logo

Kuplā Caunīšu ģimene: jābūt valsts koncepcijai par demogrāfiju! (1)

25.11.2016 Dace Kalniņa Latvijā

Caunīšu ģimene

Rīdzinieku Caunīšu ģimene ir bagāta ar sešiem talantīgiem, muzikāliem un sportiskiem bērniem no sešu līdz pat septiņpadsmit gadu vecumam. Ģimene savu ieguldījumu devusi gan folkloras kustībai, gan Dziesmu svētkiem. Neatkarības atgūšanas gados Inese un Ainārs Caunīši bija aktīvi Atmodas kustībā un darbojās Vides aizsardzības klubā. Pašlaik viņu galvenais devums Latvijai ir viņu brīnišķīgie bērni.

No Demogrāfisko lietu centra panāktā nākamā gada un vidēja termiņa budžetā ģimeni iepriecina 50% atlaide transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim, taču mamma Inese Caunīte aicina šo atlaidi attiecināt uz vismaz diviem auto, ja tādi ir ģimenes rīcībā: ģimenei ar sešiem bērniem pārvietoties ar vienu vieglo automašīnu nav iespējams!

Imanta Parādnieka komentārs

Tā kā jaunais formulējums likumā samulsinājis arī vairākus citus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides saņēmējus, tad skaidrojam, ka gan pašreiz, gan arī turpmāk atlaidi varēs saņemt par vairākiem transportlīdzekļiem, ja tie pieder dažādiem daudzbērnu ģimenes locekļiem; kārtība būs precīzi definēta Ministru kabineta noteikumos. Uzlabotais regulējums paplašina atlaides saņēmēju loku, jo turpmāk to būs iespējams saņemt daudzbērnu ģimenei arī tad, ja bērni sasnieguši pilngadību, bet turpina mācības (līdz 24 gadu vecumam), un tas attieksies arī uz aizbildņiem un audžuvecākiem.

 Arī 25% atlaide starppilsētu sabiedriskajā transportā ir nozīmīgs solis, kas gan vairāk palīdzēs ģimenēm citos novados, apmeklējot kultūras pasākumus galvaspilsētā. Transporta izmaksas ir būtisks šķērslis, kas nereti izslēdz daudzbērnu ģimenes no saviesīgās un kultūras dzīves. Pēc Ineses Caunītes domām, tas būtu jāmaina. Akmentiņš Rīgas pašvaldības dārziņā – atlaides pilsētas sabiedriskajā transportā būtu jāpiemēro arī daudzbērnu ģimenēm no pārējās Latvijas.

Inese Caunīte priecājas arī par ģimenes valsts pabalsta pieaugumu par 16 eiro, sākot no ceturtā bērna, un aicina to piešķirt jau no trešā bērna.

Inesei Caunītei ir savs redzējums par ģimeņu atbalsta politiku, jo sešu bērnu saimniecībā katras izmaiņas valsts atbalstā, protams, izjūtamas personīgi. Sekojot līdzi demogrāfijas politikas līkločiem, pozitīvs vērtējums radies par Imanta Parādnieka darbu un tā saukto “NA demogrāfijas ultimātu”. Neizpratni un rūgtumu rada citu koalīcijas partiju pretestība ģimeņu situācijas uzlabošanai: bez bērniem taču nozīmes nebūs ne aizsardzībā, ne citās jomās ieguldītajiem līdzekļiem. Dažbrīd rodas sajūta, ka valsts bērnus uzskata par liekiem tēriņiem, lai gan patiesībā tie ir mūsu valsts nākotne. Kā labu piemēru, kādai jābūt valsts atbalsta politikai ģimenēm, Inese Caunīte min Igauniju. Arī sabiedrības attieksme pret daudzbērnu ģimenēm ir tālu no vēlamās, diemžēl tāda pati tā ir arī pašvaldību sociālo dienestu ierēdņiem un bāriņtiesu locekļiem, un šo attieksmi varētu raksturot ar vienu teikumu – “nabagiem nav ko gādāt bērnus”. Situācija būtu maināma ar sociālās kampaņas palīdzību – daudzbērnu ģimene nav negods! Pašreiz valda uzskats, ka auklīte, kura maksā nodokļus, ir cienījams cilvēks, bet nestrādājoša māmiņa – slaists uz valsts kakla. Jābūt valsts līmeņa demogrāfijas koncepcijai, un dzimstības veicināšanai jābūt prioritātei.

