvijas iekšējā un ārējā drošība, informatīvā drošība un ticība Latvijas neatkarības idejai. Tas ir mūsu visu spēkos. Tas ir katra latvieša, katra Latvijas pilsoņa uzdevums, tas ir dažādu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un politisko partiju uzdevums un atbildība. Tā ir arī Nacionālās Apvienības atbildība. Bet savas zvaigznes paturēt spožas mēs varēsim tikai ar skaidru sirdi un tīrām rokām.

Vienīgi tad, ja mēs spēsim visi kopā vienoties par prioritātēm – un demokrātiskā ietvarā strādāt kopā – un sadarboties –, un arī mūsu austrumu kaimiņš būs pārvērtējis savas vērtības, – mēs varam ar pārliecību cerēt, ka atkal reiz dzīvosim ļoti labos laikos. No visas sirds ticu, ka šis laiks pienāks un mēs visi to pieredzēsim.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.