logo

Integrācijas karalis ir kails. Intervija ar Edvīnu Šnori (21)

22.08.2014 Egīls Zirnis, Ģirts Kasparāns

Lai gan Nacionālajā apvienībā Edvīns Šnore ir jaunpienācējs, šopavasar Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņam tikai nedaudz pietrūka līdz eiroparlamentārieša statusam — sarakstā izvirzīts ar 4. numuru, viņš rezultātos pakāpās līdz 2. vietai, apsteidzot pat Baibu Broku. Kā rāda viņa 2008.gadā uzņemtās filmas “The Soviet Story” plašā rezonanse pasaulē, tieši Eiropā režisoram, vēsturniekam un politologam Šnorem būtu īstā vieta, kur vēl plašāk atvērt rietumnieku acis uz Krievijas īstenību, nekā 12. Saeima, kurā Šnore droši vien tiks ievēlēts. Viņš pats gan apgalvo, ka acis jāatver tieši pašu mājās, proti, Krievijas draudu priekšā jābeidz izlikties, ka integrācija ir notikusi sekmīgi, jo šāda izlikšanās var radīt problēmas ne tikai mums, bet arī mūsu sabiedrotajiem.

Kāpēc nolēmāt kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Pirmā kandidēšana man bija Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās mani uzrunāja kandidēt, un tad jau bija doma, ka varētu piedalīties ari Saeimas vēlēšanās. Pēc izglītības man līdzdalība politikā būtu atbilstoša, esmu politikas zinātnes maģistrs starptautiskajās attiecībās. Vienīgā partija, kurā redzēju iespēju iesaistīties politikā, bija Nacionālā apvienība, jo tās tēzes un uzstādījumi man ir vispieņemamākie.

Kāpēc nepievienojāties Nacionālajai apvienībai agrāk?

Biju iestājies doktorantūrā un veltīju laiku pētniecībai. Ja kaut ko dara, tad koncentrējas uz to vienu.

Vai domājat turpināt vēstures pētījumus, un vai jūsu politiskā darbība nemetīs ēnu uz jums kā vēsturnieku? Kāds varēs jūs saukt par angažētu vēsturnieku.

Ir saukuši arī tad, kad vēl nekur nebiju iesaistījies. Vēsture mani vienmēr ir interesējusi, droši vien tā interese nezudīs arī pēc tam, kad būšu iesaistījies politikā.

Politoloģiju studējāt ar domu pats iesaistīties politikā?

Tāda doma bija, jo arī politikas process mani vienmēr ir interesējis. Studiju izvēle nebija īpaša izšķiršanās — tiklīdz 1992.gadā Latvijas Universitātē parādījās pirmais politoloģijas kurss, izlēmu, ka gribu tur studēt.

Kā no politoloģijas nonācāt līdz vēsturei?

Politologi atradās Vēstures un filozofijas fakultātē, lielākā daļa mūsu pasniedzēju bija vēsturnieki, un, tā kā kurss bija jauns, tā programma lielā mērā tika balstīta uz vēsturi. Pēc tam kad 2007.-2008.gadā uzņēmu filmu Padomju stāsts (The Soviet Story), tās tēmas, ko biju uzsācis tajā pētīt, piemēram, Ukrainas badu, deva papildu motivāciju pētīt šo tēmu dziļāk un uz tās bāzes uzrakstīt disertāciju.

Vai bijāt gaidījis, ka jūsu filmai būs tik liela rezonanse?

Nebiju gaidījis. Biju to uzņēmis vairāk tādēļ, lai Rietumos izskaidrotu lietas, kas mums ir skaidras. Studiju laikā Norvēģijā redzēju, ka turienes cilvēkiem ir virspusējas zināšanas par to, kas šeit noticis padomju laikā.

Vai mūsu vēsturē ir lietas, kuras Rietumu sabiedrībai nespēsim izskaidrot nekad? Piemēram, kāpēc mēs komunismu un nacismu uzskatām par vienlīdz lielu ļaunumu?

Šajā ziņā esmu optimists, uzskatu, ka nav tādu lietu, kuras mēs nevarētu ieskaidrot, tā sakot, pēc definīcijas. Situācija mainās, ģeopolitisko situāciju ieskaitot, tāpēc nekad nevar zināt, kas būs pēc pieciem vai desmit gadiem. Vismaz uz rietumniekiem es raugos kā uz labticīgiem cilvēkiem, viņiem tikai vajag izskaidrot, un viņi sapratīs — tāda pieeja man bija, veidojot The Soviet Story. Kas attiecas uz Krieviju, tur cilvēkiem smadzenes lielā mērā ir izskalotas, un tas tiek darīts vēl arvien, līdz ar to tur nevar tā iet ar atvērtu sirdi «vajag tikai viņiem pateikt, un viņi sapratīs».

