logo

Kaspars Gerhards: Klimata pārmaiņu mazināšana skars ikvienu

29.03.2015 Juris Paiders

Saruna publicēta nra.lv 2015.gada 26.martā

Latvijas reģionālā attīstība nav rožaina. Valsts kontrole ir secinājusi, ka vairākās pašvaldībās iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Latvijā veidojas gan no iedzīvotājiem, gan no bankomātiem brīvas zonas.

Par izaicinājumiem vides politikā un reģionālajā attīstībā un par to, kā tiks tērēti reģionālai attīstībai novirzītie Eiropas fondi, uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

– No Valsts kontroles secinājumiem par pārbaudēm «Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasībām» izrietēja, ka vairākās pašvaldībās iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par atkritumu apsaimniekošanu.

– Vispirms vēlos pateikt lielu paldies Valsts kontrolei par to, ka šis jautājums tika izpētīts. Man bija tikšanās ar Valsts kontroles pārstāvjiem, kuras laikā mēs pārrunājām vairākus jautājumus, tostarp arī jautājumu par atkritumu apsaimniekošanu.

Valsts kontroles piedāvātie ieteikumi sakrīt ar tiem priekšlikumiem, kurus jau sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Mēs jau uzsākām normatīvo aktu grozīšanas procedūru, un šobrīd Saeimā jau tiek skatīti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuros ir iestrādāti uzdevumi Ministru kabinetam izdot noteikumus par patērētāja un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja līguma minimālajām prasībām un par pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja līguma minimālajām prasībām.

Apstiprinot jauno regulējumu, tiks paaugstināta pašvaldību kapacitāte sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas īstenošanā un uzlabota iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāte.

Otrs būtisks jautājums ir atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšana. Mēs uzskatām, ka maksas aprēķinos ir jāiekļauj koeficients pārejai no svara uz tilpuma mērvienībām. Pašlaik tiek lietoti koeficienti, kas izstrādāti 2004. gadā, bet pa šo laiku ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas attīstībā. Ir ieguldīts liels darbs poligonu izveidē un atkritumu dalītajā savākšanā un šķirošanā. Pārejot no svara uz tilpumu, piemērojot koeficientu, kas izriet no faktiskajiem datiem, maksas aprēķinu metodika būtu precīzāka un pareizāka. Tā būtu atšķirīga atkarībā no gadalaika, no iedzīvotāju paradumiem utt.

– Ko tas nozīmē iedzīvotajiem, vai atkritumu apsaimniekošanas maksas palielināsies?

– Maksas precīzāk atspoguļos izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu un stimulēs atkritumu dalīto vākšanu. Tā arī motivēs atkritumu apsaimniekotājus domāt, kā atkritumus tālāk pārstrādāt.

– Viens no virzieniem atkritumu pārstrādē ir PET pudeļu depozīts. Igaunija spēja šādu sistēmu ieviests, Latvija – nē!

– Atbilde uz šo jautājamu nav viennozīmīga. Tā kā ir atšķirīgi viedokļi, tad ir izveidota īpaša darba grupa, kurā mēģinām saskaņot viedokļus starp atkritumu pārstrādātājiem, dzērienu ražotājiem un tirdzniecības uzņēmumiem. Protams, ir jāņem vērā arī iedzīvotāju intereses. Galamērķis ir nodrošināt, lai šie atkritumi tiktu pārstrādāti vai otrreizēji izmantoti, lai tiktu nodrošināta aprites ekonomikas pieejas īstenošana. Vai depozīts ir labākais risinājums? Uz šo jautājumu pat Eiropas mērogā viennozīmīgas atbildes nav. Darba grupai jau tuvākajā laikā ir jānāk klajā ar ierosinājumiem.

– Vai varat nosaukt, kuri ir vislabākie novadi atkritumu apsaimniekošanā, kas var būt par paraugu citiem?

