logo

Kurš gudrs, kurš muļķis? (3)

16.12.2020 Jānis Dombrava

Jānis Dombrava

Neviens jautājums nav izraisījis lielāku viļņošanos līdzcilvēku vidū, kā jautājums saistībā ar covid-19 vīrusa izplatību. Ir tie, kuri kopš pavasara sākuma ievēro stingrākus drošības pasākumus nekā valsts ir noteikusi. Ir tie, kuri uzskata, ka vīruss neeksistē. Ir tie, kuri ir saslimuši ar vīrusu vieglā formā, ir tie, kuru ārstēšanās ir bijusi ļoti smaga. Ir tie, kuriem nešķiet loģiski atsevišķi ierobežojumi, bet ievēro tos; ir tie, kuri mērķtiecīgi cenšas neievērot ierobežojumus.

Baiļu atmosfēra ir visapkārt un katrs rīkojas atbilstoši apstākļiem. Es neņemos teikt, ka kāds būtu gudrs vai muļķis. Vai par muļķi var nosaukt cilvēku, kurš visu dezinficē un izvairās no kontaktiem ar cilvēkiem, jo baidās par hroniski slimo tuvinieku ar ko kopā dzīvo? Vai par muļķi var nosaukt māti, kura noliedz vīrusa eksistenci, lai pašai un bērnam nebūtu bail, kad katru dienu ir lielveikalā jāstrādā garas darba stundas? Vai jaunieti, kurš baidās par paša veidotā uzņēmuma nākotni vairāk nekā par savu veselību? Vai par muļķi var nosaukt kungu gados, kurš armijā ir apguvis rīcību bioloģiskā kara gadījumā, kurš šausminās par bīstamību, kuru rada nepareiza masku lietošana? Vai par muļķi var nosaukt cilvēku, kurš ievēro valdības noteiktos ierobežojumus, cerībā, ka viss šis murgs pāries, jo baidās, ka saslimšanas gadījumā viņš var zaudēt darbu un radīt problēmas ģimenei? Tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem.

Lielā bilde

Pasaulē strauji aug iedzīvotāju skaits. Pēc diviem vai trim gadiem pasaulē dzīvos aptuveni 8 miljardi cilvēki. Strauji aug mobilitāte, tāpēc tautu sajaukšanās un dažādu slimību izplatība notiek nepieredzēti straujos ātrumos. Ja agrāk kādā Āzijas ciematā saslima cilvēks, tad visbiežāk šī slimība skāra tikai konkrēto ciematu, bet mūsdienās slimība no viena ciemata pārlec uz lielpilsētu, no lielpilsētas uz citu valsti.

Covid-19 nav mēris. Tas nav tik nāvējošs, lai izmirtu visa pasaule. Tas pat nav tik nāvējošs, lai apturētu straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē, bet tas atstās negatīvas sekas uz atsevišķiem reģioniem, kuri jau šobrīd saskaras ar demogrāfiskajām problēmām. Bīstams šis vīruss kļūst brīdī, kad saslimušo skaits ir lielāks nekā spēja sniegt tiem palīdzību.

Vai vīruss ir bioloģisks ierocis? Skaidru atbildi neviens nesniegs, bet tas nodara nopietnus postījumus valstu ekonomikām, medicīnas sistēmām un sabiedriskai kārtībai.

Covid-19 ir īsts un reāls vīruss. Cilvēki ar to saslimst. Daži ar to aiziet viņsaulē. Tomēr taisnība ir arī tiem, kuri pauž, ka ir kāds, kurš krīzes brīdī cenšas nopelnīt vai palielināt savu ietekmi. Tā tas ir bijis vienmēr. Arī kara laikā ir virkne cilvēku, kuri izmanto šos apstākļus, lai gūtu labumu sev, kamēr visapkārt valda ciešanas. Tomēr tas nenozīmē, ka nav ārkārtējā situācija.

