logo

Izdari mazliet vairāk, jeb uzruna ideālistiem. (2)

24.01.2014 Ivo Ozols

Katra diena ir svētki. Katra diena ir karš. Kā tu to redzi, atkarīgs no tevis paša. Kā svētkus tā jāpieņem, jo dzīvot vajag ar iekšējo prieku, tad to izstarosi pats. Kā karu – varbūt es pārspīlēju, bet mūsu Pasaule tā veidota, ka vienmēr atrodas kāds svešinieks, kurš vēlas ābolus tieši no tava dārziņa. Tamdēļ mēs nesāksim indēt pārtiku, vai iegādāties šaujamieročus, vai pamest māju. Dažs noliek mazliet ābolu pie vārtiņiem – ēd, ja vēlies. Cits uzvelk augstāku žogu, vai iegādājas skaļi rejošu suni. Tā dara, tā jābūt ar visu, ne tikai ar āboliem.

Sarunājoties, ik pa brīdim dzirdu – esmu Nacionalās Apvienības biedrs, vai to atbalstu, bet pēdējā laika notikumi nepatīkot. Teic – vēlos pastāvēt malā, jo mulsinājusi bordānsāga, nebeidzamā apvienošanās, eiro ieviešana, uzturēšanās atļaujas, administratori, lozungi, plus pašam savas lietas.

Vai varēja šīs lietas darīt savādāk? Droši vien, ka varēja, bet kur biji tu? Pateici, uzrunāji, uzstājies, publicējies, izklāstīji detalizētu, reālu, pārdomātu plānu? Varbūt, tu arī varēji izdarīt mazliet vairāk, vai savādāk – kā domā?

Visvairāk mēs sagaidām no tuviniekiem. Tad no draugiem. Tad no domubiedriem. Cilvēki tā veidoti. Kādam tu uzticies, un par šo cēlo žestu, automātiski no viņa sagaidi to pašu, un vēl vairāk. Vēlies, lai viņš ir perfekts, kā Supermens, bet bez vājajām vietām. Vēlies, lai viņš izdara to, ko pats neizdarīji, bet varēji. Kad notiek kļūmes, meklē vainīgos, sevi norobežojot, pažēlojot, pasargājot. Cilvēcīgi.

Atgriezīsimies pie Nacionālās Apvienības. Izdarīts ir daudz, bet jādara vēl vairāk. Šobrīd nav tas laiks, kad cilvēkam ar kādiem augstiem ideāliem piedodams pateikt: es nolaižu rokas, es būšu malā, es pavērošu.

Tieši šobrīd ļoti, ļoti vajag tieši tevi, vajag īstus cilvēkus ar idejām, ar darbību, kaut ar vienkāršu morālu atbalstu. Cilvēkus, kuri nelišķē sevis labumam, bet mīl un vēlas redzēt atdzimušu valsti. Sistēma pret tādiem darbojas tieši un vienkārši – izspēlē tīšas ačgārnības, lai tādu vai citādu ideju cilvēki apvainojas, atkāpjas, aiziet, sāk darīt ko citu – vienkārši nolaiž rokas, lai vietā atnāktu citi – mazāk mīloši, vairāk pieveroši acis. Liberālāki.

Pirms domāt par visiem, sāc ar sevi – izdari mazliet vairāk.

Jauku dienu!

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Ivo Ozols

    27.01.2014 16:15

    Tas uz Tevi arī atiecas, Mārtiņ. Tu esi atpakaļ, vai turpini savus individuālos meklējumus?

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.