logo

Kultūras ministres veikums jaunās valdības 100 dienās

25.05.2016 Baiba Kauliņa Valdībā

Kultūras ministre Dace Melbārde. Foto: Jānis Deinats

Kultūras ministrija Daces Melbārdes vadībā panākusi ievērojamu sabiedrības līdzdalību Latvijas valsts simtgades svētku sagatavošanā, kultūrtelpas kapacitātes stiprināšanu un nozarē strādājošo konkurētspējas veicināšanu. Ir uzsākta nevalstisko organizāciju (NVO) fonda praktiskā darbība, stiprināti Latgales reģiona mediji, aizsākta diskusija par jaunu, efektīvāku un pēc iespējas plašākas sabiedrības vajadzības aptverošu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli Latvijā un būtiski veicināta Baltijas reģiona sadarbība.

Ir panākta vērā ņemama sabiedrības līdzdalība Latvijas valsts simtgades svētku sagatavošanā: patlaban strādā 119 novadu koordinatori, notikušas aptuveni 50 novadu un pašvaldību tikšanās par simtgades reģionālo programmu, iesaistītas vairāk nekā 100 nevalstiskās organizācijas, rīkotas vairāki simti tikšanos ar pasākumu organizatoriem. Notikusi Latvijas valsts simtgades svinību programmas pieņemšana MK un izstrādāts Latgales kongresa simtgades svinību plāns. Izveidota Latvijas valsts simtgades reģionālā programma un izstrādāts simtgades plāns vairāk nekā 40 pašvaldībās. Tiek veidota Latvijas valsts simtgades starptautiskā programma, publiskās diplomātijas programma un diasporas programma.
4. maiju ar baltu galdautu atzīmējuši vismaz 93 000 cilvēku visā pasaulē. Ideja par Baltā galdauta svētkiem guvusi plašu atsaucību – ar mediju palīdzību sasniegti teju 1 200 000 cilvēki.

Pateicoties rūpīgam Kultūras ministrijas darbam, sekmīgi apgūti ES fondu līdzekļi kultūras infrastruktūras sakārtošanai iepriekšējā periodā un nākamajā ES fondu plānošanas periodā dažādās programmās iespējas kultūrai un radošajām industrijām dažādiem projektiem ir paredzētas 150 milj. eiro apjomā. Ir panākta kultūras pieejamība caur kultūras infrastruktūras sakārtošanu un modernizēšanu, ko apliecina arī tikko noslēgtie vērienīgie projekti: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka (atklāšana 4.maijā), Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Raiņa muzejs „Tadenava”, Rēzeknes sinagoga un sakārtoti daudzi citi nozīmīgi kultūras objekti visā Latvijā.
Uzsākta Dziesmu un deju svētku infrastruktūras sakārtošana – panākta vienošanās ar Rīgas domi par Mežaparka Lielās estrādes renovāciju, savukārt Daugavas stadionam jau izsludināts iepirkums par tribīņu paplašināšanu.

Lai veicinātu nozarē strādājošo motivāciju un konkurētspēju, Kultūras ministrija turpina palielināt nozarē strādājošo speciālistu algas. Piemēram, panākta atalgojuma palielināšana aktieriem – iepriekš aktieru vidējā alga bija 688,22 eiro, tagad ir 835,36 eiro.

NVO fonds ir šā gada novitāte, un mērķtiecīgi strādāts pie tā sekmīgas iedzīvināšanas, uzsākot tā praktisko darbību. Fonda finansējums ir 400 000 eiro. Atbalsts paredzēts nevalstiskajām organizācijām trīs virzienos: „NVO darbības stiprināšana” – 250 000 eiro (mikroprojektiem – 70 000 eiro, makroprojektiem – 180 000 eiro); „Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm” – 100 000 eiro; „NVO interešu aizstāvības stiprināšana”– 50 000 eiro. Konkursā saņemts 261 projekta iesniegums, pēc izvērtēšanas akceptētie projekti tiks īstenoti šogad.

Pirmo reizi Latgales reģiona medijiem neatkarīgi no to platformas ir nodrošināta valsts finansējuma pieejamība. Konkursa mērķprogrammu „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai ar mērķi stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu ceļā uz Latgales kongresa un Latvijas simtgadi Latgales plānošanas reģiona pierobežas teritorijā” īsteno Valsts kultūrkapitāla fonds. Mērķprogrammā sniegts atbalsts deviņiem projektiem informatīvās vides stiprināšanai, kopējais programmas finansējums ir 118 462 eiro.

Latvijā ir aizsākta diskusija par jaunu, efektīvāku un pēc iespējas plašākas sabiedrības vajadzības aptverošu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
Sabiedrisko mediju pārvaldība ir svarīga kopējās mediju politikas daļa, un tās īstenošanā īpaši svarīga nozīme ir likumdevējam. 22.aprīlī Saeimā notika starptautiska diskusija „Sabiedrisko mediju pārvaldības modeļi kaimiņvalstīs – kalpojot sabiedrībai un vārda brīvībai”, kurā tika apspriesti efektīvākie plašsaziņas līdzekļu pārvaldības veidi demokrātiskā sabiedrībā.  Konference sniedza ieguldījumu Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldības modeļa izstrādē, nodrošinot iespēju nepastarpināti iepazīties ar kaimiņvalstu izraudzītajiem sabiedrisko mediju pārvaldības modeļiem.

Tuvojoties Baltijas valstu simtgadēm, aizsāktas vairākas kopīgas iniciatīvas, pasākumi. Paralēli tam – šogad pirmo reizi tiks iekārtots kopīgs visu Baltijas valstu paviljons Venēcijas arhitektūras biennālē. Projekts ir uzvarējis trīs atsevišķos nacionālajos konkursos, pirmo reizi dodot iespēju Venēcijas arhitektūras un mākslas biennāles izstāžu vēsturē īstenot ideju par kopīgu Baltijas valstu ekspozīciju, tādejādi uzskatāmi sekmējot Baltijas reģiona sadarbību.
Tajā būs izstādīti darbi, kurus gatavojuši ne tikai arhitekti, plānotāji, fotogrāfi, ģeogrāfi, ģeologi, ekonomisti, kultūrpētnieki, zinātnieki, vēsturnieki, filozofi, rakstnieki, sociālantropologi, mākslinieki, bet arī infrastruktūras uzņēmumi, institūcijas, muzeji un dažādas organizācijas. Kopā vairāk nekā simt dažādu eksponātu piepildīs 1600 kvadrātmetrus plašo sporta zāli „Palasport Arsenale” Venēcijas komūnas centrā.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.