logo

Jaunais “vecais” ministrs Kaspars Gerhards ir komandas spēlētājs (3)

26.11.2014 Ivars Bušmanis Valdībā

Foto: Ivars Bušmanis, LA.lv

Raksts publicēts LA.lv 25.11.2014

Vecsvirlaukā tas “pussalas” trijstūris, kur Svitene ietek Lielupē, pieder Kaspara Gerharda senčiem – Jāņa Langes dzimtai, arī Gerhardu atvasēm. Kaspara vecvectēvs zemi sadalīja un trīs mājas novēlēja saviem bērniem.

Kāpēc Kaspars Gerhards ir tieši tāds, var apjaust, iepazīstoties ar dzimtas vēsturi. Kaspara vecākiem nebija kur atgriezties – 
no mājām Jelgavas centrā pēc kara palikuši tikai gruveši. Arī dzimtas mājas – divas līdz pamatiem, viena līdz pirmajam stāvam – viņiem tika nodedzinātas kolhoza laikā. Tagad Kaspara ģimenei ir kur atgriezties – “Jožu” mājas atjaunojis viņa tēvs. Arī Kaspars jaunībā piedalījies tās būvēšanā. Tur arī visbiežāk Kaspars un Vita ar bērniem vasarā dzīvojas.

Ūdens līdz slieksnim, bet nekad tālāk

Kaimiņos Kaspara otrās pakāpes brālēns Krišjānis Lange pašlaik būvē ekoloģisko māju ar salmu siltinājumu. Viņš man rāda, kur uz lauka vēl aprīlī guļ ledus gabali un ūdens mājas apņem tā, ka uz cietzemi nevar tikt citādi kā ar laivu. Zemgales līdzenumā liekas dīvaini, ka mājas neapplūst, bet senči pratuši saskatīt tādu kā valni, uz kura būvēt neapplūstošu mājvietu. “Mums dzimtā visi tādi gudrīši – profesori,” viņš nosmejas. Pats vēstures zinātņu maģistrs, viņa vectēvs bijis profesors Lauksaimniecības universitātē. Savukārt Kaspara tēvs Jānis Gerhards ir profesors Rīgas Tehniskajā universitātē. “Kaspars? Mierīgais, vēsais,” spriež Krišjānis. Tā īsti iepazīt nav nācies, tik vien kā kādos Līgo svētkos un dzimtas salidojumos.

Uz vecvectēva bijušo mājvietu “Upes Piģiem” ved neiebraukts aizaudzis ceļš caur liepu, kļavu un ozolu aleju. Vagoniņā dzīvo Andrejs, vienīgais no kolhozlaiku “Piģu” iemītniekiem, kas še kopā ar divpadsmit suņiem sargā Gerhardu īpašumus. Andrejs tikai sargā, nodegušo māju pamati ieauguši nezālēs līdz acīm. Vides ministram godu dara vien stārķa ligzda elektrības stabā. “Kaspars? Normāls vecis. Var parunāt. Vienkāršs. Ne tādi, kā tie Jelgavā uz ielas, bļaha-muha, lecīgi un augstprātīgi. Pēdējoreiz Kasparu šeit redzēju augustā, visbiežāk jau tēvs te brauc,” Andrejs noziņo.

Katru otro trešo gadu pavasaros Piģu zeme applūst, bet ūdens tālāk par mājas slieksni pēdējo simts gadu laikā nav pacēlies. “Tas rāda senču gudrību,” nosaka Kaspars. Ko ministrs darīs ar tiem, kas sabūvējušies applūstošajās pļavās? “Mums ir rinda priekšlikumu, kā atrisināt situāciju Ogres krastos – ar ES fondu izmantošanu palu novēršanai,” viņš saka. “Valdības deklarācijā jau esam ierakstījuši, ka likumdošanā iekļausim šādu – gan upēm, gan pie jūras piegulošo – zemju nodošanu pašvaldību pārziņā, lai varētu tās sakārtot. Tās astes jāsakārto.”