– Novadi atšķiras, un pašvaldību apstākļi atšķiras. Latvijas pašvaldības var sadalīt četrās grupās. Vispirms ir lielās pilsētas, kurās vairumā gadījumu ir ļoti pozitīva virzība, bet – dažkārt pārmaiņu ātrums ir atkarīgs no pilsētas ekonomiskajiem apstākļiem. Tad ir lielie novadi. Pavisam citi apstākļi ir mazajos novados un Rīgas apkārtnes pašvaldībās. Ir četras grupas ar pilnīgi atšķirīgiem apstākļiem. Katrai grupai ir savas problēmas, priekšrocības un panākumi. Rīgas pilsētas un apkārtnes lielais pluss ir ļoti labi sakārtotais sadzīves atkritumu poligons Getliņi, kas ir viens no efektīvākajiem Baltijā. Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kā arī Kurzemē ir laba virzība. Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā tik labi neiet, jo tika plānots augstāks ekonomikas attīstības līmenis, bet atkritumu nav tik daudz, kā sākotnēji tika plānots. Negribu izcelt nevienu pašvaldību, bet lielākajā daļā gadījumu situācija ir apmierinoša vai laba.

– 6. martā jūs vadījāt Eiropas Savienības Vides ministru padomi. Ko Eiropas līmenī pieņemtie lēmumi var dot ikvienam no mums?

– Šī gada pirmajā ceturksnī ES bija jāapstiprina un jāiesniedz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam nacionāli noteiktās saistības. Pieņemtais lēmums ir īpaši būtisks starptautiskajās sarunās, gatavojoties Parīzes Klimata konferencei. Viedokļi bija dažādi. Bija valstis, kas izteica piesardzīgu attieksmi par savām iespējām, bija valstis ar ambiciozākiem mērķiem. Pēc plašām debatēm, ES vides ministri vienojās, ka līdz 2030. gadam ES dalībvalstis savas emisijas samazinās par 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Svarīgi ir tas, ka ES ir stingri paudusi savu gatavību īstenot visaptverošus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai. Tas ir panākams, ieviešot jaunas tehnoloģijas, uzlabojot energoefektivitāti. Energoefektivitātei pieskārās arī Eiropas Komisija, kuras pārstāvji iepazīstināja ES Vides ministru padomi ar Enerģētikas savienības stratēģiju. Arī par to tika izteikti dažādi viedokļi. Tas ir svarīgi tāpēc, ka klimata politikas mērķus nevarēs sasniegt, ja netiks īstenota atbilstoša enerģētikas politika.

Pārmaiņas skars ikvienu, jo tās ir gan izmaksas, gan vienlaikus uzlabos iedzīvotāju dzīves un apkārtējās vides kvalitāti. Ieguvumu naudas vienībās varbūt nevar precīzi noteikt, bet uzlabojot vidi, neapšaubāmi tiks mazinātas dažādas veselības problēmas, kas ir saistītas ar vides kvalitāti.

– 23. marta ziņās bija minēts, ka Parīzē ir tāds smogs, ka jāierobežo vieglo auto kustība. Savukārt EK draud Latvijai, ka Rīgā ir pārāk liels piesārņojums. Manuprāt, situācija Rīgā ir daudz labāka nekā citās Eiropas lielpilsētās. Cik atminos, smogs bija visai bieža parādība Rīgā pirms kādiem 25 gadiem.

– Varbūt mums nav tik slikti kā citviet, bet situācijā Rīgā ir jāuzlabo. Esmu ticies ar Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, un mēs esam apsprieduši, kādas ir iespējas situāciju uzlabot. Kaut vai piemērs par Rīgas autostāvvietu sakārtošanu, lai sazinātu autosatiksmes intensitāti. Pie tā Rīga jau strādā. Klimatiskie apstākļi ir tādi, kādi tie ir. Karstā laikā, kad ir bezvējš un kad gaisa apmaiņa nav tik liela, tad arī pie mums situācija nav spīdoša. Salīdzinot ar padomju laiku, protams, ir liela atšķirība. Prasības auto izplūdes gāzu piesārņojuma līmenim nemitīgi tiek paaugstinātas, un tas situāciju ir uzlabojis.

Nākotnē ir plašāk jāizvērš riteņbraucēju celiņi un iedzīvotājiem ir jāmaina savi paradumi. Vidi uzlabotu park-and-ride princips, atstājot savu auto stāvvietā un pa Rīgu braucot ar sabiedrisko transportu. Protams, tad ir arī jautājums, kam un cik daudz ir jāmaksā par Rīgas sabiedrisko transportu. Pašlaik Rīgas satiksmes izdevumus vismaz divu trešdaļu apjomā sedz Rīgā deklarētie iedzīvotāji – tie, kas maksā nodokļus Rīgā. Tie dod divas trešdaļas no Rīgas satiksmes izdevumiem.