Eiropa – īpaši apdraudēts reģions

Covid-19 vīruss ir īpaši bīstams vecākā gadagājuma cilvēkiem. Eiropa ir pasaules reģions, kur liels iedzīvotāju īpatsvars ir gados veci cilvēki. Piemēram, Eiropā vidējais iedzīvotāju vecums ir 42 gadi, kamēr Āfrikā tie ir nepilni 20 gadi. Eiropas valstīs iedzīvotāju skaits ir ilgstoši sarucis zemās dzimstības dēļ, sarukumu ir izdevies kompensēt vien ar imigrācijas palīdzību. Eiropai nav bijusi pieredze plaša mēroga slimību ierobežošanā. Spēju rīkoties negatīvi ietekmē politiskie strāvojumi, kuri vēlas visos apstākļos saglabāt atvērtas robežas. Savukārt krīzes brīdī palīdzības sniegšana ir atkarīga no katras individuālās valsts medicīnas resursiem, kuri ir ļoti ierobežoti.

Šis apstākļu kopums un straujā vīrusa izplatība ir likusi Eiropas valstīm pieņemt lēmumus, kuri negatīvi iespaido valstu ekonomikas. Šādus lēmumus ir pieņēmušas visas Eiropas valstis – jā, arī Zviedrija, kura atzina, ka “pūļa imunitāte” nestrādā un Krievija, kurai noteikti nevar pārmest, ka tā visos jautājumos rīkotos identiski kā Rietumvalstis. Lēmumus pieņemt dažāda veida ierobežojumus nosaka valstu valdības, rēķinoties ar valsts medicīnas sistēmas iespējām sniegt palīdzību. Lai izvairītos no veselības aprūpes sistēmas pārkaršanas, mirstības pieauguma un ilgtermiņa ekonomikas problēmām, tiek ieviesti ierobežojumi, kuri mazina vīrusa izplatības ātrumu.

Ja ir jāvērtē Eiropas valstu rīcību pandēmijas laikā, tad vislabāk to raksturo vārdi – vieglprātība un naudas kāre. Pavasarī pieņemtajiem ierobežojumiem bija niecīga jēga, jo vīrusa izplatība netika pilnībā apturēta. Pārāk ātri tika atjaunota starptautiskā satiksme un atjaunoti dažādi pakalpojumi, kā rezultātā vīruss varēja ļoti agresīvi izplatīties. Šobrīd vīruss ir kļuvis par problēmu teju visās Eiropas valstīs. Tostarp tajās, kur tas bija vien pieticīgā apjomā izplatījies pavasarī. No mūsu reģiona valstīm īpaši negatīvi izskatās situācija Lietuvā un Igaunijā, kur tiek sasniegti aizvien jauni rekordi. Polijai situāciju ir izdevies normalizēt, bet pozitīvo covid-19 gadījumu skaits, joprojām ir ļoti augsts.

Latvijai – riski lielāki nekā Eiropai

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums pārsniedz Eiropas valstu vidējo vecumu un ir aptuveni 44 gadi. Medicīnas sistēmas kapacitāte nav bezizmēra. Zemais iedzīvotāju blīvums arī maz, ko dod, jo lielākā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo lielpilsētā vai lielākas pilsētas aglomerācijas zonā. Tāpēc riski, ka Latvijā var ar smagām sekām saslimt daudzi valsts iedzīvotāji ir augsti. Tas var novest pie straujāka iedzīvotāju skaita sarukuma. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada novembrī ir miruši vairāk cilvēku nekā novembra mēnesī citos gados. Visticamāk, arī 2020.gada decembris būs ļoti tumšs mēnesis.