Piecas astes

Sarunā astes atkārtojas, kad vaicāju par galveno darāmo vides un reģionālās attīstības ministram. Atkritumu šķirošana – “galvenais, lai šķiroto pārstrādātu. Poligoni, protams, ir pret!” ministrs atgādina. Depozītu sistēma – 
”tas vēl jāizdiskutē, varbūt vajadzīgs cits atbalsta mehānisms”. Vienas pieturas aģentūras ieviešana – “jāievieš tuvākajos gados”! Vienota IT platforma valstij un visām pašvaldībām – 
”ir koncepcija, jāizveido arhitektūra”. Novadu turpmāka apvienošana: “Brīvprātīga!” viņš uzsver. Tās visas ir VARAM neatrisināto jautājumu astes jeb iepriekšējo ministru mantojums.

Kā satiksmes ministrs savulaik dabūjis sakārtot arī Šlesera atstātās astes. Atdevis visām aviokompānijām vienādi piemērojamas lidostas nodevas. Noorientējis “Latvijas Pastu” no Pasta bankas ceļa uz tam raksturīgo komercdarbību, līdz tas sācis pelnīt.

Tomēr arī pats atstājis astes iepriekšējo ministrēšanu laikā. Gerhardam vēl palaimējies strādāt labajos laikos – pirms krīzes. Taču kā ministrs 2007. gada beigās vadīja Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas darba grupu, kura radīja saprātīgus priekšlikumus valsts stabilizācijai. Tie nepaspēja īstenoties, un valsts ar visiem labajiem nodomiem iebrauca krīzes bedrē.

Kā satiksmes ministrs Gerhards lepojas ar to, ka krīzes gados par spīti budžeta samazinājumam nozari izdevies saglabāt. Ceļus gan ne. Tomēr ar Valda Dombrovska rīkojumu krīzes gados Kasparam Gerhardam piešķirta pistole “Glock-17 9 mm” par to, ka “savas profesionālās karjeras piecpadsmit gadu laikā aizvadījis valsts pārvaldes augstākajās amata pozīcijās, kā arī Valsts prezidenta padomnieka statusā un kā satiksmes ministrs ir sevi apliecinājis kā augstas klases profesionāli, kā atbildīgu amatpersonu un politiķi”.

Starp citu, šoreiz viņš cerēja, ka Nacionālajai apvienībai politiskajā lozē iekritīs Ekonomikas ministrija, kas viņam ir vairāk apgūta. Bet nekā.

Valsts sekretāru skola

Gerhards divreiz jau ir bijis ministrs, bet valsts sekretārs pirms tam – vēl ilgāk. Man miera neliek jautājums par pāreju no izpildītāja uz politikas veidotāja krēslu.

“Ministrs dod virzienu, politisko uzstādījumu, bet valsts sekretārs to īsteno normatīvajos aktos,” viņš skaidro vispārzināmo. Tomēr Gerhards 
pirmajās darba dienās nav nācis ar savu ministra sevišķo redzējumu, tikai pavēstījis iepriekš cilāto problēmu nepaslaucīšanu zem galda. Un tas viss? “Nūū… politiķis viens nav cīnītājs. Jābūt komandai. Politiskais uzstādījums top sadarbībā ar pārstāvēto politisko spēku. Man domubiedri Nacionālajā apvienībā ir Cilinskis, Parādnieks, Dzintars, kuri nāk ar saviem priekšlikumiem. Svarīgi šo saikni uzturēt,” Kaspars attrauc. Viņš nebūšot tāds politiķa tips, kas nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem, lai celtu savu imidžu.