Krievijā taču kopš perestroikas tika publicēta informācija par komunisma baisajiem noziegumiem. Kāpēc tas nav iedarbojies uz vairākuma prātu?

Jā, krievi paši no komunisma ir cietuši visvairāk. Kad pētīju Ukrainas badu, nācās saskarties arī ar faktiem par zemnieku pretestību, kas bija pašā Krievijā, piemēram, Tambovas dumpis, mūsu mērogiem gigantisks, tajā bija iesaistīti četri miljoni cilvēku. Dumpi apspieda ar armiju, bija desmitiem tūkstošu upuru. Tas, ka Krievijā paradoksālā kārtā cildina Staļina režīmu, ir skaidrojams ar to, ka tautas zieds tur tika izkauts — ne tikai inteliģence, bet arī zemnieki, kas veidoja 90 procentus Krievijas iedzīvotāju. Vardarbīgajā kolektivizācijā un industrializācijā desmitiem miljonu tika iznīcināti fiziski, un sabiedrības struktūra mainīta. Strauji pieaugušo pilsētu proletariātu kontrolēja kā vergus.

Vai tad zemniekus nekontrolēja?

Zemniekus kā šķiru mēģināja iznīcināt tāpēc, ka viņiem bija pārtika, līdz ar to viņus nevarēja kontrolēt. Varas attieksme pret cilvēkiem, sevišķi pret krieviem, Krievijā ir bijusi ļoti nežēlīga. No tiem, kas šajās represijās palika dzīvi, vesels miljons bija koncentrācijas nometņu apsargi un vēl vairāki miljoni viņu radu. Viņus arī bīdīja dažādās karjeras pozīcijās, un rezultātā izkultivēja tautu tādu, kāda tā tagad ir — Staļina režīma cildinātāja.

Katrai tautai ir vajadzīgs kāds mīts. Krievijai vienīgais mīts ir uzvara Otrajā pasaules karā.

Pareizi sakāt, tas ir mīts. Ne velti tie, kas bija izcīnījuši šo uzvaru, neuzskatīja, ka tas ir kaut kas svinams, jo tas bija liels zaņķis ar savējo dzīšanu kaujā un šaušanu no muguras. Pagājušomēnes pie Anneniekiem filmēju lauku, par kuru aculiecinieks man stāstīja, kā tūkstošiem sarkanarmijā iesauktu latviešu un igauņu gandrīz vai plikām rokām tika dzīti uzbrukumā. Pirms kaujas poļitruks iznāca ar lielu maisu un lika visiem iemest tajā personu apliecinošos dokumentus, pierakstus un pat avīzes, savāca visu. Maiss ciet, un dzina virsū. Pēc kaujas tur bija līķu kalns. Ar tādiem noziegumiem tika kaldināta «lielā uzvara».

Kā mēs varam mainīt Rietumu nostāju, ja tā ir atkarīga no fakta, ka šajā karā Rietumi bija Staļina sabiedrotie?

Jāturpina skaidrot, jo Rietumos kara laika valdības, gan Čērčils, gan Rūzvelts,

lielā mērā slēpa no sabiedrības to, kas notiek padomju pusē. 1943.gadā pēc Rūzvelta pasūtījuma Holivuda uzņēma filmu par to, kā Amerikas pārstāvis brauc tikties ar Staļinu un meklē kontaktus. Tajā filmā cita starpā bija izsmiets Amerikas atbalsts Somijai 1939.gadā. Tā bija īsti propadomiska filma, kas tagad tiek uzskatīta par apkaunojumu. Filmu nekur īsti nevar noskatīties, studija atsaucas uz autortiesībām un to nerāda.

Pats esat to redzējis?

Esmu, tā bija atrodama internetā. Bet skaidrs, ka Rietumos bija vēlme slēpt no sabiedrības informāciju par to, ar ko patiesībā nodarbojas padomju režīms, citādi sāktos protesti, un sadarbība būtu apgrūtināta. Līdz ar to Rietumu sabiedrība visu patiesību nezināja, un skaidrot to ir mūsu uzdevums, kad esam atgriezušies Eiropā kopā ar pārējiem, kas bija padomju jūgā.

Kādu filmu uzņemat tagad?

