logo

Lai nākamā desmitgade ir mūsu! (1)

30.12.2019 Raivis Zeltīts

Šajā desmitgadē (2010-tajos) iezīmējās tās pretrunas, kuru atrisinājums būs nākotnes uzdevums.

1. No vienas puses, pastiprinājās globālistu ideoloģiskā ofensīva– uzbrukums ģimenei, dabiskajai izpratnei par cilvēka dzimumu, masu imigrācijas vilnis. No otras puses, tas viss tika “pārforsēts” un rezultējās ar jaunā nacionālisma vilni, kas atnesa Brexit, Trampa ievēlēšanu un daudzu citu nacionālo kustību ietekmes pieaugumu. Šī pretstāve nebūt nav atrisināta un ideoloģiskā cīņa tikai pastiprinās. Tas attiecas arī uz Latviju. Nākamajā desmitgadē Latvijas politikā paredzu arvien lielāku polarizāciju un uzskatu sadursmi starp globālisma un nacionālisma virzienu pārstāvjiem. Un katrs būs spiests izvēlēties – “centristiem” būs arvien grūtāk. Labi tiem, kas jau šobrīd zina, kurā pusē stāv.

2. No vienas puses, Eiropas Savienība ir saskārusies ar nebijušu krīzi – tā zaudēja vienu no ietekmīgākajām dalībvalstīm, tās ekonomika stagnē, tās elite ir ideoloģiski agresīva un noliedz tās vērtības, kas ir Eiropas civilizācijas pamatā, “Islāma valsts” ved savu atriebības karu un veic neskaitāmus uzbrukumus. Vācija un Francija skatās Krievijas virzienā un viņu ģeopolitiskā stratēģija ir pretēja mūsu interesēm. No otras puses, mēs [no jauna] atklājām, ka mēs Eiropā neesam vieni. Lietuvieši un igauņi ir mūsu brāļu tautas. Višegradas valstis ir saprāta balss šodienas Eiropā. Ukraina ir Eiropas bruņuveste. Šis sadarbības virziens ir jāpastiprina un jāveicina!

3. No vienas puses, Krievija visai pasaulei parādīja savu agresīvo imperiālistisko būtību. Nekad kopš Trešās atmodas militārie draudi nav bijuši tik lieli. No otras puses, mēs nekad neesam bijuši arī tik lielā drošībā – mums ir spēcīgi sabiedrotie un pieaug ieguldījumi pašu aizsardzības spējās. Desmitgades laikā ir ievērojami audzis latviešu patriotisms – to var novērot mūzikā, kino, ikdienā lietotajos latviskajos simbolos un, protams, arī darbos. Diemžēl, valsts gan mācās lēni. Vajadzēja faktiski visu desmitgadi, lai pēc NA nemitīga spiediena no valodu referendumiem mēs nonāktu līdz lēmumam, ka visai izglītības sistēmai ir beidzot jābūt latviešu valodā. Mediju telpā joprojām ir lielas problēmas. Attiecībā uz konvenciālo karu, diemžēl, ar desmitgadi arī tā arī nepietika, lai ĀM pieņemtu lēmumu veidot modernu militāro dienestu. Publiska diskusija par to ir sākusies tikai šobrīd – (jau atkal) pēc NA un arī stratēģisko sabiedroto spiediena.

4. No vienas puses, modernās komunikāciju tehnoloģijas ir devušas nebijušas iespējas apiet tradicionālo mediju monopolu un katram no mums kļūt par mediju, izplatot savus vēstījumus teju neierobežotai auditorijai. Šī bija sociālo tīklu un viedierīču desmitgade. No otras puses, mēs vēl līdz galam neesam aptvēruši to, cik bīstams ir sociālo tīklu gigantu bizness – tas saistās ar pilnīgu privātuma zudumu, novērošanu, manipulācijām, kā arī ideoloģisku iejaukšanos mūsu patērētajā saturā. Kopējais brīvības pieaugums ir apšaubāms. Ir arī izaugusi jauna paaudze, kuras domāšana fundamentāli atšķiras no iepriekšējo paaudžu domāšanas, jo tieši tehnoloģijas ir bijušas šo jauniešu “aukles”. Arī šeit rezultāti ir pretrunīgi. Kā nodot tālāk latviskās un klasiskās kultūras vērtības un atziņas šai jaunajai paaudzei?