– Jūs paudāt bažas par Rīgas budžeta deficītu un Rīgas satiksmi.

– Jā! Viena astotā daļa no Rīgas izdevumiem tiek novirzīti Rīgas satiksmei. Man nav saprotams, kāpēc Rīgas dome likvidēja savu revīzijas komisiju, kurā bija pārstāvēta opozīcija. Revīzijas komisija var sniegt kritisku vērtējumu par izmaksu posteņu pamatotību. Mēs no ministrijas puses izvirzām prasības, lai mērķdotāciju piešķiršana tiktu pamatota. Pašlaik pat vienas pašvaldības ietvaros prasības nav vienādas. Piemēram, Rīgas mežiem ir jāatskaitās par katru iestādītu priedi, bet Rīgas satiksme atsedz tikai summu – 90 miljonus eiro, un paliek mīkla, kas aiz tā slēpjas. Valsts kontrole uzskata, ka šajā summā ir apslēpti maksājumi arodbiedrībām, maksājumi sporta klubiem utt. Valsts kontrole secināja, ka 18 miljoni eiro ir izlietoti nelietderīgi. Katrā ziņā – izdevumu sistēmai ir jābūt caurskatāmai un izdevumu posteņiem jābūt saprotamiem, par ko nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta. Pašreizējais Rīgas budžets ir ar īstermiņa ievirzi. Tas ir vērsts uz to, lai risinātu kārtējās problēmas, ar lielu uzsvaru uz sociālajiem jautājumiem, kas varbūt nav slikti. Rīgas budžeta deficīts ir liels, bet starp citām pašvaldībām Rīga ar savu deficīta apmēru īpaši neizceļas. Lai deficītu finansētu ar aizņēmumiem, tad aizņēmumu var saņemt tikai no Valsts kases. Saņemot šādu aizņēmumu, būs gan Valsts kases, gan ministrijas uzraudzība par aizdevuma izpildi. Pašreizējais budžets liedz Rīgas domei attīstīt jaunus lielus projektus, kaut vai tos pašus park-and-ride objektus.

– Krīzes laikā tika būtiski samazināti līdzekļi reģionālai attīstībai. Kā mainīsies situācija nākamajā plānošanas periodā?

– 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir ieplānoti pietiekami apjomīgi līdzekļi degradēto teritoriju revitalizācijai. Plānotais ERAF finansējums ir 236,5 miljoni eiro. Projektus plānots realizēt sadarbībā starp pilsētas pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm, kā arī investoriem un attīstītājiem. Atbalsts ir paredzēts integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, lai degradētās teritorijas tiktu sagatavotas uzņēmējdarbībai. Nozīmīgi līdzekļi ir atvēlēti informācijas tehnoloģijām – 128 miljoni, kuru izlietojuma mērķis ir uzlabot iedzīvotāju pieeju evidei. Šie ir galvenie virzieni – sakārtot vidi un paplašināt iedzīvotāju iespējas. Viens no risinājumiem ir veidot vienotus klientu apkalpošanas centrus visā valstī, kad vienā vietā būtu pieejami Valsts ieņēmu dienesta, citu valsts iestāžu un pašvaldību sniegtie pakalpojumi.

– Arvien lielākam pašvaldību skaitam nav pieejami banku pakalpojumi. Ja uz bankomātu jābrauc četrdesmit kilometri, tad tas nerada labvēlīgus ekonomiskās attīstības apstākļus.

– Vispirms – varbūt nevajag pārāk daudz lietot skaidru naudu. Problēmas patiešām ir, bet nevajag arī pārspīlēt. Mēs apkopojām informāciju. Šobrīd piecpadsmit novados – Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Durbes, Garkalnes, Krustpils, Pārgaujas, Riebiņu, Rugāju, Rundāles, Sējas, Tērvetes un Vārkavas – bankomātu nav. Maksimālais attālums līdz tuvākajam bankomātam no šiem novadiem ir nevis četrdesmit, bet divdesmit pieci kilometri, un tas ir vienā Amatas novadā.

