logo

Konferencē diskutē par labākiem risinājumiem nodokļu politikā (1)

17.01.2015 Latvijā

Rīga, 2015. gada 16. janvāris.

Piektdien notikušās konferences “Nodokļu politika Latvijā: iespējas un izaicinājumi” ietvaros pašmāju un starptautiskie eksperti kritiski apskatīja Latvijas nodokļu politikas trūkumus, piedāvāja risinājumus, kā arī norādīja uz labas nodokļu prakses piemēriem citās valstīs.

Pasākumā, ko rīkoja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā, uzmanība pamatā tika vērsta uz ar ienākumiem saistītajiem nodokļiem un to veiksmīgu administrēšanu, kā arī uz efektīviem paņēmieniem tam, kā mazināt nevienlīdzību. Starptautiskie eksperti un akadēmiķi, kuri uzstājās konferences pirmajā daļā, galvenokārt runāja par nodokļu sistēmām citās ES valstīs.

Mauro Pisu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vecākais ekonomists Mauro Pisu uzstājās ar prezentāciju “Risinot ienākumu nevienlīdzību: Nodokļu un pārvedumu loma”. M. Pisu cita starpā norādīja uz to, ka krīzes iespaidā ekonomiskā vienlīdzība ir samazinājusies arī virknē attīstīto valstu un, ka tieši darba algas ir atbildīgas par lielāko daļu nevienlīdzības. Uz pozitīvās nots, M. Pisu atzīmēja, ka ekonomisti un politiķi beidzot ir sākuši pievērst uzmanību tam, ka nevienlīdzībai ir tiešs sakars ar ekonomisko izaugsmi.

pdf  Mauro Pisu, Tackling income inequality: the role of taxes and transfers

Åsa Hansson

Profesore Åsa Hansson no Lundas Universitātes stāstīja par nodokļu sistēmu Zviedrijā. Lai arī šajā Skandināvijas valstī nodokļi ir vieni no augstākajiem visā Eiropas Savienībā — un tādējādi to raksturo lieli valdības tēriņi —, iedzīvotāji tos atbalsta un, patiešām, ievērojama daļa ļaužu grib vēl “lielāku valsti”. Uz viņai bieži uzdoto jautājumu, kā tas ir iespējams, ka valstij ar tik lielu nodokļu slogu klājas labi, prof. Hansson atbildēja, ka tam pamatā ir vairāki iemesli, tai skaitā liela uzticība valdībai, laba infrastruktūra, zems korupcijas līmenis un atvērta ekonomika. Lai arī prof. Hansson uzskata, ka Zviedrijas nodokļu sistēmu ir jāreformē un tai jākļūst starptautiski konkurētspējīgākai, viņa reizē arī piebilda, ka Latvijai ir iespējas kļūt par lielāku labklājības valsti bez negatīvām sekām tās izaugsmei. Prof. Hansson arī norādīja uz to, ka nodokļu sistēmai ir jāmainās, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Tā Zviedrijā kopš 90. gadiem ir ieviestas 600 izmaiņas nodokļu sistēmā. Cita starpā labs ienākumu avots caur taksāciju ir tās preces un pakalpojumi, ko turīgie ļaudis iegādātos un patērētu attiecīgajā valstī neatkarīgi no to cenas — un nodokļu lieluma — uzskata prof. Hansson. Lai arī tādu nav daudz, tos ir iespējams identificēt.

pdf  Åsa Hansson, Tax policy in Sweden – recent challenges and experiences

Rory Meakin

Rory Meakin no nevalstiskās organizācijas “Nodokļu maksātāju alianse” stāstīja par Lielbritānijas nodokļu politikas plusiem un trūkumiem. Viņaprāt, likmēm un nodokļu politikai kopumā jābūt tādai, kuru maksātāji var viegli saprast. Tas var vairot arī nodokļu maksāšanu valstī. Lielbritānijā nodokļus labprātīgi nomaksā 93% apmērā. Tā vietā lai ieviestu progresīvo nodokli Latvijā, R. Meakin iesaka paaugstināt neapliekamo minimumu tādā apmērā, lai, līdzīgi kā Lielbritānijā, minimālās algas saņēmēja bruto un neto ienākumi daudz neatšķirtos. Tajā pašā laikā jebkuras nodokļu sistēmas izmaiņas vajag rūpīgi un dinamiski izvērtēt. Kā norāda R. Meakin, Lielbritānijā vairāk nekā 200 valdības apmaksātu ekonomistu analizē nodokļu politikas izmaiņas — tas nav lēti budžeta ietvaros, bet ir izdevīgi ekonomikai kopumā.

pdf Rory Meakin, Lessons from the UK: How to construct a competitive income tax system