Par Baltijas tautu pretošanos pēc Otrā pasaules kara. Ar Lietuvu mums ir laba sadarbība. Diemžēl cilvēku, kas paši bija iesaistīti pretestības kustībā, paliek arvien mazāk. Vairāki aizgājuši mūžībā jau pēc tam, kad esmu viņus intervējis, šis faktiski ir pēdējais bridis, kad tādu filmu var taisīt.

Kāpēc viņi pretojās? Cerēja uz Rietumu palīdzību?

To saka gandrīz visi, ko esmu intervējis: toreiz tiešām gaidījuši, ka viņiem nāks palīgā. Pa radio palīdzība tika solīta… Šogad aprīlī intervēju vienu kundzi, kas līdz 1952.gadam dzīvoja bunkurā. Viņa arī uzsvēra, ka gaidīja angļus un amerikāņus. Prasīju, kas līdzīgā situācijā notiktu šodien, un viņa atbildēja, ka NATO nāktu palīgā Latvijai, tagad situācija esot cita.

Nesen tikāt iecelts par vadītāju komisijai, kam jāaprēķina padomju okupācijas nodarītie zaudējumi. Cik reālas ir izredzes piedzīt šos zaudējumus no Krievijas kā PSRS mantinieces?

Komisijas darbs ir atjaunots, vairums pētījumu par zaudējumu apmēriem ir veikti. Mūsu uzdevums ir šos pētījumus un aprēķinus piēstādīt Krievijai. Cits jautājums, ka Krievija tos var neuzskatīt par saistošiem. Tagad tikpat kategoriski viņi izsakās par Krimu, ka «jautājums slēgts». Viņiem tas varbūt ir slēgts, bet visai pārējai pasaulei — atklāts, tur ir bijis starptautisko normu pārkāpums no Krievijas puses. Tātad Krievijas bravūrīgajai attieksmei mūs nevajadzētu mulsināt. Pašreizējais režīms Krievijā nebūs mūžīgs. Redzu tajā lielas paralēles ar nacistu režīmu, un droši vien arī Putins beigs līdzīgi.

Ar lielu karu?

Cik liels tas karš būs, grūti pateikt, bet skaidrs, ka Putins ir tikpat avantūristiski un agresīvi noskaņots, kāds bija Hitlers. Viņam kā bijušajam čekas darbiniekam nav arī morālu bremžu, kā persona viņš ir izveidots čekas vidē, un pēc Padomju Savienības sabrukšanas kā tāds Frankenšteins pats sācis darboties savā dzīvē. Putins neapstāsies, ja viņu neapturēs.

Vai to nevajadzēja izdarīt jau pēc uzbrukuma Gruzijai 2008.gadā?

Protams, Rietumeiropas reakcijai vajadzēja būt savādākai. Bet, redzot to tempu, kādā tagad virzās Putins, gals vairs nav tālu.

Vai jūs šo galu varat iztēloties?

Krievija sadalīsies. Tiešām neredzu, kas to satur kopā. Ekonomikas struktūra kā Āfrikā, pārdod resursus, pati neko neražo. Vienīgais, kas tai ir, — atombumbas.

Tādā gadījumā Krievijai varbūt tieši vajadzīgs tāds kā P.utins, kas to satur kopā?

Jā, bet darīt to, iekarojot Eiropas valstis un uzbrūkot kaimiņiem, — tas ir tāds diezgan bīstams ceļš.

Varbūt viņš Rietumeiropu neuzskata par nopietnu pretinieku?

Savā ziņā tam var piekrist. Pēc Otrā pasaules kara Rietumeiropa ir atslābinājusies. Dzīve uzlabojas, divus procentus

no kopprodukta aizsardzībai vairs gandrīz neviens Eiropā nevelta, lai gan ir tāda prasība… Šādā siltumnīcas stāvoklī, kur jau gadu desmitiem viss ir nodrošināts, man tiešām grūti iedomāties, kā franči, vācieši vai itāļi karos.

Tad jau Putins var droši iet Baltijā iekšā, neviens pretī nestāsies.

Paldies Dievam, NATO sastāv ne tikai no frančiem vai itāļiem. NATO ir arī ASV Polija, Baltijas valstis, kas uz Eiropas drošību skatās savādāk, reālāk raugās uz Krieviju.

Vai Latvijas attieksme pret savu drošību nav divkosīga? Gaidām, ka krīzes brīdī mums citi nāks palīgā, bet, kad jāsūta savi karavīri uz Afganistānu vai Mali, prasām, ko mēs tur esam pazaudējuši. Arī tos divus procentus aizsardzībai nekādi nevaram atvēlēt.