Kopā ar citiem daudzbērnu ģimeņu vecākiem Inese Caunīte apkopojusi ģimeņu priekšlikumus un praksē konstatētās problēmas demogrāfijas jomā, kas attiecināmas gan uz valsts, gan pašvaldību atbildību un ko publicējam kopā ar Demogrāfisko lietu centra vadītāja Imanta Parādnieka komentāriem.

  •  Izstādēs, piemēram, Ķīpsalā ar daudzbērnu ģimeņu goda kartēm ieejas biļešu atlaide ir tikai ģimenei ar 3 bērniem; ceturtajam un tālākajiem jāpērk biļete par pilnu cenu. Tas būtu jāmaina. Tāpat arī goda kartes programmai jāpiesaista aptieku tīkli, lai ģimenēm būtu iespējams iegādāties ar atlaidi vismaz daļu zāļu, piemēram, pret saaukstēšanos, kā arī nodevas valsts iestādēs un pie notāra. Goda ģimenes apliecības varētu izmantot kā oficiālu daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu dokumentu. Daudzbērnu vai goda ģimenes statusam būtu jābūt uz visu mūžu, vismaz kā goda apliecinājumam.

Imanta Parādnieka komentārs

Minētais gadījums nav saistīts ar goda ģimenes programmu; ja organizators ir programmas dalībnieks, atlaide jāpiemēro katram, kam ir goda ģimenes apliecība vai kas tajā ir ierakstīts.

Uzskatu, ka pasākumos, kuros tiek piedāvātas ģimenes biļetes, to cenai jābūt neatkarīgai no bērnu skaita. Vispārīgais uzstādījums ir tāds, ka ieejas cena goda ģimenes apliecības uzrādītājiem ir tāda pati kā studentiem un pensionāriem.

Goda ģimenes apliecība jau pašlaik atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam ir arī oficiāls dokuments daudzbērnu ģimenes statusa apliecināšanai.

Pie goda ģimenes programmas paplašināšanas tiek strādāts nemitīgi, programmā iesaistās arvien vairāk uzņēmumu, tostarp aptieku. Konkrētās aptiekas var atrast mājaslapā godagimene.lv; taču recepšu zāles tirgot ar atlaidēm aizliedz likums.

Arī valsts iestādēs daudzbērnu ģimenēm paredzētas atlaides valsts nodevām.

  •  Nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kas iesaistīti goda ģimenes programmā un sniedz 30% vai lielāku atlaidi kartes saņēmējiem.

 Imanta Parādnieka komentārs

Šī ir laba ideja, par kuras realizāciju Demogrāfisko lietu centrā jau tiek domāts. Mehānismu izdomāt ir sarežģīti, lai novērstu iespējas veidot krāpnieciskas shēmas. Tāpēc pašlaik dalība programmā ir uzņēmēju labās gribas izpausme un goda lieta. Nodokļu atvieglojumi ir tālākas nākotnes jautājums.

