logo

Jānis Iesalnieks: Pēdējie Latvijas prezidenti varbūt ir “lāga cilvēki”, bet ne autoritātes. Egilam Levitam ir visas īpašības, lai par tādu kļūtu

19.03.2019 Latvijā

Speciāli nacionalaapvieniba.lv intervēja Marlēna PIRVICA

 

Marlēna Pirvica: Kāda ir Jūsu darbības joma Saeimā?

Jānis Iesalnieks: Esmu ievēlēts Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kā arī par Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedru (vietnieku), līdz ar to pamatā strādāju ar tieslietu, migrācijas un integrācijas jautājumiem. Tas gan nenozīmē, ka nevaru iesniegt priekšlikumus vai piedalīties debatēs par jautājumiem citās jomās.

M.P.: 07.03.2019. Saeimā notika balsošana par „Grozījumi imigrācijas likumā”, nodošanu komisijām. Grozījums paredz 3. valstu studentam turpmāk strādāt pilnas slodzes darbu Latvijā. Pastāv bažas, ka tādējādi veidotos „fiktīvo “studentu” loks uz legālas shēmas pamatbāzes. Par grozījumiem likumā nobalsoja ZZS+KPV+SASKAŅA+AP savukārt pret balsoja NA+JK un 3 no KPV. Zināms, ka arī PMLP, kam būtu jākontrolē “studenti”, ir pret šādiem grozījumiem.  Kā likuma iesniedzējs ir pamatojis šādas legālās shēmas iedarbināšanu un kādā veidā tā būtu kontrolējama?

Jānis Iesalnieks: Šo likumprojektu iesniedza vairāki ar Šlesera interesēm pirms vēlēšanām saistīti KPV LV deputāti un tā pamatojums (anotācija) aizņēma knapi vienu lapaspusi. Līdz ar to runāt par kaut kādu izvērstu pamatojumu šādām izmaiņām Latvijas migrācijas politikā būtu lieki. Notika tas, par ko brīdināju jau pirms vēlēšanām, ka, balsojot par ideoloģiski nezināmiem populistiem, mēs varam nonākt pie vārtu atvēršanas trešo valstu (valstis, kas nav ES dalībvalstis) viesstrādniekiem ar daudz zemākām prasībām pret darba algu un civilizētiem darba apstākļiem.

Es neiebilstu pret ārvalstu studentu piesaisti Latvijas augstskolām, taču, ja ļaujam šiem “studentiem” strādāt pilnas slodzes darbu, tad par cik kvalitatīvām studijām mēs varam runāt. Vai mums nepieciešami ārvalstu “talanti”, kas mācās uz knapiem četriniekiem?

 

Manuprāt, tā veidosies par legālu shēmu viesstrādnieku piesaistīšanai, noformējot tos par “studentiem”.

 

M.P.: 15. februārī, LU Lielajā aulā, norisinājās Egila Levita grāmatas „Valstsgriba” prezentācija. Tajā tika pamanīts arī Jūs, noteikti grāmatu esat iegādājies. Pastāstiet par saviem iespaidiem grāmatas prezentācijas laikā.

Jānis Iesalnieks: Egils Levits ir cilvēks, kura domas par valsti vienmēr ir citēšanas vērtas. Tik skaidrs skatījums par to, kas ir Latvijas valsts, kāpēc tā pastāv un kādi ir tās izaicinājumi nākotnē, ir reti kuram. Turklāt, atšķirībā no daudziem citiem intelektuāļiem, Egils Levits to māk pasniegt valodā, kas ir saprotama arī cilvēkiem bez augstākās izglītības. Viņa skatījums uz Latviju ir ļoti tuvs Nacionālās apvienības skatījumiem – par latviešiem kā Latvijas valstsnāciju ar ekskluzīvām tiesībām noteikt valsts attīstības virzienu un “uzvedības noteikumus”.

Runājot par Egilu Levitu, nevar nerunāt par Valsts prezidenta institūtu Latvijā.

Diemžēl pēdējie daži Latvijas prezidenti varbūt ir bijuši “lāga cilvēki”, bet noteikti ne autoritātes, kas varētu iedvesmot sabiedrību uz lielākiem sasniegumiem. Egilam Levitam ir visas īpašības, lai par tādu kļūtu.