5. Iekšpolitiski šī desmitgade saistījās ar vairāku strāvojumu cīņu par ietekmi Latvijas politikā. Prokremliskie spēki ar “Saskaņu” priekšgalā vairākkārt centās nonākt pie varas, bet tas neizdevās. Toties Rīga tika totāli izzagta un nolaista līdz Krievijas provinces pilsētas līmenim. Šī kļūda ir jālabo jau drīz! Politikā ir ienākuši jauni spēlētāji, kas ir izjaukuši ierasto kārtību. T.s. oligarhi (ar kuriem parasti saprot trīs A) desmitgades beigās ievērojami zaudēja savu politisko ietekmi, bet vieta jau tukša nepaliek – vai tad, piemēram, Soross vai Meroni nav oligarhi? Cīņa pret korupciju, pret zagļiem, pret neliešiem – tas izklausās skaisti, bet bez politiskās līderības un jaunas politiskās elites, kas spēj uzstādīt valstij ilgtermiņa vīziju un mērķus, tas viss izskatās tikai pēc grupējumu ietekmes pārdales, kamēr cilvēku ticība valstij turpina mazināties. Nacionālistiem ir jāuzņemas līderība un jāpārliecina cilvēki, ka nacionālisms nav tikai valodas vai tikumu jautājumi, bet gan visaptveroša pieeja kā atrisināt valstī esošajās sabiedriskās, ekonomiskās, drošības, demogrāfijas u.c. problēmas. Runājot par demogrāfiju, jau atkal stāsts par pretrunām – no vienas puses, ievērojami auguši pabalsti ģimenēm un vidējā dzimstības rādītāja uz vienu sievieti straujš pieaugums (straujākais Eiropā); no otras puses, 1990. gadu dzimstības bedre atspēlējas uz kopējiem dzimstības rādītājiem, jo vienkārši pietrūkst jauno cilvēku, kas varētu veidot ģimenes. Bet tas nav arguments neko nedarīt – tieši otrādi!

2020. gadi būs strauju pārmaiņu laiks, ko varētu salīdzināt ar 1920. gadiem, kad masveida izmantošanā parādījās automašīnas, lidmašīnas, radio, kino u.c. tehnoloģijas. 2020. gados 4. industriālā revolūcija (robotizācija, mākslīgais intelekts, 3D druka u.c. ) fundamentāli izmainīs sabiedrību un ekonomiku. Būs jāmeklē pilnīgi citi problēmu risinājumi – un parādīsies arī nebijušas problēmas. Piemēram, tie, kas grib risināt Latvijas ekonomikas problēmas ar lēto darbaspēku, ir īstie atpakaļrāpuļi, kas ir mazliet nokavējuši laikmeta tendences. Jau drīz galvenais jautājums būs par to, ko darīt, ja mašīnas spēj lieliski paveikt lielāko daļu no tiem darbiem, kas šobrīd ir cilvēku nodarbinātības pamatā? Vai tas novedīs pie jauniem darba veidiem, kurus šobrīd nevaram iedomāties, bet kas ievērojami cels kultūras līmeni? Vai tieši otrādi – pie masveida bezdarba vai universāla pabalsta visiem, kas novedīs pie nevēlēšanās strādāt vispār, veicinot cilvēkos dažādas destruktīvas tendences un nostiprinot masu patērētāju sabiedrību ar visām tās konsekvencēm un pseidovērtībām?

Tie ir fundamentālākie mūsu paaudzes jautājumi, bet par tiem mēs medijos dzirdam maz. Kāpēc tā? Spriediet paši! Tomēr nacionālisti droši lūkojas nākotnē, apzinoties šīs pretrunas, esot gatavi izmantot un veicināt tās pārmaiņas, kas nāk par labu cilvēkiem, bet vienmēr cīnoties par to, kas ir svarīgs un būtisks visos laikos – ģimene, tauta, valsts.

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.