  •   Pašvaldībām jāpiedāvā daudzbērnu ģimenēm atlaides par interešu izglītības nodarbībām. Reizēm to var īstenot pavisam vienkārši, piemēram, ja skolas no treneriem neprasītu īres maksu par sporta zāles izmantošanu vakaros. Daudzbērnu ğimenēm mēdz būt stipri problemātisks instrumentu īres/ iegādes jautājums. Ne visas mūzikas skolas ir spējīgas piedāvāt instrumentus īrei vajadzīgajā daudzumā. Nepieciešams atbalsts. Ir sporta veidi, kuros trenēties var tikai par maksu, piemēram, cīņu veidi, vai arī ekipējums prasa lielus ieguldījumus. Tāpat arī sacensību dalības maksa ir uzskatāma par krietniem tēriņiem, īpaši, ja ğimenē sporto vairāki bērni. Sportiski un veseli bērni ir ieguldījums aizsardzībā, veselības aprūpes sistēmā un    noziedzības un narkomānijas izskaušanā.

Piemērs. Man izdevumi sacensībām Eiro 35 – 40 par bērnu X četri bērni = Eiro 140 – 160 + ceļš, naktsmītne. Kopā daudzbērnu ğimenei sanāk iespaidīgi izdevumi.  + cīņu sporta veidu treniņu mēnešmaksa Eiro 35. Var jau neļaut sportot dārdzības dēļ, bet bērni pelna medaļas arī starptautiskajās sacensībās.

 Imanta Parādnieka komentārs

Piekrītu! Šie jautājumi ir pašvaldību ziņā. Lai veicinātu labdabīgu sāncensību pašvaldību starpā, nākamā gada budžetā paredzēts neliels finansējums VARAM ģimenēm draudzīgu pašvaldību programmas ieviešanai. Paredzēts sagatavot viegli uztveramu un pieejamu informāciju par atbalsta iespējām katrā pašvaldībā, kā arī godināt ģimenēm draudzīgākās pašvaldības. Tās tiks vērtētas vairākos aspektos, to skaitā iekļauts arī atbalsts vecākiem interešu izglītības nodrošināšanā.

  •  Nepieciešamas autostāvvietu atlaides ģimenēm ar bērniem.

 Imanta Parādnieka komentārs

Atlaides pašvaldību stāvvietās ir pašvaldību ziņā. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aicinu izvērtēt katras partijas attieksmi pret šiem jautājumiem, lai izvēlētos, par kuru politisko spēku balsot. Privāto autostāvvietu īpašniekiem ir iespēja iesaistīties goda ģimenes programmā, bet tas nevar būt valsts uzlikts pienākums.

  •  Māmiņām, sevišķi daudzbērnu māmiņām, vajadzētu būt pieejamai veselības apdrošināšanai, tai skaitā attiecībā uz zobārsta pakalpojumiem, jo vairāku bērnu iznēsāšana un aprūpēšana rada ķermeņa nolietošanos.

 Imanta Parādnieka komentārs

Ceru, ka kādreiz līdz tam nonāksim! Daudz kas atkarīgs arī no darba devēja attieksmes. Jau šobrīd darba devējam pienākas atvieglojumi, ja viņš apdrošina savu darbinieku. Sociālo apdrošināšanu lielākā apmērā varētu attiecināt tieši uz daudzbērnu ģimenēm.

  •  Nepieciešams jauns statuss daudzbērnu ģimeņu uzņēmumiem, lai bērni un ģimenes locekļi varētu tajos strādāt bez skrupulozas VID pārraudzības un obligātas algas izmaksas.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jā, pie šī jautājuma tiek strādāts. Savulaik rosināju ģimenes uzņēmuma režīma noteikšanu ar atvieglotu nodokļu režīmu un administrēšanu, kas diemžēl netika atbalstīts. Taču tā sauktie dzīvesstila uzņēmumi, kurus paredzēt definēt speciālā likumā, būti tuvi šai formai. Pilnībā tas tomēr nesasniegs mērķi, jo paredzēts ierobežojums cilvēku skaita ziņā. Nākotnē plānoju atgriezties pie savas kādreizējās ieceres.

