logo

J. Dombrava: Kliedzoša netaisnība pret represētajiem (2)

10.02.2022 Jānis Dombrava Latvijā

Jānis Dombrava

Otrā pasaules kara laikā un 45 gadus pēc kara Latvija bija viena no valstīm, kura vissmagāk cieta. Divi totalitārie režīmi lauza neskaitāmu ģimeņu likteņus. Latvijas pilsoņi tika noslepkavoti gan Centrālcietumā, gan Rumbulā. Baltezerā, Biķerniekos un citviet. Tūkstoši tika apcietināti, samesti vagonos un deportēti uz Sibīriju. Vesela paaudze ar jauniem vīriešiem tika pretlikumīgi iesaukta divu totalitāru režīmu karaspēkos un uz visiem laikiem palika guļam kaujas laukos. Tie cilvēki un ģimenes, kuras pēc kara pretojās okupācijas režīmam, tika noslepkavotas vai mocītas čekas mājā. Neskaitāmu ģimeņu dzīves tika izbojātas.

Par šiem noziegumiem vaina ir jāuzņemas Vācijas Federatīvajai Republikai kā nacistiskās Vācijas un Krievijas Federācijai kā PSRS tiesību un saistību mantiniecēm. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija iespēju robežās ir gādājusi par visu Latvijas politiski represēto personu interešu aizsardzību. Tomēr šobrīd Saeimas deputātu vairākums virza pieņemšanai likumprojektu, kurš faktiski atzīs, ka cietusi ir tikai viena etniskā grupa (vēl precīzāk – cilvēku grupa, kuri uzdodas, ka pārstāv visu etnisko grupu). Vai Latvijai ir jāuzņemas atbildībapsrs par divu noziedzīgu režīmu pastrādātajiem noziegumiem? Saeimas deputātu vairākums uzskata, ka ir. Cena šim likumam – 40 miljoni eiro. Es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji spēs no jauna nopelnīt 40 miljonus, bet kliedzošas netaisnības sajūta paliks.

Ja Saeimas deputātiem ir vēlme atlīdzināt totalitāro režīmu upuriem nodarītos zaudējumus, tad lūdzu – sniedziet atbalstu mūsu politiski represētajiem, tostarp Latvijas ebrejiem. Visiem, nevis dažiem! Lielākā daļa deputātu klusēja kā mēmi, citi kā zuši mēģināja locīties, kad Latvijas čigānu biedrības vadītājs atgādināja, ka pret čigāniem arī notika holokausts. Nacisti viņus kopā ar Latvijas ebrejiem veda uz nošaušanas vietām. Klusums bija arī brīdī, kad tika atgādināts, ka vēl pirms nacistu okupācijas komunisti pasteidzās ne tikai atņemt īpašumus, bet 1941. gadā vienā vagonā sasēdināja dažādu etnisko izcelsmju Latvijas pilsoņus, tostarp latviešus un ebrejus. Pieļauju, ka gadījumā, ja būtu dzīvi pietiekami daudz Latvijas ebreji, kuri piedzīvoja sarkano vai nacistu teroru, viņi norādītu, ka nav taisnīgi šādi sadalīt nozieguma upurus.

Interesantas bija arī diskusijas komisijā par to, kādiem mērķiem nauda būtu jāizlieto. Mans kolēģis, vēstures doktors Edvīns Šnore rosināja, ka daļa no līdzekļiem būtu jāizlieto kapu, piemiņas vietu un memoriālu uzturēšanai un labiekārtošanai. Nelabprāt, cenšoties iespējami sašaurināt, nodibinājuma vadītājs piekrita, ka daļa no līdzekļiem tomēr būtu novirzāmi arī šim mērķim.