Tiešām, it sevišķi attieksmē pret tiem diviem procentiem ir vērojama liekulība vai pārspīlēts optimisms, ka mēs jau esam NATO un visas problēmas ir atrisinātas. Vēsture liecina, ka nenāk palīgā tiem, kas paši nav gatavi aizstāvēties. Ir vairāk nekā skaidrs, ka divi procenti aizsardzībai jānovirza agrāk nekā pēc sešiem gadiem. Igauņi to dara, un domāju, ka lielā mērā pateicoties tam pirms samita Velsā tur ieradīsies Obama. Mūsu sabiedrotie vairāk skatās uz darbiem, nevis vārdiem, kā mums mēģina stāstīt. Piemēram, skaidroja, ka mūsu partneri to vien dara kā skatās, kur kurš ies 16.martā — ja kāds valdības pārstāvis tur piedalīsies, tad mums būs lielas problēmas NATO un Eiropas Savienībā. Igaunijā viņu «16.martā», kas notiek vasarā, katru gadu piedalās valdības ministri.

Ja jūs tiksiet ievēlēts un varbūt arī būsiet ministrs, 16.marta gājienā piedalīsities?

Piedalīšos.

Eināra Cilinska liktenis jūs nebaida?

Varu tikai teikt, ka piedalīšos.

Nacionālajai apvienībai pēdējā laikā ar ministriem nav diez ko veicies: dažādu iemeslu dēļ vieni ir bijuši spiesti aiziet, citiem nav pielaides valsts noslēpumam…

Tas man ir liels noslēpums, kāpēc viņiem nedod pielaidi valsts noslēpumam!

Man tas izskatās pēc nomelnošanas no politisko konkurentu puses.

No Vienotības?

Acīmredzot.

Viņi taču ir jūsu partneri valdībā.

Vēlēšanās tomēr startē no dažādiem sarakstiem, ir politiskā konkurence. Manuprāt, tas saistīts ar pragmatiskiem apsvērumiem, jo tie, kuriem nav pielaides, valdības sēdēs nedrīkst piedalīties kādu lietu apspriešanā un lemšanā, piemēram, saistībā ar Citadeles banku.

Nacionālā apvienība varēja izstāties no valdības, protestējot pret tādu netaisnību.

Gan jau pēc Naudiņa nepielaišanas partija kādu lēmumu pieņems.

Vai Nacionālajai apvienībai vispār nav lielas kadru problēmas, ka ministri jāpiesaista no malas?

Šādu uzskatu kultivēšana arī ir politiskās konkurences izpausme. Ko teica kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende? Ka Operā ir nesaimnieciska darbība no direktora puses, izsaimniekoti valsts līdzekļi, tāpēc direktors jānomaina. Nē, Grende tika pārvērsta par monstru un izmesta ārā. Pēc tam audits apstiprināja, ka Grendei bijusi taisnība.

Vai Nacionālā apvienība nerīkosies ar līdzīgiem paņēmieniem, atbalstot savējos? Nesen bija skandāls ar filmu Dvēseļu putenis, kurai bez konkursa gribēja piešķirt vairāk nekā divus miljonus eiro.

Nacionālā apvienība visu darīs saskaņā ar likumu.

Kādēļ daži Nacionālo apvienību sauc par maksātnespējas administratoru partiju?

Man par to ir maz kas zināms, bet pamatu tam neredzu. Ieteiktu vērtēt loģiski. Kuram tad ir visvairāk naudas vēlēšanās? Nacionālā apvienība parasti daudz mazāk piesaista un izdod līdzekļus, mums ir lielas problēmas atrast sponsorus. Ja mums būtu kādi aizdomīgi sponsori, tad jau mums būtu naudas tikpat, cik visiem pārējiem. Kāpēc mums nav tādu sponsoru? Tāpēc, ka acīmredzot lietu bīdīšana caur Nacionālo apvienību nav izdevusies, un otrādi: caur tiem, kuriem dod, tas ir izdevies.

Ko domājat par jūsu partnera Vienotības atbalstīto uzturēšanās atļauju tirdzniecību?

Uzskatām, ka uzturēšanās atļauju tirgošana apmaiņā pret nekustamo īpašumu Latvijā ir kaitīga politika. Tagad arī tās ekonomiskais izdevīgums tiek apšaubīts, bet šodienas drošības situācijā, kad Krievija gatava ar ieročiem rokās aizstāvēt russkij mir, Latvijā kopš 2009.gada, tātad kopš Vienotība ir pie varas, Krievijas pilsoņu skaits pieaudzis par 60 procentiem. Jā, tur ir dažādi iemesli, bet mūsu drošības situācijā noteikti nevajag dot papildu iemeslu Krievijas pilsoņu skaita pieaugumam.

