logo

Kultūras ministrija izveido pastāvīgu darba grupu nelegālo TV pakalpojumu izplatīšanas novēršanai (1)

19.07.2016 Aiga Grišāne Valdībā

Pēc darba grupas televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā ierobežošanai locekļu aicinājuma kultūras ministre Dace Melbārde ir lēmusi noteikt tai pastāvīgas darba grupas statusu. Darba grupa monitorēs televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības nodrošināšanas progresu, īpašu uzmanību pievēršot kompetento iestāžu darba rezultātiem.

Kultūras ministre Dace Melbārde pauž gandarījumu: „Augsti novērtēju gan darba grupas līdz šim paveikto, gan nozares pašorganizēšanos, lai novērstu problēmu.

Darbs pie nelegālās televīzijas pakalpojumu sniedzēju ierobežošanas stiprina valsts drošību un ekonomiku.

Kultūras ministrija arī turpmāk nodrošinās visu nepieciešamo atbalstu problēmas risināšanā, ar pastāvīgas darba grupas izveidi veicinot sadarbību tirgus dalībnieku un atbildīgo valsts institūciju starpā”.

Kultūras ministres izveidotā darba grupa jau ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kas šobrīd ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts paredz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kompetenci vērsties pret retranslāciju gadījumos, kad nav saņemta retranslācijas atļauja. Kā arī piešķir NEPLP Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā noteiktās uzraudzības iestādes tiesības, kas dos iespēju NEPLP vērsties pie starpnieka pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina informācijas uzturēšanas pakalpojumus.

Vienlaicīgi darba grupa secināja, ka jautājums par televīzijas pakalpojumu nelegālas izplatīšanas internetā ierobežošanu ir daudz plašāks par NEPLP kompetenci, tas skar autortiesību un blakustiesību jomu, nelicenzētu komercdarbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citas nelegālas darbības. Līdz ar to darba grupa turpinās meklēt efektīvus veidus, kā ar tām cīnīties arī no citiem aspektiem. Nepieciešamības gadījumā darba grupa sagatavos un iesniegs kultūras ministrei priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos vai citiem veicamajiem pasākumiem uzraudzības uzlabošanai.

Darba grupa arī secināja, ka primāri NEPLP, Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienestam un citām kompetentajām institūcijām būtu jāvēršas pret Latvijā esošajām fiziskajām un juridiskajām personām, kas ar šādu nelegālu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas. Vairumā gadījumu normatīvie akti jau paredz pietiekami plašu regulējumu, taču vienlaikus uzraudzības iestādēm ir nepietiekami resursi, tāpēc līdzās likumprojektam KM uzsver nepieciešamību atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai Valsts policijas kapacitātes nodrošināšanai.

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā „Par priekšlikumiem televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošanai” (skatīts Ministru kabineta 2015.gada 15.decembra sēdē) norādītajam nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms veido vismaz 15 – 20% no visa televīzijas tirgus apjoma. Arī Dr. Arņa Saukas, Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības „BASE” veiktajā pētījumā „Nelegālās maksas TV apraides apjoms Latvijā 2015” norādīts, ka vismaz 100 000 mājsaimniecības izmanto nelegālos maksas televīzijas pakalpojumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 803 800 mājsaimniecību (CSB, 2015), no kurām aptuveni 88% jeb 707 344 mājsaimniecības legāli vai nelegāli izmanto televīzijas maksas pakalpojumus, secināms, ka vismaz 14% televīzijas tirgus daļas sastāda nelegālo televīzijas pakalpojumu apjoms.

Darba grupas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no elektronisko sakaru nozares un valsts institūcijām.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Edgars Ceplis

    10.08.2016 09:39

    http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/varas-iestades-netiesi-stimule-piratisma-izplatibu-latvija-dusmojas-baltcom-vaditajs.d?id=47773347 Labdien! Kāpēc šādi cilvēki kā Nikolā Busēns, kuri latviešus uzskata par bauriem un aborigēniem, kuri nav pelnījuši ātru un kvalitatīvu internetu, kuri uzskata, ka peļņa retranslējot Krievijas propagandu ir svarīgāka par situāciju Latvijā, saņem darba atļaujas mūsu nacionālajā valstī. Kā jau rakstīju raksta komentāros, ceru, ka Dzintara k-gs, Parādnieka k-gs, Dobravas k-gs un citi, pievērsīsies šim jautājumam.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.