  •  Jārisina pensiju jautājums: māmiņām, kuras daļu mūža veltījušas bērnu audzināšanai, draud niecīga pensija nākotnē. Jābūt iespējai mantot 2. pensiju līmeni no laulātā, iespējai pensionēties ar pilnu pensiju ātrāk (gadu par katru bērnu) abiem vecākiem (jo arī tēvi tērē nervus, sviedrus un veselību uz katru bērnu, ko audzina un apgādā), samazinot nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, īpaši mātēm. Piemaksu pie pensijas par katru bērnu, īpaši mātēm, kuras bērnu dzemdēšanas un audzināšanas dēļ nav paguvušas sakrāt lielu pensijas kapitālu. Var arī piesaistīt vecāku pensiju pie bērnu nodokļu nomaksām Latvijā. Piedāvājums: Ieviest māmiņu pensiju, minimālās pensijas apmērā, sākot no 5. bērna. Tas budžetā šobrīd izmaksātu ~10 milj.€ un būtu neatvairāms piedāvājums izšķirties par 5.bērnu. Latvijai vajag vairāk tieši daudzbērnu ģimeņu. Ja adoptē svešu bērnu vai viens no bērniem ir invalīds, tad varētu jau no 2. vai 3. svešā bērna (tas būs lētāk, nekā uzturēt bērnu bērnunamā).

 Imanta Parādnieka komentārs

Māra Kučinska valdības deklarācijā iestrādājām punktu par to, ka jāvērtē iespēja pensionēties gadu ātrāk par katru bērnu. Pašlaik tas iespējams, ja ir 5 vai vairāk bērni, taču vajadzētu šādu iespēju paredzēt jau, sākot no 3 bērniem. Galvenā problēma: pensionējoties ātrāk, periods, uz kuru tiek attiecinātas iemaksas summas, pagarinās, līdz ar to izmaksājamā kopsumma tiek sadalīta vairākās daļās un ikmēneša pensija samazinās. Mans mērķis ir panākt, ka par bērnu tiek piemērots koeficients, lai šī summa nebūtu mazāka kā tiem, kas pensionējušies paredzētajā laikā.

Doma par bērnu nomaksāto nodokļu piesaisti vecāku pensijas apmēram ir taisnīga, jo patlaban tikai 1/3 no pensijas apmēra tiek segta no paša uzkrājumiem, pārējās 2/3 nodrošina nodokļu maksātāji. Šīs sistēmas ieviešana būtu tehniski sarežģīta, bet, uzlabojoties datu apmaiņai, tas būtu princips, uz kuru jāvirzās. To esmu vairākkārtīgi rosinājis, šis princips iekļauts Demogrāfisko lietu centra programmā kā mērķis.

Uz taisnīgākas pensionēšanās nodrošināšanu jāvirzās soli pa solim. Pirmais solis – panākt, ka vecāki, kam ir vismaz 3 bērni, var pensionēties ātrāk, otrais – panākt, ka pensijas izmaksāšanas periods netiek pagarināts (tādējādi samazinās ikmēneša pensijas apmērs!), tālāk visas pārējās idejas.

Piekrītu arī tam, ka iespēja pārdzīvojušajam laulātajam mantot 2. pensiju līmeni ir pareiza un vēlama laulības institūta stiprināšanai, lai gan nav tieši saistīta ar bērniem. Sistēma precīzi jānomodelē, taču daudzās valstīs šāda pieeja darbojas.

Darbs, ko māmiņa iegulda bērna audzināšanā, ekonomiskā pienesuma ziņā līdzvērtīgs tam, ko veic profesionāls darbinieks ražojošā uzņēmumā, un tas jānovērtē valstiskā līmenī. Krietnām ģimenēm, kas audzina bērnus, un sevišķi māmiņām, kuras veltījušas mūžu bērnu audzināšanai, jābūt iespējai saņemt cienīgu valsts atbalstu vecumdienās.

  •  Attiecībā uz ģimenēm, jānomaina vārds “pabalsts” pret vārdu “atbalsts”, jo vārds “pabalsts” raisa asociācijas ar neveiksminiekiem.