“Gerhards ir komandas spēlētājs un kā ministrs labi jūt politiskos jautājumus. Arī tāpēc viņš individuāli nenāk klajā ar politiskām iniciatīvām,” norāda ministra partijas biedrs, 12. Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš. “Zinošs tautsaimnieks,” raksturo satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Šajā valdībā ir četri bijušie valsts sekretāri (Straujuma, Rinkēvičs, Matīss un Gerhards). Pāreju politiķu kārtā no ierēdniecības Gerhards uzskata kā loģisku: “Neviens jau neietu, ja viņam nebūtu ideju. Kad es Ekonomikas ministrijā biju nostrādājis deviņus gadus, man jau bija priekšstats, kas jādara citādi.” Piemēram? “Diskusijās par energoneatkarību es biju par ogļu stacijas būvi Liepājā un atjaunojamo energoresursu lielāku izmantošanu, nevis kā pēc tam īstenojās – par labu gāzes koģenerācijas stacijām un TEC-2 
atbalstīšanai. Šodien redzam, ka tajā aiziet lielākā obligātās iepirkumu komponentes maksājumu daļa. Ogļu stacija būtu atrisinājusi arī “Liepājas metalurga” problēmu.”

Uz trīsreiz zemāku algu

“Satiksmes ministra amatā iegūtās kompetences un kontakti ļoti noderēja tranzīta biznesa attīstībā, kad Gerhards strādāja “LDz Cargo”. Bet ņemiet vērā, ka politikā Gerhards atgriežas uz trīsreiz zemāku algu,” norāda Anrijs Matīss. Turklāt jau trešo reizi viņš aizgājis strādāt par mazāku atalgojumu. Iepriekš, 1997. gadā, par Valsts prezidenta padomnieku aizgāja par četrkārt mazāku algu, un 2007. gadā par ekonomikas ministru – par trīsreiz mazāku atalgojumu. Kāpēc? Karjerisms, godkāre, publicitāte, vēlēšanās piedalīties vēstures veidošanā?

“Ne jau visu var izrēķināt naudā – naudas daudzums ir tikai viens dzīves kvalitātes aspekts,” uz to atbild ministrs. “Gandarījums par darbā padarīto, tā intensitāte, sadarbība ar kolēģiem u. c. veido ļoti nozīmīgu iespaidu uz dzīves kvalitāti un apmierinātību. Uzskatu, ka arī cilvēka vērtību daudz lielākā mērā nosaka viņa paša spējas, iegūtās zināšanas un pieredze, nevis uzkrātais kapitāls. Iespēju gūt jaunu pieredzi noteikti vērtēju kā nozīmīgu motivāciju.” Ko saka ģimene? “Ģimenē mums vērtības ir vienādas, tāpēc ir gan sapratne, gan atbalsts.”

VARAM nacionālisms – piepildīt laukus

“Kaspars Gerhards ir ar tradicionālām konservatīvām vērtībām – sākot ar ģimeni, beidzot ar valsti,” raksturo Gaidis Bērziņš.

Dienējis padomju armijā, lasa vēstures grāmatas krievu valodā, bet vienīgais politiskais skandāls, ko sagādājis kā “nacionālis”, bija 2010. gadā, kad Andreja Mamikina vadītajā TV5 raidījumā “Bez cenzūras” atteicās runāt krievu valodā. Kaspars bija piekritis piedalīties raidījumā un sniegt atbildes latviski, taču tiešraidē raidījuma vadītājs aicinājis ministru sarunu turpināt krieviski. Par to raidījums vēlāk tika sodīts ar 1500 latu naudas sodu. “Man nav problēmu izteikties krieviski, bet valodas jautājumā vados no Vinetas Poriņas pētījumā “Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā” paustā. Lai valoda gūtu plašāku lietojumu, tai jābūt uzmanības centrā. Ja es runātu krieviski, tas Latvijas krievvalodīgajiem nedotu motivāciju mācīties latviešu valodu,” savu toreizējo pozīciju pamato Gerhards.

Ar ko VARAM atšķirsies tagad, kad tā nav nonākusi ZZS vai “Vienotības” pārziņā? “Konceptuāli,” apliecina ministrs. “Latvijas reģionālo attīstību redzam ne tikai attīstības centros, bet visā teritorijā. Lai ikvienu cilvēku aizsniedz pakalpojumi, nevis viņš, visādu mobilitātes programmu veicināts, pamet savas mājas. ES struktūrfondiem ir pietiekami līdzekļu, ko virzīt teritoriju revitalizācijai un atbalstam dažādu infrastruktūru izveidei pašvaldībās. Ja laukos cilvēks ir gatavs ko darīt, viņam jābūt iespējām to paveikt. Pat grāmatvedis var strādāt visdziļākajos laukos, ja vien ir interneta pieslēgums.”