Nereti politiķiem patīk runāt visas tautas vārdā, bet vai objektīvi būtu nosaucama kāda organizācija, kura pārstāvētu visus Latvijā dzīvojošos etniskos latviešus? Nez vai. Ar Latvijas ebreju kopienu ir līdzīgi. Šajā kopienā ietilpst cilvēki ar atšķirīgiem uzskatiem un vērtībām. Neviena organizācija nepārstāv visus etniskos Latvijas ebrejus. Tomēr pateicoties politiskajam saitēm, kuras stiepjas tālā pagātnē, Dmitrija Krupņikova vadītais nodibinājums ir panācis, ka vairākums no Saeimā ievēlētajām frakcijām ir gatavas atzīt, ka viņa vadītais nodibinājums pārstāv visus Latvijas ebrejus.

Kas tad ir šis nodibinājums? Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu jebkuri divi pilsoņi var izveidot nodibinājumus. Šo nodibinājumu vada trīs ietekmīgi ļaudis: Dmitrijs Krupņikovs, Vladimirs Fogels un Leonīds Kiļs. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju var teikt, ka šo nodibinājumu vada personas, kurām, maigi sakot, ir ne pārāk laba reputācija. Varbūt reputācija ir pietiekama, lai strādātu biznesa vidē, bet var apšaubīt vai šādām personām var uzticēt pārvaldīt 40 miljonus nodokļu maksātāju izmaksātas naudas. Lai mazinātu šaubu ēnu par negodprātīgu līdzekļu izlietojumu, Nacionālā apvienība bija piedāvājusi, ka nodibinājuma vadībā ir jābūt personām bez nodokļu parādiem, ar labu reputāciju un tās vai viņu pirmās pakāpes radinieki nevar būt bijuši komunistiskās vai nacistiskās partijas biedri vai totalitāro režīmu represīvo iestāžu darbinieki, lai par naudas izmaksu nelemtu personas, kuras pašas vai to ģimenes locekļi ir piedalījušies represijās pret Latvijas pilsoņiem. Loģisks priekšlikums, tomēr Saeimas deputātu vairākums uzskatīja, ka šādas prasības nevajag piemērot! Ja grib, lai šo naudu pārvalda kaut finanšu noziegumos apsūdzēta persona vai tie, kuru tuvākie ģimenes locekļi ir bijuši totalitāro režīmu balsts un līdzdarbojušies represijās pret iedzīvotājiem.

Balsis pietiek. Atbalstītāji šim likumprojektam ir gan koalīcijas, gan opozīcijas rindās. Lēmums tiks pieņemts, bet tautas apziņā kliedzošā netaisnības sajūta paliks. Tā vietā, lai politiķi parādītu stingru stāju un vēlreiz nosūtītu rēķinu totalitāro režīmu mantiniecēm – Krievijai un Vācijai, tā vietā, lai politiķi vienotos un atrastu risinājumu, kas būtu taisnīgs attiecībā uz visām tautām, kuras cieta represijās, politiķu vairākums ir gatavs likumā iecementēt, ka vieni ir pelnījuši atbalstu, kamēr citi nē.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Nacionālā apvienība

    14.02.2022 18:57

    Par: 64 • ZZS: Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars • JKP: Ainars Bašķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Līva Kreituse, Eva Mārtuža, Linda Medne, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš, Normunds Žunna • JV: Aldis Adamovičs, Arvils Ašeradens, Andrejs Judins, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Kārlis Šadurskis • S: Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Sergejs Dolgopolovs, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Klišāns, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Ivars Zariņš • A/P: Krista Baumane, Aigars Bikše, Mārtiņš Bondars, Ilmārs Dūrītis, Viesturs Liepkalns, Juris Pūce, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Mārtiņš Šteins, Inese Voika, Gatis Zamurs • N: Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča • Ārpusfrakciju: Iveta Benhena-Bēkena, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Aivars Geidāns, Janīna Kursīte, Evija Papule, Ļubova Švecova, Atis Zakatistovs Pret: 21 • NA: Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Aleksandrs Kiršteins, Janīna Kursīte-Pakule, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore • N: Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Karina Sprūde • ZZS: Jānis Dūklavs • Ārpusfrakciju: Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Māris Mičerevskis, Romāns Naudiņš, Ēriks Pucens, Ivars Puga, Inguna Rībena, Ilga Šuplinska

  • Jānis Derums

    10.02.2022 18:01

    Vélams publicét par šo likumprojektu Saeimas balsojumu.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.