logo

Jaunieši – Kultūras kanona veiksmes formula

20.02.2014 Ilmārs Latkovskis

Jaunieši ir Latvijas Kultūras kanona mērķa grupa un veiksmes kalēji, alfa un omega. Kamēr pieredzējušie pēta, prezentē un diskutē (arī tas noteikti ir vajadzīgs), tikmēr jaunieši dara – gudri un radoši. Šī mana pārliecība nostiprinājās līdz ar Kultūras akadēmijas jau otro gadu organizētā konkursa vidusskolēniem „Jaunais kultūras kanons” finālu, kas 7. februārī noritēja „Zirgu pastā”.

Pirms fināla notika Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Rīgas konkursi, kuros piedalījās 65 skolu komandas. Fināla konkursa galvenais uzdevums bija prezentēt trīs kultūras (1991 – 2013) vērtības, ar kurām iepazīstināt ārzemniekus.

Jaunieši gudri un aizrautīgi nodemonstrēja, kā tradīciju savienot ar jaunradi. Tas ir ļoti svarīgi latviešu kultūras dzīvotspējai un attīstībai. Vienlaicīgi konkurss parādīja sabiedrības saliedētības potenciālu vismaz trīs aspektos.

Viens saliedētības aspekts ir paaudžu vienotība. Jauniešu panākumi bez šaubām ir viņu vecāku un skolotāju darba rezultāts. Bet tik un tā jaunieši paši ir šī burvju loka galvenais dzinējspēks, kas aizrauj līdzi vecākus, skolotājus, savus vienaudžus.

Otrs aspekts ir etniskā saliedētība. Jau otro gadu konkursā atzīstami startēja Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija. Viņu sniegums ir teicams paraugs tam, kādai jābūt mazākumtautību skolai, kuras audzēkņi Latvijas, sava novada un latvisko kultūru izjūt, pārzina un māk pasniegt kā savu kultūru. Nevienam nenāk ne prātā, ka viņiem vajadzētu dot kādas atlaides vai priekšrocības. Latviešu skolu vidū viņi ir līdzīgi starp līdzīgajiem. Tādai vajadzētu būt ikvienai Latvijas mazākumtautību skolai. Priekšnoteikums tam ir patiesa vēlme integrēties, kurai kvalitatīva izglītības sistēma dotu iespējas īstenoties dzīvē. Turpmāk būtu jāveicina mazākumtautību skolu līdzdalība Kultūras kanona projektos.

Trešais aspekts ir reģionālā saliedētība. Konkursa finālā nebija vērojams atšķirības starp Rīgu un provinci, ko negatīvā nozīmē bieži vien izjūtam citās dzīves jomās. Te drīzāk vērojama gandrīz vai pretējā tendence. Iepriekšējā gadā pirmās trīs vietas paņēma Nautrēni, Auce un Madona. Šogad dalītu pirmo vietu izcīnīja Ogres Valsts ģimnāzija un Tukuma Raiņa ģimnāzija. To, ka attālums no Rīgas nav nekāds provinciālisms, nodemonstrēja arī Alūksnes, Liepājas un Rugāju skolas. Vairākas Rīgas tā dēvētās prestižās skolas piedalījās reģionālajā konkursā, taču līdz finālam netika.

Kultūras akadēmija šo konkursu ir organizējusi ar nelieliem resursiem un uzslavējamu entuziasmu (jo īpaši profesores Andas Laķes personā). Kultūrpolitikas veidotājiem ir doti divi signāli. Pirmais, Kultūras kanona atslēgas vārds ir – jaunieši. Otrais – aizsāktajam projektam ir milzīgs potenciāls, ko nepieciešams attīstīt.

Ko darīt, lai projektu pilnveidotu?

Vēl vairāk iesaistīt pašus jauniešus konkursa norises ideju ģenerēšanā un popularizēšanā. Jau tagad gan pirms konkursa, gan pēc tā jaunieši par šo notikumu aktīvi komunicēja sociālajos tīklos. Jāpiedomā, kā pilnveidot un modernizēt konkursa uzdevumus. Power point prezentāciju dominances laiks jau ir pagātne.

Konkursa pasākumu norise ir radoša darba lauks jaunajiem scenāristiem un režisoriem. Konkursa finālam būtu jākļūst par ievērības cienīgu pārraidi arī televīzijā. Konkurss ir pateicīgs materiāls, lai to transformētu TV spēles formātā. Protams, jāuzmanās no kultūras pakļaušanas popšova prasībām. Tradīcijas un kultūras dziļums jāsavieno ar radošumu un jauneklīgumu.

Mūsu kultūras politikas uzdevums ir gādāt, lai Kultūras kanona konkurss kļūst par prestižu notikumu gan pašu jauniešu, gan visas sabiedrības skatījumā. Sākums ir cerīgs. Nevajadzētu skopoties ar intelektuālajiem un materiālajiem resursiem tā attīstībai.

Ilmārs Latkovskis

Raksts publicēts portālā IR.lv 10.02.2014

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.