logo

Jāņa Dombravas runa ārlietu debatēs Saeimā (2)

22.01.2015 Jānis Dombrava Saeimā

Foto: Saeimas Kanceleja

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja,
godātā Saeima, ministri

Jau vairākus gadus Saeimā tiek skatīti Ārlietu ministrijas sagatavotie ārpolitikas ziņojumi. Diemžēl par iepriekšējo gadu ziņojumu kvalitāti mēs nevaram būt augstās domās, jo praksē ir pierādījies, ka Ārlietu ministrijas risku izvērtējums un Latvijas iezīmētā pozīcija ir bijusi kļūdaina. Nemaz nerunājot par senākiem ziņojumiem, bet, piemēram, 2014.gada ārpolitikas ziņojumā, tikai nepilnus divus mēnešus pirms Krievijas karaspēks okupēja Krimu, Ārlietu ministrija savā ziņojumā uzsvēra, ka atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu starp Eiropas Savienību un Krieviju un sadarbības paplašināšanu. Nav jābrīnās, ka lasot šādas nākotnes vīziju daudzi, uzņēmumi iepriekšējos gados pieņēma lēmumu savu uzņēmumu pamatdarbību orientēt tikai uz Krieviju.

Nacionālā apvienība šo pozīciju ir kritizējusi iepriekšējo gadu ārpolitikas debatēs, jau kopš tika uzsāktas ārpolitikas debates Saeimā Nacionālā apvienība ir norādījusi, ka pie starptautiskās situācijas ietekmējošiem faktoriem ir jāpiemin agresīvos mēģinājumus izveidot jaunu impēriju Latvijas pierobežā, kurai ir dots Eirāzijas Savienības nosaukums, kā arī nepieciešamību nepieļaut Krievijas „maigās varas” darbību Latvijā.

Citēšu divas rindkopas no aizvadītā gada Nacionālās apvienības pozīcijas:

Citēju: „Nevis nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, bet tieši Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu Latvijai un mūsu reģionam kopumā. Pat ir grūti uzskaitīt visus tos daudzos gadījumus, kad pēdējā gada laikā ir saskatāmi tieši militāri draudi Latvijas drošībai vai tieša iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā.

Krievijas iekšpolitika ir tikai pašas Krievijas jautājums, bet tās ārpolitiku mēs nevaram atstāt bez ievērības. Krievijas agresīvā ārpolitika ir apdraudējums visam mūsu reģionam, tāpēc Latvijas interesēs būtu spert soļus, lai impērijas atjaunošana neizdotos un Krievija veidotos par normālu, eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības.” Citāta beigas.

Ja jau toreiz Ārlietu ministrija būtu ieklausījusies Nacionālajā apvienībā, tad mēs šodien dzīvotu drošākā Latvijā.

Šī gada ziņojums ir nesalīdzināmi pietuvinātāks realitātei, tomēr es sagaidītu, ka Rinkeviča kungs atzītu, ka iepriekšējo gadu Ārlietu ministrijas pozīcija un risku izvērtējums ir bijis vismaz neprecīzs, ja ne kļūdains.

Kā jau minēju, šis ārpolitikas ziņojums ir labāks par iepriekšējo gadu ziņojumiem un novērtēju, ka vēl pirms debatēm, uzklausot deputātu ierosinājumus, ziņojums ir uzlabots. Tomēr līdzīgi kā Ārlietu komisijā, vēlos arī šodien uzsvērt, ka ziņojumā Latvijas pozīcija ir reaģējoša un nav pienācīgi novērtēti dažādu norišu cēloņi un nav iezīmēta mūsu valsts ilgtermiņa virzība.

Minēšu piemēru, kurš līdzīgā formātā parādās daudzviet tekstā „Ņemot vērā izmaiņas stratēģiskajā drošības vidē, ko radīja Krievijas agresija Ukrainā, Latvijas prioritāte NATO ietvaros ir bijis vesels pasākumu kopums, kas ir vērsts uz tālāku kolektīvās aizsardzības un alianses klātbūtnes, kā arī reaģēšanas spēju stiprināšanu Baltijā.” No ilgtermiņa Latvijas interešu viedokļa NATO alianses pastāvīga klātbūtne Latvijā ir nepieciešamība, neatkarīgi no Krievijas agresijas Ukrainā.

