logo

Ja zaudēsim informatīvajā karā, varam zaudēt savu valsti (1)

20.05.2014

Informatīvais karš

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noteikta kā neatkarīga un autonoma institūcija, kam pienākumos ietilpst pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Būtu tikai pašsaprotami, ja NEPLP, īstenojot savu pienākumu – valsts un sabiedrības interešu aizstāvību, darītu savu darbu un veidotu arī vienotu plašsaziņas līdzekļu politiku. Pašlaik par notiekošo informatīvo karu zina vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbība ir uzskatāms piemērs Ukrainas kā neatkarīgas valsts graušanā.

Informatīvajā karā var zaudēt, ja netiek veidota vienota politika plašsaziņas līdzekļiem. Ja mēs zaudēsim informatīvajā karā, tad varam zaudēt savu valsti. Laikā, kad tika veidots pašreizējais NEPLP sastāvs, darbojos brīvprātīgi NEPLP Sabiedriski konsultatīvajā padomē kā sabiedriskās organizācijas pārstāvis. Atceros kā toreiz 2012.gada janvāra sākumā notika publiskas diskusijas par iespējamajiem NEPLP kandidātiem. Katrs kandidāts tika iztaujāts arī personīgi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tolaik viena no būtiskākajām prioritātēm tika nosaukta Latvijai nelojālu Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekmes mazināšana. Tā kā kandidātu atlasi virzīšanai uz apstiprināšanu Saeimā veica Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tad ir izskaidrojams, kāpēc Vienotība un Reformu partija tieši šajā periodā darbam komisijā gādīgi nosūtīja papildspēkus – divus deputātus. Jāteic, ka attiecīgo kandidātu izvēli aizēnoja arī zināma šaubu ēna, jo publiski parādījās informācija, ka “iespaidu” izteikšanā par kandidātiem piedalījusies arī Sarmīte Ēlerte (Vienotība), kura oficiāli nemaz nebija lēmēju sastāvā.

Skaidrs, ka papildu deputātu nosūtīšana darbam komisijā nozīmēja atbilstošu atbalstu attiecīgajiem kandidātiem, kurus arī Saeima apstiprināja par NEPLP locekļiem. Kremļa propagandas līdzekļu ierobežošanā nav redzamu panākumu. Ir veikta tikai viena redzama un turklāt īslaicīga darbība – Krievijas TV kanāla Rossija RTR retranslācijas pārtraukšana uz 3 mēnešiem. Varbūt tomēr būtu nepieciešams arī izmantot citas iespējas, piemēram, ekonomiskos līdzekļus – attiecīgo kanālu izņemšana no tā saucamajām sociālajām pakām kabeļtelevīzijās?

Beidzamie dati liecina, ka aprīlī Latvijā par skatītāko televīzijas kanālu kļuvis Pirmais Baltijas kanāls, tā ir satraucoša un šokējoša ziņa, kas pierāda, ka šādu kanālu ietekme ir tikai augusi – tas viss notiek pie NEPLP sastāva, kura izraudzīšanās procesā svarīga bija Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekmes mazināšana. Šāds pavērsiens nozīmē, ka reklāmas nauda pastiprināti plūdīs uz krieviskajiem kanāliem, vēl vairāk vājinot nacionālo informatīvo telpu un nacionālos kanālus.Nav redzami būtiski panākumi plašsaziņas līdzekļu biznesa vides sakārtošanā – godīgākas konkurences nodrošināšanā, jo Krievijas kanāliem ir arī iespēja pelnīt ar retranslētajiem kanāliem Latvijas reklāmas tirgū, uz to jau ir norādījusi arī Latvijas Raidorganizāciju asociācija.

Grūti nosaukt sabiedriskās televīzijas pieaugošo finansējumu par panākumu, ja joprojām tās reitingi saglabājas zemi un informatīvā telpa neuzlabojas. Tāpēc ziņas par iespējamu interešu konfliktu par tiešo Latvijas Televīzijas (LTV) uzraugu (NEPLP locekli) Gintu Grūbi, šoreiz jāuztver ļoti nopietni. Izskatās, ka tā nav tikai atsevišķa valsts pārvaldes darbinieka personiskā labuma gūšana, bet, manuprāt, tā ir nespēja stiprināt LTV darbu, kas šobrīd valstij ir tik svarīgs!

Valsts nacionālā drošība ir nopietna lieta un ir jāveic visi iespējamie un nepieciešamie pasākumi, lai tiktu stiprināti nacionālie plašsaziņas līdzekļi un tiktu ierobežota valstiskumu apdraudošu plašsaziņas līdzekļu ietekme un darbība, veidojot vienotu plašsaziņas līdzekļu politiku!

Tādēļ uzdodu šādus jautājumus:

1. Vai gadījumā pašreizējais NEPLP sastāvs un īpaši tās vadība dara pietiekami, lai aizsargātu valsti un sabiedrību no informatīvā kara?

2. Vai gadījumā nevajadzētu izvērtēt vai pašreizējais NEPLP sastāvs un īpaši tās vadība atrodas pareizajās vietās?

Steidzamākie darbi, ko pašlaik būtu vēlams veikt:

1. Godīgas konkurences nodrošināšana, proti, reklāmas ierobežojumi Kremļa finansētajos un kontrolētajos TV kanālos un sabiedrisko mediju atbrīvošana no reklāmas tirgus nastas;

2. Turpināt stiprināt jaunizveidotos nacionālos kanālus (OTV, RE TV un TV 24) atvēlot tiem arvien lielāku sabiedriskā pasūtījuma daļu, ļaujot attīstīties latviešu valodā raidošajiem kanāliem.

3. Skolās un augstskolās strādāt pie jaunās paaudzes mediju lietošanas paradumu uzlabošanas, apgūstot kritisko domāšanu, lai globālās informatīvās telpas apstākļos skatītāji spētu atšķirt valstij naidīgus ideoloģiskus uzbrukumus (propagandu) no sabiedrības interešu aizstāvības.

4. Veidot vienotu politiku plašsaziņas līdzekļiem, lai nezaudētu informatīvajā karā.

Edvards Ratnieks
NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs no 2012. līdz 2013. gadam

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Inese Bondare

    20.05.2014 12:06

    Pilnīgi piekrītu, ka jāstiprina RE:TV, Ogres TV, Rīgas 24 TV, jo izskatās, ka LTV jaunais vadītājs, kā galveno sava amata priekšrocību redz jaunu naudas līdzekļu iegūšanu no Latvijas valsts budžeta - gan radio un TV apvienošanai, gan nu jau arī kaut kā līdzīga PBK 2 veidošanai. Nav saprotams, kādēļ Latvijas valsts budžets būtu jāizmanto, lai radītu kanālu svešas valsts valodā. Tāpat jau pietiek amatpersonu, kas gatavas katru dienu uzstāties svešā valodā dažnedažādos raidījumos. NEPLP mazspēja darboties tā, lai no "ekonomiskajām" pakām tiktu izņemti faktiski fašistiskas propogandas raidījumi svešas valsts valodā ir nožēlojama.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.