 Imanta Parādnieka komentārs

Tas ir uztveres jautājums Nesaskatu problēmas vārdā “pabalsts”, tā nomainīšana radītu terminoloģisku jucekli, jo valsts atbalsts var izpausties gan pabalsta (finansiāla), gan pakalpojuma formā. Vārds “pabalsts” ir arī vēsturiski iegājies.

  •  Lai Jauno politiķu skolā 18 gadus vecs skolnieks varētu realizēt projektu, bija nepieciešams dibināt biedrību vai reğistrēties kā uzņēmējdarbības veicējam. Izvēlējās reğistrēt uzņēmējdarbību. Ienākumus no šī projekta skolnieks negūst, bet vecāki ik mēnesi līdz projekta beigām zaudēs atvieglojumus par apgādājamo.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jāatzīst, ka šai gadījumā vajadzēja izvēlēties biedrības dibināšanas ceļu, jo nav iespējams saglabāt nodokļu atvieglojumus vecākiem par bērnu, kas reģistrējies kā uzņēmējs.

Taču esam novērsuši atvieglojumu zaudēšanu par bērniem, kuri strādā vasaras brīvlaikā.

  •  Trūcīgā un maznodrošinātā statusu jābūt iespējai nokārtot elektroniskā veidā, lai pārtrauktu nelietderīgus tēriņus par transportu un iestāžu apmeklēšanu darba laikā.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jā, tas būtu pašsaprotami, bet ceru, ka būs arvien mazāk cilvēku, kam šāds statuss būs vajadzīgs. Atbalsta veidiem jābūt tādiem, lai ģimenēm šāds statuss nebūtu nepieciešams. Taču saprotams, ka arvien vairāk jāvirzās uz dokumentu apriti e-vidē, nevis jātrenkā cilvēki pa iestādēm.

  •  No apgādājamo loka tiek izslēgti darbaspējīgie ģimenes locekļi, kas tiek pamatots ar to, ka vienlaicīgi ir paaugstināts nodokļu atvieglojums par apgādājamo (bērnu) – no 165 uz 175. Tātad ģimenēm būšot vairāk naudas! Patiesībā – paaugstinājums – 10 eiro, faktiskais ieguvums – 10×0,23=2,30 eiro mēnesī uz bērnu. Vienlaicīgi zaudēts atvieglojums par nestrādājošu pieaugušo (bērnu māti) – mīnus 160, faktiski – 160×0,23=36,80.

 Imanta Parādnieka komentārs

Pret šo netaisnību kategoriski iestājos pagājušā gadā! Piedāvāju saglabāt trīs grupas, kam tiek paturēts apgādājamā statusu – 1) māmiņas, kas kopj bērnu līdz 3 gadu vecumam, 2) māmiņas, kas audzina 3 bērnus, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā un 3) māmiņas, kas rūpējas par vismaz 5 bērniem.

Ceru, ka nākamajā gadā to izdosies panākt nodokļu sistēmas reformas ietvaros, ko paredzēts veikt līdz 1. aprīlim.

Otra daļa mana priekšlikuma paredzēja ietaupīto budžeta naudu, atceļot objektīvi nepamatotu apgādājamā statusu, novirzīt atvieglojuma palielināšanai par bērnu.

  •  Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas drīzumā stāsies spēkā, ir ļoti nelabvēlīgi daudzbērnu māmiņām! Mammām jābūt iekļautām izņēmumu kategorijā, uz ko jaunie nosacījumi par pilnām sociālās apdrošināšanas iemaksām arī par nepilnas slodzes darbu neattieksies.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jā, tādi bija mani priekšlikumi, kas diemžēl netika atbalstīti. Biju paredzējis izņēmumu lokā iekļaut tās pašas 3 māmiņu kategorijas, kuras IIN atvieglojumiem par apgādājamajiem. Taču pašlaik ir izveidota darba grupa radušās nelāgās situācijas risināšanai, un ceru, ka vismaz daļu manu priekšlikumu izdosies iestrādāt likumā. Kopumā gan minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir nepieciešamas, lai vajadzības gadījumā būtu pieejamas sociālās garantijas.