Šogad kādā publikācijā rakstījāt, ka integrācija Latvijā nav izdevusies, ka ir lietas, kuras nav iespējamas, un vienīgā jēgpilnā darbība šādā situācija būtu veicināt daļas krievvalodīgo aizbraukšanu lai viņu īpatsvars samazinātos. Kā to, jūsuprāt, būtu iespējams panākt?

Būtu visādā veidā jāveicina, lai cilvēkiem, kuriem Latvijā ir grūti, kuri šeit jūtas pazemoti un apgrūtināti, ka te jāmācās latviešu valoda, būtu iespēja izceļot tur, kur ir labāk. Integrācijas situācija Latvijā ir vissarežģītākā visā Eiropā, nav pat skaidrs, vai pamatnācija savā galvaspilsētā ir minoritāte vai majoritāte. Nevienam nav noslēpums, ka ir grūti integrēt 50 procentus krievvalodīgo latviešu vidē, ja, ieslēdzot televizoru, vari dzīvot arī tikai krieviski. Tīri profesionālas intereses dēļ skatos Krievijas ziņas, un tā ir vistīrākā kara propaganda, hrestomātiska! Mēs pagaidām esam tikai kā Ukrainas notikumu skatītāji, bet jāņem vērā, ka arī mums Latvijā ir daudz krievvalodīgo un lielākā daļa acīmredzami piekrīt Maskavas pozīcijai.

Bet kā jūs praktiski veicinātu Latvijai nelojālo aizbraukšanu? Maksātu pabalstus, apelētu pie Rietumiem?

Pirmais solis ir mainīt politisko attieksmi. Līdz šim šāds uzstādījums ir bijis tabu, mums dominē viedoklis, ka visi šeit dzīvojošie krievi mums ir vajadzīgi, viņi visi ir Latvijas draugi un visi bijuši par Latvijas neatkarību. Šis uzstādījums, manuprāt, ir meli. Mēs visu laiku esam dzīvojuši kā pasakā par kailo karali, mums trūkst viena, kas pasaka, ka karalis ir kails, ka situācija nebūt nav tāda, kādu mums politkorekti mēģina pasniegt. 25 gadu laikā integrācija lielā mērā nav izdevusies, mums ir krieviska vide, mēs nevaram izlūgties, lai pieņem Latvijas pilsonību, runā latviski.

Bet, ja šie cilvēki 25 gadus nekur nav aizbraukuši, kāpēc lai viņi brauktu tagad? Deportēsiet ar varu?

Nē, nav runa par varu. Vispirms ir jāatbalsta tās programmas, ko citi ierosina. Krievijai ir repatriācijas programma. Latvijas krievu presē raksti par to vēl parādās, bet latviešu prese šo tēmu vispār neizskata. Kāpēc to neveicināt? Lai brauc prom. Ko mēs zaudēsim? Latvijai jāsadarbojas ar Krieviju tautiešu repatriācijas programmā. Nākamais ir mūsu Rietumu partneri — ir 1996.gada Saeimas deklarācija par okupāciju un 2005.gadā pieņemts līdzīgs dokuments, kurā skaidri pateikts, ka Latvijai vajadzētu sadarboties ar Rietumu partneriem, veicinot šo cilvēku repatriāciju.

Kāpēc lai Rietumi to atbalstītu?

Tāpēc, ka tie ir mūsu NATO partneri, viņus interesē, lai šeit būtu miers un stabilitāte. Kopš Ukrainas notikumiem situācija ir mainījusies, daudzi Rietumos saprot, pie kā var novest «kailā karaļa» politika, kad izliekamies neredzam problēmu, — tā var novest pie tā, ka Krievija izmantos līdzīgu taktiku kā Ukrainā, jo krievvalodīgo īpatsvars mums ir vislielākais pasaulē tūlīt pēc Krievijas. Liekulīgais integrācijas teātris, kāds mums ir bijis, var novest pie tā, ka vienā brīdī izveidojas konflikts starp kodolieročiem bruņoto Krieviju un Latviju, bet Latvija ir NATO, tātad Rietumiem var būt lielas problēmas.

Eiropā pēc Otrā pasaules kara notika ievērojamas robežu pārbīdes. Vai šāda repatriācija neatvērtu Pandoras lādi?