Nacionālās apvienības skatījumā galvenie izaicinājumi mūsu reģiona drošībai saglabājas identiski kā iepriekšējos gados – Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu mūsu reģionam. Ukraina ir tikai Krievijas ekspansijas nākamā fāze. Pirmā agresīvā ekspansija notika 2008.gadā, kad Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā un okupēja daļu no tās teritorijas. Ņemot vērā, Krievijas vēlmi paplašināt robežas uz kaimiņvalstu rēķina, ļoti svarīgi ir, ka NATO valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, pastāvīgi uzturas NATO karaspēka daļas, lai atturētu Krieviju no vēlmes apdraudēt alianses dalībvalstu, tai skaitā Latvijas suverenitāti. Šai kontekstā mēs ļoti augsti novērtējam ASV un citu alianses dalībvalstu rīcību stiprinot Latvijas drošību. Šī sadarbība viennozīmīgi ir jāturpina attīstīt.

Vēlos atgriezties pie jautājuma par Krievijas imperiālajām ambīcijām. Krievija ir skaidri iezīmējusi vēlmi atjaunot Krievijas impēriju tādās robežās, kādas bija pirms Pirmā pasaules kara. Mums ir skaidri jāsaprot, ka šo mērķu izpildē Kremlis ir gatavs iet pār līķiem. Šobrīd Krievijas karavīri izdzēš ukraiņu karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Ukrainas okupācijā piedalās arī tie cilvēki, kuri pirms 25 gadiem nodrošināja Baltijas valstu okupāciju, tāpēc mūsu uzdevums ir panākt stingru sabiedroto valstu nostāju šajā jautājumā.

Demokrātiskajai pasaulei būtu jāmaina attieksme pret Krievijas īstenotajiem pasākumiem un attiecīgi jārīkojas. Attiecībā uz Kremļa melu propagandu nevar attiecināt rietumu pasaulē pieņemto vārda brīvības aizsardzību vai uz Kremļa finansētām un Kremļa ideologu apmācītām nevalstiskajām organizācijām nedrīkst piemērot tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību.

Mēs varam strīdēties par terminiem vai Krievija ir valsts, kur bāzējas terorisms, vai tā ir terorisma atbalstoša valsts, vai tā pati par sevi ir agresorvalsts, bet svarīgākais ir princips, ja nav savlaicīga rīcība, lai apturētu Kremlim lojālo šūniņu darbību, pseidomedijus un valstī netiek nostiprināta fiziskā aizsardzība, tad Ukrainai līdzīgi scenāriji diemžēl var atkārtoties gan Centrālāzijā, gan Eiropā. Arī mums ir daudz mājas darbi jāpaveic. Bez jau iepriekš minētā mums ir jāpaplašina „melnais saraksts” ar Kremlim pietuvinātiem miljonāriem, kuri ir izvērsuši savu biznesu Latvijā, kā arī jāpārskata, kādus pakalpojumus valsts iepērk no Krievijas uzņēmumiem, piemēram, kāpēc Pļaviņu un Ķegumu HES’u rekonstrukcija tika uzticēta Krievijas uzņēmumam, kura īpašnieks ir Kremlim pietuvinātais miljardieris, kuram Latvijas valsts prezidents 2013.gadā pasniedza Atzinības krustu.

Stabilitāte un cieša sadarbība starp Baltijas un Melnās jūras valstīm var būtiski mazināt Krievijas iespējas veikt ekspansiju Eiropas virzienā. Tāpēc Baltijas valstu nākotni lielā mērā ietekmēs Ukrainas un Baltkrievijas nākotne un šo valstu spēja nosargāt savu neatkarību.

Liela loma Latvijas ārpolitikas veidošanā ir arī parlamentam un Ārlietu komisijai, tāpēc Nacionālā apvienība ir izstrādājusi iespējamās Ārlietu komisijas prioritātes, kuras ļautu efektīvāk īstenot valdības deklarāciju. Esam ieinteresēti, lai Ārlietu komisija nav tikai tāda, kura apstiprina citu institūciju steigā sagatavotus likumus.

Noslēgumā. Latvija ir ieinteresēta, lai Krievija veidotos par normālu, eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības. Esmu pārliecināts, ka šādā attīstībā ir ieinteresēta visa Eiropa, lai kari un bezjēdzīgas nāves kļūtu par pagātni.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Zigmārs Ungurs

    24.01.2015 18:47

    Ak Jāni, līdz tavam sapnim "Latvija ir ieinteresēta, lai Krievija veidotos par normālu, eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības." ir bezgala garš ceļš ejams. Es 2 gadus PSRS armijā no pirmās līdz pēdējai stundai biju līdzās šiem krieviem un pazīstu viņus. Viņi būs Eiropas līmenī tikai pēc gadsimta.

    • Jānis Ivanovskis

      25.02.2015 22:45

      atbilde uz Zigm Ung "...pēc gadsimta." ? Šķiet, ka krievimpērijai tāds mūžs netiks piedāvāts mana prognoze, ka lielākais kādi 40 - 60 gadi nespēju ticēt ka vairāk kaut gan pa to laiku jau tā arī var sabrūvēt lielas nepatikšanas pārējai pasaulei

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.