  •  Pašvaldību noteikumos esošie sociālo pabalstu “griesti” diskriminē lielākas ģimenes.

 Imanta Parādnieka komentārs

Šis ir pašvaldību atbildības jautājums, ko aicinu vērtēt tuvojošās vēlēšanu kampaņas laikā.

  •  Daudzbērnu ģimene Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē tā arī nav parādījusies valsts un pašvaldību iestāžu noteikumos.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jau šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka daudzbērnu ģimene ir tāda ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Spēkā ir pārejas noteikumi, ka gadījumā, ja pašvaldības saistošajos noteikumos ir citāda daudzbērnu ģimenes definīcija nekā likuma 1. panta 16. punktā, tad piemērojama pašvaldības saistošajos noteikumos dotā definīcija, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim. Tātad, sākot ar nākamo gadu, pašvaldības šajā jautājumā vairs nevarēs “improvizēt”.

  •  Vajadzētu vienotu valsts programmu brīvpusdienām daudzbērnu ģimeņu bērniem. Pašvaldību interpretācijā brīvpusdienas parasti ir ģimenēm ar trūcīgā un maznodrošinātā statusu.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jā, piekrītu, bet arī šis jautājums lielā mērā ir pašvaldību ziņā. Pagaidām esam panākuši brīvpusdienas bērniem līdz 4. klasei, ieskaitot. Katru gadu viena daļa naudas no šīs programmas paliek neizlietota. Manuprāt, tā būtu jānovirza daudzbērnu ģimeņu atvašu ēdināšanai arī citās klašu grupās. Valstij un pašvaldībai jādala finansiālā atbildība, un ēdināšanai būtu jāpienākas vismaz līdz 9. klasei, ideālā gadījumā arī vidusskolā, turklāt visiem jāēd pie viena galda, lai nedalītu bērnus bagātajos no nabagajos.

  •  Vai par godu Latvijas Simtgadei iespējama parādu un hipotekāro kredītu “amnestija”? Daudzas emigrējušās ģimenes atgrieztos Latvijā.

 Imanta Parādnieka komentārs

Tam nav vajadzīga Simtgade! Jau no pagājušā gada marta ir spēkā vienošanās ar Komercbanku asociāciju un Latvijas Banku. Uzsākta programma, kuras ietvaros katra ģimene, kas ņēmusi kredītu vienīgajam mājoklim un kas joprojām ir parādnieki, var vērsties pie savas bankas kredīta atlikušās daļas norakstīšanai. Zinu vairākus gadījumus, kad ģimenes ar šīs programmas palīdzību atbrīvojušās no kredīta sloga, tostarp no kredīta, kas lielāks par 80 000. Aicinu vērsties pie bankas un informēt arī citus cilvēkus, kam tas varētu būt aktuāli, par šo iespēju. Nākamā gada martā Latvijas Bankas pārstāvji viesosies mūsu frakcijā, lai informētu par programmas rezultātiem, tāpēc aicinu mūs informēt arī par to, kā būs veicies ar kredītu atlaišanu – it īpaši gadījumā, ja no bankas saņemts atteikums.

Tas, ko vēl gribu ieviest saistībā ar mājokli, ir goda ģimenes sertifikāts, kas paredz par trešo bērnu, piemēram 5000, un nākamajiem bērniem attiecīgi lielāku summu, ko nevarētu atprečot naudā, un kas paredzēta pirmās iemaksas veikšanai par mājokli vai dzīvokļa remontam, vai komunālo maksājumu nomaksai.