Foto Visi foto

Roberts Zīle

Konferences otrajā daļā Eiropas Parlamenta deputāts un ECR biedrs Roberts Zīle vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (zemāki tie ir tikai Lietuvā un Bulgārijā). Arī darbaspēka nodokļi, pretēji bieži vien uzskatītajam, ir ļoti zemi — 13.7%, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tie ir 20.1% no IKP. Maksimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, tāpat kā “minimālā”, Latvijā ir 23% — vidējā maksimālā attiecīgā likme Eiropas Savienībā ir 39.5%. Kā uzsver deputāts, Latvijā ar šādiem nodokļu ienākumiem ir neiespējami valdībai nodrošināt tādas funkcijas, kādas tās ir attīstītajās valstīs. Tomēr ne visi nodokļi ir zemi. Tā nodokļu slogs strādājošajam bez bērniem, kurš saņem 67% no vidējas algas, Latvijā (43.6%) ir lielāks nekā vidēji ES (36.8%). Savukārt pievienotās vērtības nodoklis 2011. gadā netika iekasēts gandrīz miljarda eiro apmērā. Iepazīstinot ar šiem un citiem datiem, R. Zīle atbildēja uz retorisko jautājumu par to, vai “mūsu mājā patiešām viss ir kārtībā.” Deputāts vērsa uzmanību arī uz ienākumu nevienlīdzību valstī. Gini koeficients — kuru pieņemts izmantot kā mērauklu nevienlīdzībai — Latvijā ir otrs augstākais Eiropas Savienībā. Papildus tam, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības un sociālās atstumtības riskam, uz ko Eiropas Semestra ietvaros ir norādījusi arī ES Padome. R. Zīle arī minēja faktu, ka Lielbritānijā minimālā alga ir četras reizes lielāka nekā Latvijā, kamēr neapliekamais minimums ir vairāk nekā 14 reizes augstāks. Citiem vārdiem, mazo algu saņēmēji Latvijā tiek efektīvi aplikti ar nesamērīgi augstiem nodokļiem.

pdf Roberts Zīle, Īss apskats par nodokļu politiku Latvijā

Arvils Ašeradens

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens konferencē stāstīja par valdības redzējumu nodokļu politikai. Ēnu ekonomikas apkarošana — tās apmērs valstī varētu būt 20-25% — ir viena no prioritātēm. Runājot plašāk, A. Ašeradens pauda viedokli, ka Latvijas nodokļu politika nav guvusi īstenu atsaucību ne starptautiski, ne šeit. Latvijā arī esot “zināma šizofrēnija”, jo no vienas puses ir runa un spiediens uz to, ka jāsamazina nodokļi, bet no otras — atzinums, ka valstij ir jāapkaro nevienlīdzība. A. Ašeradens arī vērsa uzmanību uz to, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju strādā, maksājot mikrouzņēmuma nodokli. Lai gan finansiāli izdevīgi, jāsaprot, ka sociālās garantijas šai iedzīvotāju grupai ir ļoti limitētas, tai skaitā arī viņu nākotnes pensija.

pdf Arvils Ašeradens, Tax Policy In Latvia And It’s Impact On Reduction Of Income Inequality

Līga Meņģelsone

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone konferencē cita starpā norādīja uz to, ka veidojot nodokļu politiku ir jāņem vērā arī fakts, ka Latvija ir pēdējos gados pazaudējusi ap 200 tūkstošiem strādājošo.

pdf Līga Meņģelsone, Kāds sakars nodokļiem ar konkurētspēju?

Egils Baldzēns

Tikmēr Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauda viedokli, ka valstij kopumā jāvirzās no lēta darbaspēka politikas uz ražīgumu veicinošām reformām.

pdf Egils Baldzēns, Darba ražīgums un darba samaksa

Anna Zasova un Anna Ždanoviča (BICEPS)

Savukārt Anna Zasova un Anna Ždanoviča no Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) stāstīja par taisnīgumu un efektivitāti Latvijas nodokļu pabalstu sistēmā. Viņas vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas nodokļu un pabalstu sistēmu raksturo gan salīdzinoši vāji stimuli strādāt, gan zema ienākumu pārdales pakāpe.

pdf Anna Zasova un Anna Ždanoviča, Latvijas nodokļu – pabalstu sistēmas taisnīgums un efektivitāte

Foto Visi foto

Konferences video ieraksts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • trafix 1

    19.01.2015 11:06

    kāda,ellē,konference ??? Atkal krāpšanās . Ir Eiropā sen izstrādātas perfektas nodokļu sistēmas,kuras ir vienkāršas un efektīvas. Mums komuņakas joprojām piespiež dzīvot postpadomju atraugu sistēmā. Kādēļ tā ??? 1. Jāizbeidz vienreiz tās manipulācijas ar darba algām. Mēs nedzīvosim ne par matu labāk,kamēr netiks ieviesta minimālā neapliekamā stundas likme kā algas aprēķinu vienīgai pamats.Lai būtu kaut vai 3-3,5 eiro stundā.efekts būs acīmredzams.Pagaidām politiķi to vien dara,kā uzkūda viens otram 3 galvenos reņģēdāju klanus -mediķus,skolotājus un policiju. Nupat pacēla t.s.minimālo algu un kas īstenībā notiek - uzņēmumi vienā mierā noņem no kaut kādām mainīgajām sadaļām 40 eiro un pieliek pie mnimālās. Rezultātā strādājošo maciņš papildinās par 40 eiro gadā uz alvaļinājuma naudas rēķina --- un VISS. 2. Darbaspēka nodoklis darba devējiem mums nez kāpēc ir gandrīz 4 reizes augstāks nekā Vācijā.Par kādām jaunām darbavietām vispār var būt runa ??? Ir daudz visādu melīgu runu gan no politiķu,gan zurnālistu un pat visādu profesoru puses, tomēr kā cilvēks,kas ir reāli strādājis daudzās pasaules valstīs -Vācijā,Īrijā,UK,Norvēģijā,Zviedrijā 7,5, gadus,ar visu atbildību paziņoju,ka visās vietās,kur esamu strādājis IR minimālā,neapliekamā stundas likme un ka to regulē VALSTS.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.