– Vai ir valstisks risinājums? Kamēr banka Citadele bija valsts īpašumā, valdība kā īpašnieks varēja uzdot bankai nodrošināt pakalpojuma pieejamību. Ko tagad?

– Ir vairāki risinājumi. Mēs kopīgi ar Latvijas Komercbanku asociāciju un Satiksmes ministriju gatavojam priekšlikumus, lai situācija uzlabotos. Viens no risinājumiem būtu panākt, lai skaidras naudas izņemšana no banku kartēm būtu iespējama Latvijas pastā. Otrs virziens ir interneta pakalpojuma punkti. Bibliotēkās ir pieejams internets. Šeit strādājošie cilvēki tiktu sagatavoti konsultēt un apmācīt iedzīvotājus internetbankas lietošanā. Trešais virziens ir izmantot Kocēnu novada pieredzi, kad pašvaldība kā pakalpojumu piedāvā skaidras naudas izņemšanu. Protams, visvienkāršākā izeja ir no skaidras naudas apgrozījuma pāriet uz bezskaidras naudas apriti.

– Pārskats Reģionu attīstība Latvijā pēdējo reizi iznāca par 2012. gadu, vai ir plānots to turpināt?

– Pētījumi notiek. Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir izveidojusi Reģionālās attīstības indikatoru moduli, kas ir Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas apakšprojekts. Risinājums ir Reģionālās attīstības indikatoru modulis, no kura ikviens var ņemt datus jebkādam pētījuma un analīzei.

– Kādi varētu būt virzieni plānošanas reģionu reformai? Jūs izteicāties, ka piecu plānošanas reģionu vietā varētu būt deviņi.

– Domāju, ka līdz 2020. gadam nekas nemainīsies. Plānošanās perioda vidū nav labi mainīt pārvaldes sistēmu, jo tas var kavēt ES fondu apguvi. Šī gada laikā ir paredzēts izvērtēt esošos plānošanas reģionus un to pienesuma efektivitāti. Pēc izvērtējama tiks izstrādāti priekšlikumi par valsts un pašvaldību sadarbības reģioniem, jo ir svarīgi, lai valsts un pašvaldības atrastu vislabāko sadarbības formu, kā sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tas attiecas uz izglītību, transportu, civilo aizsardzību un citam jomām. Ministrijas eksperti izvērtēja attālumus, pieejamību, demogrāfiskas prognozes utt. Ministrijas ekspertu priekšlikums ir izveidot deviņus sadarbības reģionus. Protams, tiek izteikti arī citi priekšlikumi. Ir viedoklis virzīties uz lielākiem novadiem. Savādāka vīzija ir lielajām pilsētām, kas sevi redz kā pašpietiekamas un ne vienmēr ir gatavas sadarboties un dalīties ar apkārtnes novadiem. Mēģināsim atrast līdzsvaru. Līdz 2020. gadam sabiedrībai ir jāpiedāvā jaunais modelis.

– Tātad četri no pieciem plānošanas reģioniem tiks sadalīti?

– Ielūkojieties kartē. Zemgales plānošanas reģions. Vienā reģionā atrodas Jelgava un Jēkabpils, lai gan praktiski visi sakari starp šīm pilsētām notiek caur Rīgu, kas ir citā plānošanas reģionā.

Saeima noraidīja projektu par otrā līmeņa vēlētām pašvaldībām. Jaunajā modelī tiks skaidri definēts, kuras funkcijas sadarbības reģioniem deleģēs valsts, piemēram, sadalīt dotācijas transportam utt., kuras funkcijas sadarbības reģioniem deleģēs pašvaldības – būvvaldes un tamlīdzīgi. Piemēram, Liepājas bijušajā rajonā sešām pašvaldībām jau ir kopēja būvvalde.

Administratīvi teritoriālā reforma tika pieņemta ekonomikas krīzes laikā, un administratīvi teritoriālajai reformai nesekoja turpinājums. Ir novadi, kas darbojas sekmīgi, ir novadi, kuri darbojas ne pārāk labi, un jau iezīmējas novadi, kuriem būs nopietnas problēmas nākotnē.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.