 Robežas jau te netiks mainītas. Robežu neaizskaramība ir Eiropas stabilitātes garants, kas tika pārkāpts ar Krimas aneksiju. Mēs neaicinām aiztikt robežas, aicinām tikai beidzot risināt mūsu galveno problēmu, tagad arī tīri no drošības viedokļa — lielo PSRS kolonistu skaitu, kas šeit nelikumīgi ieceļoja, pārkāpjot starptautiskās konvencijas, tagad uzturas Latvijā un nav integrējušies, jo viņu īpatsvars pret latviešu skaitu ir ļoti liels.

Ja piepildās jūsu vīzija un aizbrauc pusmiljons Latvijai nelojālo cittautiešu, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ja zaudēsim tik daudz nodokļu maksātāju?

Neko traģisku tur nesaskatu. Igaunijā jau ir mazāk iedzīvotāju, mazāks iedzīvotāju blīvums, Islandē vēl mazāks, kāpēc viņi neieved viesstrādniekus? Mūsu mērķis nav plika demogrāfija. Latvija ir nacionāla valsts, mums svarīgas ir pamatnācijas intereses.

Bet kas uzturēs infrastruktūru, ja iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk?

Es redzu, ka situācija ar lielo migrantu skaitu ir bumba ar laika degli, kas var beigties ļoti slikti, ņemot vērā agresīvo Krieviju mums blakus.

Ko jūs darītu, ja draudētu Krievijas iebrukums? Ietu cīnīties vai bēgtu uz Rietumiem?

Ir jau viegli tā tagad pateikt, bet domāju, ka es pretotos.

Varbūt Krievija cer, ka Latvijā tai izdosies panākt sev vēlamo rezultātu legālā ceļā, izmantojot Saeimas vēlēšanas?

Pieņemu, ka viens no Kremļa aprēķiniem saistās ar to, ka Latvija ir īpašs gadījums, kur nemaz nevajadzētu uzbrukt, jo mēs paši izstātos no NATO. Balsu saskaņā ar viņu aprēķiniem varētu pietikt — mums ir Saskaņas centrs, ir vēl dažs labs domes deputāts ne gluži bez ietekmes, kuram arī nepatīk NATO. Ia vēl, kā izskanēja no Lietuvas prezidentes, Krievija zondē, ka varētu samazināt gāzes cenu, ja kāda no Baltijas valstīm izstājas no NATO, tad kombinācijā ar vēl citiem kārdinošiem piedāvājumiem Krievija varētu mēģināt ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Mums tam ir jābūt gataviem. To nevar pieļaut.

 

Avots: žurnāls “Sestdiena”

Foto: Matīss Markovskis

 

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Marlēna Krasovska

    21.11.2014 16:28

    Gudrs, tālredzīgs, talantīgs cilvēks! Šādu cilvēku parādīšanās Nacionālajā Apvienībā ļāva man pārvarēt dziļo vilšanos partijā "Tēvzemei un Brīvībai" un atkal nobalsot par NA šajās vēlēšanās.

  • Saulis Nesaule

    31.08.2014 09:57

    par nacionāļiem grūti balsot. No vienas puses sludina taisnīgu iekārtu, taču paši kultivē tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru miljonāru veidošanos un negrib neparko šo sistēmu mainīt. Sanāk dubultmorāle.

  • Arturs Grava

    26.08.2014 19:07

    "...brīva kapitāla un naudas plūsma..." Kapitāls Latvijas attīstībai ir vajadzīgs, vislabāk latviešu pašu. Ko NA šai virzienā domā darīt? Programmā pieteiktais "taisnīgais nodoklis par kapitāla pieaugumu" nekā laba nesola. Lūdzu skaidru un atklātu valodu, kādas maiņas ir paredzētas! Ja nodoklis spiedīs kapitālu no Latvijas ārā, tad strādnieki aizies tam lidzi. Protams, "nekas nemainīsies", ja partijas savas programmas nemainīs.

  • Saulis Nesaule

    26.08.2014 00:41

    domāju ka nekas nemainīsies, tas pats salikums arī veidos nākošo valdību

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 22:46

    atzīstu, ka termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecība ir galīgi garām pasākums. Tas nav tas ar ko būvēt valsts labklājību. Tā ir vienkārši prasta vertību sistēmas devalvācija pret naudu.

