logo

K. Gerhards: Iezīmējas stingra Latvijas nostāja veidot vienlīdzīgu atbalsta politiku Baltijas lauksaimniekiem (1)

08.05.2019 Santa Vaļuma Latvijā

Otrdien, 7. maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards aizvadīja tikšanos ar Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu (Phil Hogan), kuras gaitā tika diskutēts par Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībai nepieciešamajām izmaiņām ES atbalsta politikā, tai skaitā par tiešmaksājumu apjomu un tiešmaksājumu griestiem.

Sarunas laikā ministrs K. Gerhards vērsa uzmanību, ka, salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijai piedāvātais atbalsts ir ievērojami zemāks un ir skaidri saskatāma nevienlīdzība. To nepieciešams mainīt jau nākamajā plānošanas periodā. Turklāt tikpat nevienlīdzīgā situācijā ir arī Lietuva un Igaunija, kur, tāpat kā Latvijā, pēdējos 15 gadus lauksaimnieki ir saņēmuši ievērojami mazāku atbalstu no ES.

Ministrs K. Gerhards: “Ir būtiski ņemt vērā Latvijas un arī Baltijas valstu vēsturi, kas ir ietekmējusi situāciju arī šodien. Baltijas valstu balsis katra atsevišķi sver mazāk, nekā vienots viedoklis un kopīga Baltijas valstu nostāja. Tādēļ jau iepriekš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministriem ir vienota nostāja, lai stingri aicinātu ES veidot vienlīdzīgu atbalsta politiku visām ES valstīm. Šo nostāju mēs kopīgu paudām jau 16. aprīlī Strasbūrā, tiekoties ar ES budžeta un cilvēkresursu komisāru Ginteru Etingeru, no kura arī saņēmām atbalstošu attieksmi un motivāciju turpināt strādāt vienotā Baltijas valstu komandā.”

Ministrs arī vērsa F. Hogana uzmanību, ka Zemkopības ministrija ir uzsākusi apjomīgu darbu, lai veidotu Latvijas nostāju un attīstības politiku sadarbībā ar lauksaimniekiem un NVO. Kā vienu no atspēriena punktiem ministrs minēja aizvadītās piecas reģionālās konferences, kas norisinājās Latvijas valsts reģionos. Šo konferenču ietvaros ministrs, ministrijas un Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji diskutēja ar lauksaimniekiem par aktuālajiem jautājumiem un problemātiku, kā arī par nozares attīstības vadlīnijām,- kā to redz nozarē strādājošie. Konferencēs iegūtā informācija tiks izmantota, lai veidotu nozares attīstības stratēģiju, kā arī noteiktu sasniedzamos mērķus.

Esmu gandarīts, ka ar F. Hogana kungu mūsu sadarbība jau sākās Latvijas prezidentūras laikā. Tā visu šo laiku ir norisējusi pozitīvā gaisotnē, ar abpusēju sapratni. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk mēs veidosim uz attīstību vērstu komunikāciju un sadarbību ar Eiropas Savienību,” norādīja ministrs.

Savukārt komisārs F. Hogans diskusijas laikā sacīja, ka viņš atbalsta pilnu tiešmaksājumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Turklāt arī uzsvēra vides prasību ievērošanas nepieciešamību, norādot, ka šīs prasības ir nepieciešams salāgot ar reālajām iespējām tās īstenot. Tālab Eiropas Komisija piedāvā plašas iespējas – vairāk nekā 60 dažādus pasākumus, no kuriem dalībvalstis var izvēlēties sev piemērotākos, kurus integrēt savā valstī. Atbildot uz komisāra F. Hogana sacīto, ministrs K. Gerhards norādīja, ka šo videi draudzīgo pasākumu ieviešanai Latvijas lauksaimniekiem ir jāsaņem taisnīgs finansējums. Ja tiek pieprasīts pildīt vienotus vides nosacījumus visā Eiropas Savienībā, tad arī atbalstam, kas tiek piešķirts, ir jābūt tikpat taisnīgam. Nedrīkst būt situācijas, ka prasības ir vienotas, bet atbalsts būtiski atšķiras.

Sarunā zemkopības ministrs pievērsās arī politiskajam aspektam: “Eiroparlamenta vēlēšanām tuvojoties, arvien vairāk politisko pārstāvju, iedzīvotāju pievērš uzmanību Kopējai Lauksaimniecības politikai. Ir redzams, ka lauksaimniecības politika ir visu partiju priekšvēlēšanu darbu plānā, un te jāuzsver, ka Nacionālā apvienība jau šīs valdības sasaukuma sākumā ir uzsākusi apjomīgu darbu pie Kopējās lauksaimniecības politikas gan Latvijas, gan arī Eiropas Savienības līmenī. Nozares pilnveidošana un attīstība ir viens no mūsu primārajiem mērķiem, jo lauksaimniecības nozare veido teju 40 procentus Latvijas eksporta un ir būtiska daļa no Latvijas tautsaimniecības. Jo vairāk mēs spēsim ietekmēt nozares attīstību, jo lielāku pozitīvo ietekmi tā veidos Latvijas tautsaimniecībā.

_____________________________

Informāciju sagatavoja:

Santa Vaļuma,

zemkopības ministra padomniece

E-pasts: Santa.Valuma@zm.gov.lv

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • ezis 11.06.2019 01:57

    Manuprāt, Briselē ir jārunā nevis par "nevienlīdzību"piedāvātajos atbalstos Baltijas valstu zemniekiem, bet par diskrimināciju — šim vārdam Rietumos ir lielāks svars. Starp citu, ko visu daudzinātais Dombrovskis ir lietas labā darījis?

    Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.