Man ir patiess rūgtums, ka nebija manos spēkos novērst šo negatīvo notikumu attīstību. Regulāri un ilgstoši, kopā ar citiem kolēģiem uzstājām uz Latvijas robežu sargāšanu, bet atbalsts atvērto robežu saglabāšanai ir bijis spēcīgāks. Latvija nesekoja to valstu piemēram, kur stingra robežkontrole ir ļāvusi saglabāt ierastu dzīvi valsts ietvaros. Neticu, ka to varētu panākt, ja citi cilvēki atrastos Ministru kabinetā, jo spēku sadalījums šajā Saeimā ir tāds, kā sabiedrība to lēma. Lai kā februārī daži mēģināja iestāstīt līdzcilvēkiem, ka brauciens uz Itālijas kalna kūrortiem nav laba ideja. Tikpat sarežģīti ir bijis pārliecināt, ka pandēmijas laikā nav laba doma turēt valsts robežas atvērtas visiem ieceļotājiem. Katrs ir palicis pie saviem uzskatiem, bet visiem kopā ir jātiek galā ar sekām.

Šobrīd var aizrautīgi kritizēt atsevišķu ministru, kuram vajadzēja novērst vīrusa izplatību, bet šobrīd noteikti nav īstais brīdis, lai sāktu jaunu valdības veidošanos procesu. Šobrīd Latvijai vajag tikt galā ar negatīvajām sekām, kuras ietekmē daudzus, nevis radīt jaunas problēmas ar partiju savstarpējo ķildošanos. Tas attiecas uz visām partijām un uz visiem strīdīgajiem jautājumiem. Tas attiecas uz visu sabiedrību. Ir jāatmet augstprātīgā attieksme citam pret citu un ir jāstrādā kopējam mērķim. Ne tikai dažiem, bet visiem. Ticu, ka kopīgiem spēkiem Latvija tiks galā ar šo izaicinājumu! Savstarpējos konfliktus risināsim pēc tam.

 

Jānis Dombrava

Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Eduards Vasiļevskis

    21.01.2021 16:40

    Eirodeputātu atjaunošanas frakcijas priekšsēdētājs Dacians Ciološs (Dacian Ciolos).. «"Kā politiska saime mēs esam apņēmības pilni saglabāt mums dārgas vērtības un paplašināt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, starpdzimumu un citu cilvēku tiesības."Lūk ar kādiem vērtību nosacījumiem nāksies saskarties nākotnē paaudzei, ja netiks pārskatīts Satversmes likums par ģimeni. Vīrieša un sievietes savienību, kā vienīgo. Esiet apņēmīgi!

  • Arturs Melngailis

    20.12.2020 17:05

    Viss augstāk minētais visiem tāpat jau sen ir skaidrs un saprotams. Kur ir reāls rīcības plāns? Kur ir cipari, analīze, aprēķini, modelējumi? Nevienu šodien vairs neinteresē gudrs viedoklis, cilvēkus interesē reāls rīcības plāns, un vēlētāji to no jums sagaida. Ja kāds nespēj piedāvāt reālus un uz faktiem balstītus risinājumus, ar reāliem aprēķiniem, tad šādu cilvēku vieta Saeimā nav pieļaujama.

  • Edgars Kisuro

    17.12.2020 19:35

    Kāpēc Jūs, Jāni Dombrava, situāciju prakstiski vienmēr aprakstiet pēc notikuma vai notikušā? Kāpēc, kāda ir Jūsu atbilde? Es vairākkart esmu noverojis šo taktiku, kas, visticamāk, darbojas un darbosies. Tas ir kā izlasīt grāmatu un uzrakstīt kopsavilkumu. To māca visiem no pamatskolas. Kur ir jusu un jums piederošās partijas rīcība, kur ir cīņa par mediķu, policistu un skolotāju algām. Kur ir cīņa par slimnīcu un skolu saglabāšanu. Te arī rezultāts, ka runāt māk visi, bet izdarīt gan nē. Daudzi par Jums balso tāpēc, ka mākat pasniegt informāciju daudz kodoligāk kā citi, bet daudzi, jo vēlas redzēt izmaiņas. Vēlas redzēt rīcību, nevis aprakstu par to, kā vajadzēja darīt utt. Ceru, ka sirds pukst pareizajā vietā un turpmāk, tā kā esat tautas izvelēts, būs kāds manāms rezultāts. Būs pamanāma cīņa, nevis atreferējums, kā citi dara nepareizi.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.