logo

Kara veterāni atgādina politiķu neizdarību

09.05.2014 Ģirts Zvirbulis Latvijā

kara veterāni

Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas priekšvakarā vairākas veterānu organizācijas nosūtījušas valsts augstākajām amatpersonām un koalīcijas partiju Saeimas frakcijām aicinājumu beidzot pieņemt likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”.

Veterāni atgādina, ka Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš par vienu no savas prezidentūras prioritātēm izvirzījis Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanas procesu. “Aizvien vairāk Otrā pasaules kara veterānu aiziet viņsaulē, valsts taisnīgu attieksmi tā arī nesagaidījuši, tāpēc aicinām Saeimu nekavēties un pēc iespējas ātrāk pieņemt likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”, kura mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem,” teikts vēstulē. Autori aicina šiem bijušajiem karavīriem piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieku statusu ar līdzīgām tiesībām, kādas šobrīd tiek nodrošinātas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Veterāni aicinājumam pievienojuši arī jau izstrādātu likumprojekta redakciju. Tajā paredzēts, ka tiesības pretendēt uz statusu ir Latvijas pilsoņiem, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 8. maijam jebkuras valsts regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas militārajiem formējumiem. Līdz ar to uz šo statusu varētu pretendēt abās frontes pusēs karojušie karavīri, nedalot tos “labajos” un “sliktajos”. Pēc autoru domām, tas veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojušajiem un viņu tuviniekiem, kā arī ļautu sirmajiem karavīriem saņemt valsts materiālu un morālu atzinību par cīņu pret totalitārajiem režīmiem.

Lai novērstu šī statusa piešķiršanu personām, kas morāli nebūtu pelnījušas atzinību no Latvijas valsts, likumprojektā paredzēts, ka statusu nevarētu iegūt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās, darbojušās šo režīmu represīvajās iestādēs, tām pakļautajās diversantu vai partizānu vienībās, vai sadarbojušās ar šīm ie­stādēm, dienējušas Padomju Savienības iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos, strādnieku gvardē vai kā kadru virsnieki, bijušas komunistiskās vai nacistiskās partijas sastāvā vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.

Likumprojekts paredz, ka Otrā pasaules kara dalībnieki no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem saņemtu ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo pabalstu nedrīkstētu saņemt personas, kuras jau saņem citas valsts militāro pensiju.

Aicinājumu parakstījuši “Daugavas vanagu”, Nacionālo karavīru biedrības, Nacionālo partizānu apvienības, Latviešu virsnieku apvienības, Latviešu strēlnieku apvienības un Aviācijas veterānu nodibinājuma pārstāvji.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija veterānu vēstuli vēl nav saņēmusi, bet komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) par to bija informēta, jo piedāvājums tapis sadarbībā ar NA frakciju. “Pašreizējā starptautiskajā situācijā šis jautājums iegūst jaunu aktualitāti. Tādēļ jau maija otrā pusē iekļausim to savā darba kārtībā un sāksim izskatīt,” teica Mūrniece.

Šī nav pirmā reize, kad Saeimas dienaskārtībā nonāk šāds likumprojekts. “Tēvzemieši” līdzīgas iniciatīvas neveiksmīgi virzījuši jau 90. gados. Pirms trim gadiem gan “Saskaņas centrs”, gan Nacionālā apvienība izstrādāja katrs savu variantu, bet politisku domstarpību dēļ tie abi tika noraidīti. Sabiedrības saliedētības komisija 2012. gadā mēģināja izstrādāt kompromisa variantu, bet arī tas nogrimis aizmirstībā.

Tas, vai veterānu atbalstītais likumprojekts (kurš pēc savas būtības ir tas pats NA piedāvātais variants) būs veiksmīgāks, atkarīgs ne vien no politiskā atbalsta, bet arī finansiāliem aprēķiniem. Pēc likumprojekta autoru aptuveniem aprēķiniem, Otrā pasaules kara dalībnieku atbalstam būtu nepieciešams ne vairāk kā viens miljons eiro gadā.

Ģirts Zvirbulis (Latvijas Avīze)


Veterānu nosūtītais likumprojekts:

Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu

1.pants. Šā likuma mērķis ir novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret komunistiskā vai nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem.

2.pants. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas pilsoņi, kuri bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 8. maijam jebkuras valsts regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas militārajiem formējumiem.

3.pants. Par Otrā pasaules kara dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās, darbojušās šo režīmu represīvajās iestādēs, tām pakļautajās diversantu vai partizānu vienībās, vai sadarbojušās ar šīm iestādēm, dienējušas Padomju Savienības iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos, strādnieku gvardē vai kā kadru virsnieki, bijušas komunistiskās vai nacistiskās partijas sastāvā vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.

4.pants. (1) Persona, kura pretendē uz Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, tam pievienojot Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentus, kas apliecina faktu par personas atbilstību šā likuma 2.panta noteikumiem, vai Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē šādu faktu, gadījumos, kad Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citu valstu arhīvos dokumenti par šo faktu nav saglabājušies.

(2) Prokuratūra, Augstākā Tiesa, Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs un Latvijas Nacionālais arhīvs pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieprasījuma mēneša laikā sagatavo izziņu par to, vai attiecībā uz personu, kura pretendē uz Otrā pasaules kara brīvības cīnītāja statusu, nav konstatējami šā likuma 3.pantā norādītie apstākļi.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā norādīto izziņu saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes atzinumu. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un tās sastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvā padome sastāv no 3 locekļiem, kurus katra pa vienam no savu biedru vidus izvirza Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latviešu Strēlnieku apvienība un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība.

(4) Uz saņemto izziņu un atzinuma pamata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona pieņem lēmumu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu.

(5) Otrā pasaules kara dalībnieka statusu atņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, ja pēc šī statusa piešķiršanas attiecībā uz statusa ieguvēju atklājas šā likuma 3.pantā norādītie apstākļi.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5.pants. Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un krūšu nozīme.

6.pants. Otrā pasaules kara dalībniekiem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem izmaksā ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Ikmēneša pabalstu nesaņem personas, kuras jau saņem citas valsts militāro pensiju.

7.pants. Pašvaldība ir tiesīga lemt par papildus sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izstrādā un apstiprina Otrā pasaules kara dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugu, kā arī līdz 2015.gada 1.aprīlim nodrošina apliecību un krūšu nozīmju izgatavošanu.

2. Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

3. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.pantā minētos noteikumus.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.