logo

Kaspars Gerhards intervijā Latvijas Radio par aktuālo vides un pašvaldību jomā

02.06.2015 Valdībā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Latvijas Radio par aktuālo vides un pašvaldību jomā: par gudrona dīķiem, bijušo kodolreaktoru, administratīvi teritoriālo iedalījumu un citiem jautājumiem. Audio ieraksts Latvijas Radio arhīvā.

Par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju: ir spēkā esošs līgums starp Valsts vides dienestu kā pasūtītāju un uzņēmumu Skonto Būve (SB) kā Izpildītāju, kas paredz projekta mērķa sasniegšanu – gudrona dīķu attīrīšanu, darbus veicot līguma summas ietvaros. Šī pozīcija ir viennozīmīga. SB apliecinājusi, ka tai ir bijusi netraucēta iespēja pārliecināties par darbu veikšanas iespējām un apjomu, un vielas sastāvu.

Par lielajiem vides projektiem: runājot kopumā par lielajiem un ne tikai vides projektiem uzskatu, ka labs risinājums šādu projektu vadīšanai būtu viena institūcija, kas ar to profesionāli nodarbojas, nevis šādi projekti ir „izmētāti” pa ministrijām, kur turklāt bieži mainās ierēdņi. Šī institūcija veiktu pasūtījumus, sagatavotu līgumus, veiktu ikdienas darbus – protams, piesaistot vajadzīgos speciālistus. To var attiecināt ne tikai uz būvniecību, bet arī, piemēram, IT projektiem.

Olaines šķidro atkritumu izgāztuve: ir noslēgts līgums ar darbu veicēju, un attīrīšanas darbu pabeigšanas termiņš ir šovasar.

Salaspils bijušais kodolreaktors: Salaspils bijušā kodolreaktora lieta ir jānoved līdz galam, radiācijas riski ir jānovērš. Ir visi priekšnosacījumi, lai šo projektu paveiktu, pagaidām tiek veikta nopietna uzraudzība. Pieņēmām lēmumu atteikties no sadarbības reaktorā ar Latvijas Universitāti, kurai bija lieli plāni, bet tie netika īstenoti.

Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu: izveidoju darba grupu ar ieinteresēto institūciju un vides organizāciju klātbūtni. Šī grupa deva slēdzienu, ka depozīta sistēmas ieviešana būtu dārga – tai nepieciešami 20-26 miljoni eiro. Bet, šajā periodā no ES struktūrfondiem visai atkritumu apsaimniekošanai kopā paredzēti 41 miljons eiro. Ja mēs novirzītu tik lielu daļu finansējuma depozīta sistēmai, tad nevarētu nodrošināt pārējā atkritumu daudzuma savākšanu un pārstrādi. Jāņem vērā, ka 2020.gadā Latvijai sadzīves atkritumu apsaimniekošanā jāatbilst Eiropas Savienības noteiktajām normām.

Siltināšana: strādājam, lai siltināšanai tiktu izstrādāti atbilstoši kritēriji, nevis kā pagājušajā periodā, kad tas izdarīts steigā, nepārdomāti. Te mums ir cieša sadarbība ar Ekonomikas ministriju. Mūsu klimatiskajos apstākļos labākā ekonomija ir energoefektivitāte.

Par reģionālo attīstību, sadarbības, plānošanas reģioniem: Ministrijas eksperti izpētījuši pašreizējo pieredzi un saredzams, ka 9 sadarbības reģionu modelis būtu labākais veids, kā nodrošināt valsts un pašvaldību sadarbību runājot par tādām funkcijām, kā būvniecība, izglītība, sabiedriskais transports un citas. Redzējums mums jāizstrādā šogad. Diskutējam ar pašvaldībām un redzam, ka pašvaldību pusē ir dažādas intereses: lielajām pilsētām, Rīgai, pierīgai, lielajām un mazajām novadiem – katrai ir savas vēlmes, bet mums jāatrod kopsaucējs.

Par meža politiku: šajā vasarā būs karstas diskusijas Vides un reģionālās attīstības ministrijai ar Zemkopības ministriju, jo ZM diskutējot ar meža īpašniekiem, ar kokapstrādes nozari nāk ar savu redzējumu, bet mūsu redzējums ir pilnīgi savādāks.

Par vēlēšanu perioda palielināšanu un valsts un pašvaldību vēlēšanu rīkošanu reizē: no vienas puses, tas dotu līdzekļu ekonomiju. Bet no otras puses, daudzu valstu pieredze liecina, ka šo vēlēšanu rīkošana dažādos laikos no valsts pārvaldes kvalitātes un demokrātijas viedokļa ir labāks variants, jo liek politiķiem dzīvot pastāvīgā spriedzē. Demokrātija nav lēts prieks.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.