 

M.P.: Jūs parakstījāt petīciju „Aicinām virzīt Egilu Levitu Latvijas Valsts prezidenta amatam”. Egīls Levits ir atbilstošs Latvijas prezidenta amatam, kuru atbalsta daudzums sabiedrībā, kā Jūs domājat kāpēc pagājušajās prezidenta vēlēšanās Saeimā neizdevās ievēlēt tieši Levitu un vai izdotos to panākt šoreiz?

Jānis Iesalnieks: Pagājušajā reizē neizdevās tāpēc, ka ZZS un Kremļa Saskaņai Saeimā bija pietiekams svars, lai faktiski izšķirtu, kurš būs Latvijas prezidents. Šobrīd tā vairs nav, turklāt tagad Prezidentu vēlēs atklātā balsojumā. Kas nozīmē, ka katra deputāta balsojums sabiedrībai būs zināms un tai būs iespējams uzdot deputātiem jautājumu – kāpēc šis kandidāts Jums šķiet labāks par citu. Es nepiekrītu apgalvojumam, ka tas ierobežos deputātu sirdsapziņas brīvību šajā balsojumā. Saeimas deputāti ir tikai tautas pārstāvji. Viņiem ir jāspēj pamatot tautai jebkurš savs lēmums.

M.P.: Kāpēc Nacionālā apvienība piekrita būt vienā valdībā kopā ar liberāļiem, kuru skatījums par Latvijas nākotni ir krasi atšķirīgs no Nacionālās apvienības skatījuma?

Jānis Iesalnieks: Ļoti saprotams jautājums, kuru Nacionālās apvienības atbalstītāji uzdod katras valdības veidošanas sarunu laikā.

Jāsaprot, ka Latvija nav ne Polija, ne Ungārija, kurās pamattauta veido vairāk nekā 95% iedzīvotāju. Latvijas parlamentā ap 30% mandātu parasti ir partijai(ām), kura ir naidīga pret Latvijas valsti kā tādu.

Latvijas parlamentā ap 30% mandātu parasti ir partijai(ām), kura ir naidīga pret Latvijas valsti kā tādu. No atlikušajiem 70% ideoloģiski vienotu valdību izveidot faktiski nav iespējams. Līdz ar to jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas visas Latvijas valdības ir bijušas kaut kāds aritmētiskais vidējais starp nacionālistiem, liberāļiem un “pragmatiķiem”. Vienā brīdī vairāk dominē vieni, citā brīdī jau atkal citi – atkarībā no vēlētāju noskaņojuma svārstībām, kas ne vienmēr ir racionāli pamatotas (var, piemēram, nobalsot par “skaistāko frizūru”, nedomājot, kādu ideoloģiju tā “frizūra” nes).

Un tagad pamodelēsim, kāda būtu Latvija, ja nacionālisti “principiāli” būtu atteikušies no dalības valdībā – valsts likteņa lemšanas – jo tajā ir arī “oligarhi”, liberāļi vai vēl kādi citi attiecīgajā brīdī “nepieņemamie”. Tad valsts liktenis tiktu izlemts bez nacionālistu balss. Matemātiski tas nozīmētu valdību ar Kremļa atbalstīto partiju dalību. Tas pavisam droši nozīmētu pilsonības “nulles variantu”, jo 90o gadu sākumā mēs tikai par mata tiesu izvairījāmies no šī scenārija – lielā mērā pateicoties Pilsoņu kongresa, LNNK un “tēvzemiešu” spiedienam. Tāpat latviešu valoda 1998. gadā nebūtu nostiprināta Satversmē kā valsts valoda. Šie un citi lēmumi novestu pie tā, ka, ņemot vērā etniskās proporcijas, Latvija, visticamāk, ietu Ukrainas attīstības ceļu – kā vāja Kremļa vasaļvalsts. Par dalību NATO un ES nemaz nesapņojot. Un nav garantiju, ka mums būtu bijis savs “Maidans”. Tā būtu cena par nacionālistu “principialitāti” neveidot valdību kopā ar tiem, kam domas par vēlamo Latvijas attīstības ceļu kaut nedaudz atšķiras.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.