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 20:48

    krievi (Tretjaks) ir izteicies, ka hokeja klubu Dinamo Latvijai ta kā pašai vajadzētu uzturēt. Pašlaik sanāk tā ka krievi ar savu gāzi maksā lai mēs priecātos par latviešu hokejistu uzvarām un celtu pašapziņu un lepnumu par savējiem, kā arī būtu līmenī, lai spēlētu pasaules čempionātā. Pateicība diezvai tiek teikta. Var jau teikt, krieviem vajag nu lai viņi maksā, bet varbūt vajadzētu arī pašiem prasties. Jā, jā teiksiet, ko nevar nest to nevar celt.

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 16:34

    pasaulē ir iedibināta mantiskā vērtību sistēma. Un arī šis skaistais vārds "brīvība", ko tik ļoti mīl lietot dažs labs pasaules varenais ir vienkārši ir pakārtots šai mantiskaja vērtību sistēmai-brīva preču plūsma, brīva kapitāla un naudas plūsma, lai dažs labs varētu kļūt vēl bagātāks, varētu pazagt resursus un varētu uzspiest savu politisko kontroli. Tā lūk ir devalvēts jēdziens mūsu piemineklī "tēvzemei un brīvībai"

  • Jānis Derums

    25.08.2014 12:12

    Prieks par Šņori! Vienīgi žēl, ka mums tādu, atklātu , drosmīgu cilvēku politikā ir ļoti maz, pat NA vadībā to nav daudz. Es pat mazliet brīnos, ka Šņore ticis savā apgabalā pie pirmās vietas, bieži jau NA vdība vairās no it kā pārāk radikāliem cilvēkiem. Skaidrs, ka integrācija ir izgāzusies, bet tas jau bija skaidrs pirms šī programma tika ieviesta! Kāpēc nav atbalsta krievu repatriācijas programmām? Krievijai tāda ir, Latvijā par to klusē. Dzird stulbus saukļus- ''mēs savus krievus neatdosim". Lielākā Latvijas nelaime ir milzīgais kolonistu skaits. Man cilvēks atbraucis no Maskavas saka, man savos Pļavniekos ir tāpat kā Krievijā, visapkārt dzird tikai krievu valodu. NA vairāk jāatšķiras no pārējām partijām, daudzējādā ziņā. Partija nedrīkst kļūt par noslēgtu draugu pulciņu. Pie durvīm septembris, nav tālu Saeimas vēlēšanas, jārīkojas aktīvāk, vai kāda paplašināta kopsapulce, vai plašāks pasākums nav gaidāms? Ekonomiskā ziņā, nodokļu politikā akcentiem jābūt izteiktākiem. Latvijā ir vislielākā nevienlīdzība ienākumu ziņā. Par progresivo ienākuma nodokli var izlasīt vien starp rindiņām, Nepieciešams paaugstināt neapliekamo minimumu, daudzi pensionāri, lai savilktu galus kopā , spiesti strādāt. Kāpēc uz tiem nav attiecināms neapliekamais minimums? Turklāt nodokļus iekasē arī no pensijām. Vismaz no nelielām pensijām nodokļus nevajadzēja iekasēt! NA gribu paslavēt par atbalstu ģimenēm ar bērniem, par nodokļu atlaidēm par apgādājamiem. Bet vienmēr gribas vairāk, un skaidrāku, drosmīgāku valodu un censties pulcināt pie sevis visus nacionālistus, arī it kā pārāk radikālos! Bet faktiski mums nemaz tādu nacionālradikāļu nav! Žēl gan! Šņore pieminēja arī Grendes jautājumu. Par operu viņai bija 100% taisnības. Bet viņu iegāza Austrālijas brauciens un neveiklā komunikācija masu saziņas līdzekļos. Nu nevajadzēja viņai ņemt vīru braucienā un pārvērst to par ģimenes atpūtas braucienu! Kā to var nesaprast?! Tur tiešām jābūt domāšanā kādai aizturei! Būtu paņēmusi līdzi kādu partijas biedru, to pašu operdziedātāju Puntuli, kurš skaisti arī ko nodziedātu, vai kādu citu NA biedru, jo ne katram ir izdevība pabūt Austrālijā. To smago koferīti Grendei ļabprāt daudzi panestu.Tas izmaksātu kādu tūkstoti dārgāk, bet būtu pareizi. Nu jau sens notikums, bet redzot šādus greizus gājienus grūti klusēt un ik pa laikam noiet greizi. Protams, ka tā ir arī citās partijās un varbūt pat vēl vairāk. Bet NA ir viena īstenā, pareizā! Tad kur problēma? Viss notiek , apspriests, izlemts ļoti šaurā lokā, netiek iesaistīti partijas biedri. Paredzams kāds eksotisks brauciens, notiek vēlēšanām stādīti kandidātu saraksti. Ierindas biedri visu uzzina post faktum. Cerēsim uz to labāko nākotnē, drošu soli uz priekšu un NA pie pareizas politikas, iesaistot darbā plašāku biedru loku, ir visas iespējas vienreiz kļūt par vadošo politisko spēku valstī!