Nervus mierina grāmatnīcā

No 2. klases līdz pat nesenam laikam Kaspara aizraušanās bijusi basketbols, kas arī radinājis pie komandas spēles. Tagad sportiskās aktivitātes jāpiebremzē. “Kustību atmiņa iegāž. Galva saka priekšā, kā to izdarīt, bet ķermenis vairs netiek līdzi,” spriež Kaspars, jo dziedē muskuļu plīsumu. “Pēdējā reizē pagalmā ar dēliem pret citiem jauniešiem spēlēju futbolu, un tas beidzās ar pēdas sadauzīšanu. Man, protams.” Vecākajam dēlam Krišjānim tūlīt būs 15 gadi un pats iestājās Rīgas 1. proģimnāzijā (turpat, kur tēvs), jaunākajam Jēkabam 12 gadi.

“Viņš grāmatas lasa kaudzēm!” pamanījis Anrijs Matīss, viņa ilggadējs kolēģis. “Man labākais nervu nomierināšanas veids – aiziet uz grāmatveikalu un izvēlēties, ko lasīt,” atzīst Kaspars. “Interesē vēsture. Krusttēvs bija vēstures skolotājs Mārcis Gerhards Babītes skolā, viņš aizrāva. Nupat izlasīju somu rakstnieka Mika Valtari grāmatu par etruskiem “Turms, nemirstīgais”. Šī ir literatūra par vēsturi. Biežāk gan lasu pētījumus, aprakstus par atklājumiem, autobiogrāfiskus romānus. Vēstures zināšanas par valstīm, kurās jādibina kontakti, noder. Tagad lasu par ģenerāli Grigorenko Pjotru Stepanoviču, kurš nāk no tās Ukrainas teritorijas, kurā pašlaik karo.

Jāfotografējas arī, piesaku ministram. Vecās bildes neder, jo parādījušās ūsas un bārda. Ministrijas dāmas spriež, ka varbūt iesaistījies kādā “ūsu akcijā”. Daudz vienkāršāk, smejas Kaspars: “Biju atvaļinājumā, negribējās tērēt laiku bārdas dzīšanai. Kad biju izaudzējis nelielā garumā, sieva atzina, ka viņai patīk, jo izskatoties laipnāks un jaunāks. Kamēr Vitai patiks, tikmēr neko nemainīšu! Gan tēvam, gan krusttēvam arī bija ūsas.”

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Derums

    28.11.2014 10:40

    Paskatīsimies, ka jaunais ministrs tiks galā ar radiācijas ziņā bīstamo valsts objektu -Salaspils kodolreaktoru, vai nākošgad kaut minimālais finansējums tā uzturēšanai tiks atrasts, vai atstāts pašplūsmā, likteņa ziņā ar neprognozējamām sekām. Iepriekšējais ministrs Naudiņš sāka interesi izrādīt, bija arī ieradies vizītē. Izskatās , ka uzdevumu augstumos nav Vides ministrijas ierēdņi, kuri neorientējās šajā jomā un laicīgi neinformē ministru par kritisko situāciju kodolbīstamā objektā, kuru nevar atstāt bez uzraudzības, bez minimālā personāla un tehniskā aprīkojuma. Nav jau tomēr kāds vecs šķūnis, vai noliktava, bet vienīgais šāda kalibra objekts Latvijā.

    • Jānis Iesalnieks

      29.11.2014 12:45

      Pirms dažām nedēļām valdība piešķira finansējumu Salaspils radioaktīvā ūdens tvertes remontam.

  • ezis x

    27.11.2014 01:25

    Labi, ka Lūsis ir ārā. Kaspar, neplāties tik daudz ar savu dzimtu un savām ūsām, bet dari godīgi savu darbu. Tas uzslavas sekos.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.