  •  Jautājums par ģimenes pabalstu tiem, kas mācās profesionālās skolās (tehnikuma, mākslas, mūzikas). Stipendija pamatā ir ap 10 eiro. Vismaz kādreiz bija tā, ka katram audzēknim minimālā stipendija bija ģimenes pabalsta apmērā (tātad ģimenes pabalstu dabūja nevis vecāki, bet bērns stipendijas veidā) – ja mācījās labāk, tad dabūja vairāk, ja nemācījās – stipendiju pazaudēt nevarēja. Bet tagad – ģimenes pabalstu vecākiem nemaksā, bet stipendiju 3. un 4. utt. bērniem skola attiecīgā pabalsta apmērā arī nevar samaksāt…

 Imanta Parādnieka komentārs

Šī bija Demogrāfijas lietu centra prioritāte nākamā gada budžetā, bet diemžēl to neizdevās īstenot. Darbosimies ar to nākamajā gadā. Priekšlikumam ir diezgan liela fiskālā ietekme, bet pastāvēsim uz tā realizēšanu, jo līdzšinējā sistēma ir netaisnīga. Ģimenes valsts pabalsts ir jāsaglabā.

  •  Bērnunamu eksistence ir kauns sabiedrībai, kas nevar parūpēties par saviem bērniem. Pirmskara Latgalē bērnunamu nebija vispār.

 Imanta Parādnieka komentārs

Jā, tāpēc tiek ieviesta ārpusģimenes aprūpes koncepcija. Nākamā gada budžetā paredzēti 5 miljoni eiro audžuģimenēm, aizbildņiem. Tie ir tikai pirmie soļi. Bērnuunamu uzturēšana izmaksā dārgāk nekā audžuģimeņu un aizbildņu atbalstīšana, kas ir labvēlīgāka arī bērna attīstībai. Jādara viss, lai ģimenes šo sirdsdarbu varētu atļauties, un līdz ar to arī mazāk bērnu tiktu adoptēti uz ārvalstīm.

  •  Mātes tiesības audzināt savus bērnus. Visutopiskākais punkts – vēlēties, lai bērnu audzināšana, kuru veic viņu mātes (ne tikai bērnudārza audzinātājas, pieņemtās auklītes, skolotāji) tiktu atzīta par darbu, un māte, kas izlēmusi veltīt savu laiku bērnu audzināšanai, saņemtu vismaz valsts veiktu sociālo apdrošināšanu, tāpat arī bērnu aizbildņi un audžuģimenes. Ir nepareizi spiest māmiņu atgriezties darba tirgū, ja viņa savu piepildījumu redz bērnos. Jābūt vienādām iespējām kā strādāt, tā arī audzināt bērnus, jo bērnu audzināšana ir visatbildīgākais darbs. Tādai ir jābūt valstiskai pieejai.

 Imanta Parādnieka komentārs

Protams, ka līdzšinējā valsts politika ir greiza. Atdot naudu auklītei, ja bērnu vēlas aprūpēt māte pati, ir absurds. Vismaz līdz 3 gadu vecumam aprūpes formu vajadzētu ļaut izvēlēties pašai māmiņai pēc principa “nauda seko bērnam”: 1) nodrošināta vieta bērnudārzā pašvaldībā, 2) vieta privātajā bērnudārzā (pagaidām tas notiek tikai tad, ja nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā) ar valsts līdzmaksājumu korekti aprēķinātā apmērā (šai jautājumā daudz ko izdevies panākt, bet tas vēl nav viss), 3) auklītes pakalpojumi (līdzmaksājuma apjoms atkarīgs no vietas bērnudārzā izmaksām, piemērojot koeficientu), vai 4) māmiņa pati uzņemas rūpes par savu bērnu, neiekļūstot finansiālā slazdā.

Tāpat arī atbalstu ideju par sociālu kampaņu daudzbērnu ģimeņu prestiža celšanai. Turpināšu strādāt pie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides, kas pēc mūsu priekšlikuma tika ieviesta sākotnēji 20% apmērā, bet no 2016. gada – jau 50% apmērā attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm. No nākamā gada atlaides saņēmēju loks tiks vēl paplašināts.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.