  • Ainārs Kļaviņš

    25.08.2014 10:34

    kkādēļ nevien neatceras Berklava ieteikumu tādu pat propagandu, kāda savulaik bija Krievijā par braukšanu uz Latviju izvērst par došanos mājup?Varbūt tas arī nedos uzreiz ātrus rezultātus, bet vismaz tautai dos cerības un varbūt drusku piebremzēs emigrāciju.

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 00:58

    ārvalstu uzņēmumi var ienākt ar nosacījumu, ja tie nemaisās valsts politikā un neizmanto māteszemes spiedienu.

    • Arturs Grava

      25.08.2014 04:05

      Ārvalstu uznēmumi ies - un dos peļņu vietējiem iedzīvotājiem - tur, kur tiem būs mazāk nosacījumu. Arī prom no savām māteszemēm.

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 00:50

    bet citādi nacionāļu radikālisms arī ir vajadzīgs, kas notur zināmu līdzsvaru. Galvenais lai paši mēs iemācītos cītīgi stradāt, ražot savā zemē, un neatdot banku, zemi, mežus jeb pašu radīto. Slikts piemērs ir slavenais Nokia, kas no peļņas aptaukojās, kļuva kūtrs, beigu beigās pārdevās amerikāņiem, jo savu menedžmentu vairāk nespēja sakārtot bez citiem. Protams mums uz kādu brīdi ir vieglāk, kad pasaules varenajiem paslīd kāja.

  • Saulis Nesaule

    25.08.2014 00:03

    nu ja valsts savulaik apkāva minoritāšu raidījumus, kas ne ar ko nedraudēja, tad esiet tikpat konsekventi arī pret krievu sektoru.

  • Saulis Nesaule

    24.08.2014 23:47

    biedri ezi, man gan liekas ka tu dzīvo aizspogulijā. Krievu skolu skolnieki latviski runā ne sliktāk kā latvieši. Jā vecie krievi nerunā, tas tiesa.

  • ezis x

    24.08.2014 21:54

    Biedri, Nesaule, neviens neko "nedzīs". Sāksim vienkārši Latvijas krievu imigrantus un viņu pēctečus integrēt Latvijas sabiedrībā caur skolu sistēmu latviskošanu, AR LATVIEŠU VALODU KĀ MĀCĪBVALODU.

  • Saulis Nesaule

    23.08.2014 23:37

    labi, izdzīsim krievus, nākošie ar kuriem būs jāsāk būs maksātnespējas administratori un citi vietējie alkatas.

  • Saulis Nesaule

    23.08.2014 23:19

    pārāk šaurs skatījums, pozicionējas uz krieviem, kā visa ļaunuma sakni. Tas nozīmē tuvredzīgu subjektīvismu, jo netiek vērtēti citi procesi un spēlētāji.Šādi var domāt, ja neesam neatkarīga valsts jeb pūšam līdzi pasaules vējiem.

  • Jānis Ivanovskis

    23.08.2014 16:18

    Ilgočkas Kreituses balstiņa un tai līdzīgo puslatviešu no bij darba , saskaņas utml partijām , kas liek domāt ka it kā citādi nu būtu balsojusi par NA (bred samoi sivoi kobili...)

  • Elkukalns W

    23.08.2014 15:20

    Tas, ka karalis ir kails,ir noslēpums tikai retajam! Tikai veids, kādā Šnores kungs gatavojas šo problēmu risināt ir līdzvērtīgs šobrīd visizplatītākajām - nepārdomāts, nepamatots, nekonkrēts. NA šobrīd neizmanto iespēju nodrošināt sev labus rezultātus vēlēšanās. Ar lielgabalu pa zvirbuļiem no krāsnsaugšas siena laikā... Nevienas pārliecinošas atbildes maksātnespējas administratoru jautājumā, klusums pēc Ozoliņa esejas Dzintars Lembergam... Bet varbūt tā arī labāk! Nebūšu balsojusi, pēc tam nebūs kauns par savu naivumu.

  • Edgars Beržinskis

    22.08.2014 16:47

    Prieks, ka politikā parādās šādi nacionāli un loģiski domājoši cilvēki kā Edvīns Šnore!

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.