logo

Latviešu valoda, ģimenes, aizsardzība un vietējais kapitāls – Nacionālās apvienības prioritātes 12. Saeimā (9)

11.06.2014 Jānis Iesalnieks Latvijā

Uzsākot diskusiju par Nacionālās apvienības (NA) prioritātēm 12. Saeimā, piedāvāju četras, manuprāt, būtiskākās – latviešu valoda visās skolās, latviešu skaita palielināšana, valsts aizsardzības spēju nostiprināšana, vietējo uzņēmēju un zemnieku aizsardzība.

Latviešu valoda visās skolās

Janvārī NA izdevās panākt, ka Laimdotas Straujumas valdība koalīcijas līgumā apņemas „sagatavot tiesisko regulējumu un izvērtēt ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018. gada 1. septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.”

Vienotības vadītā Izglītības un zinātnes ministrija gan ir maz darījusi, lai šo apņemšanos pildītu, tāpēc

tieši no vēlētāju izvēles 12. Saeimas vēlēšanās un pēc tām izveidotās valdības būs atkarīgs tas, vai 2018. gada 1. septembrī tiešām visās Latvijas skolās būsim pārgājuši uz mācībām latviešu valodā.

Diemžēl NA šobrīd ir un paliek vienīgā partija, kas stingri iestājas par šo soli. Citām „latviešu partijām” tas ir vien negribīgs priekšvēlēšanu solījums, bet NA darīs visu, lai piespiestu šo solījumu turēt. Vislabāk tas mums izdotos, ja pēc vēlēšanām NA vadītu Izglītības un zinātnes ministriju.

Latviešu skaita palielināšana

Viens no NA stratēģiskajiem ilgtermiņa mērķiem ir latviešu skaita dubultošana Latvijā. 11. Saeimā NA jau ir izdevies panākt būtiskus soļus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Brīžiem ar visai ultimatīviem soļiem, bet ir izdevies trīskāršot (!) minimālās „māmiņalgas” apmēru, dubultot atvieglojumu strādājošajiem par katru bērnu, nodrošināt valsts mērķa maksājumu tiem vecākiem, kuru bērniem pašvaldība nevar nodrošināt bērnudārzu, uzsākt valsts apmaksātu neauglības ārstēšanas programmu u.c. 1. septembrī valsts apmaksās brīvpusdienas jau arī 3. klašu bērniem, bet no 1. oktobra vecāki varēs izvēlēties – saņemt pilnu „māmiņalgu” līdz bērna 1 gada vecumam vai nedaudz mazāku „māmiņalgu” līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

Tas viss jau ir devis pirmos rezultātus – 2014. gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, ir piedzimuši par pus tūkstoti vairāk bērnu.

Tas nozīmē tūkstoti laimīgu vecāku vairāk šogad un desmitiem nelikvidētas skolas pēc gadiem.

12. Saeimā NA turpinās aktīvi cīnīties par ģimeņu sociālā stāvokļa uzlabošanu. Latviešiem kopumā ir labāki dzimstības rādītāji nekā citu tautību Latvijas iedzīvotājiem, taču arī latviešu skaits zemās dzimstības dēļ katru gadu samazinās par vairākiem tūkstošiem. Darīsim visu, lai 12. Saeimas laikā latvieši jau dzimtu vairāk nekā mirtu un mūsu skaits sāktu pieaugt.

Valsts aizsardzības spēju nostiprināšana

Krievijas iebrukums Ukrainā ir atmodinājis arī Latvijas sabiedrības izpratni par valsts aizsardzības nozīmi. 12. Saeimas laikā aizsardzībai atvēlētajam finansējumam ir jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta. Armija jāapgādā ar modernākajiem mobiliem prettanku un pretgaisa ieročiem.

Ikvienā Latvijas pagastā un pilsētā ir jābūt lielākai vai mazākai Zemessardzes vienībai, kas, īpaši laukos, tiek reāli iesaistīta sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (attiecīgi paplašinot likumā noteiktās zemessargu pilnvaras) un tiek apmācīta un apgādāta ar mērķi, lai draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi. Zemessargiem jāatjauno tiesības individuālo ekipējumu un ieročus glabāt mājās.

Īpašs uzsvars jāliek uz Zemessardzes attīstību Krievijas pierobežā un pašvaldībās, kur 2012. gada referendumā liela pilsoņu daļa nobalsoja par krievu kā valsts valodu.

Ikvienā Latvijas skolā ir jābūt reālām iespējām iesaistīties Jaunsardzē.

Vietējo uzņēmēju un zemnieku aizsardzība

Daudzi, iespējams, nezina, ka patiesībā aiz mīta par maksātnespējas administratoru „ietekmi” Nacionālajā apvienībā stāv Ārvalstu investoru padome, kas apvieno Latvijā strādājošās skandināvu bankas un citus lielākos ārvalstu uzņēmumus, kas darbojas Latvijā.

Jau daudzus gadus viņi ved klusu „karu” pret vietējiem uzņēmējiem, lai pilnībā pārņemtu Latvijas ekonomiku.

Viens no šķēršļiem, kas stāv viņu ceļā, ir NA, tāpēc ar savu ietekmi Vienotībā un apmaksātu informāciju masu informācijas līdzekļos viņi izmanto katru iespēju, lai klupinātu un nomelnotu NA. Paralēli tam NA ir kā dadzis acīs arī uzņēmējiem, kas saistīti ar uzturēšanās atļauju tirgu un Latvijas mežu un lauku uzpirkšanu ārzemnieku uzdevumā.

Neskatoties uz milzīgo spiedienu, ko izdara visas šīs grupas, NA arī 12. Saeimā turpinās cīņu, aizsargājot vietējos uzņēmumus un traucējot ārzemniekiem izpirkt Latvijas mežus un laukus, lai tie paliktu mūsu pašu cilvēku īpašumā.

Jānis Iesalnieks
Nacionālās apvienības valdes loceklis

 

VideoVisi video

thumb

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

  • Jānis Derums

    17.06.2014 09:54

    Līdzās šīm nosauktajām prioritatēm kā ļoti nozīmīgu izceltu arī sociālās nevienlīdzības, milzīgās sociālās plaisas starp turīgo slāni un tautas lielākās daļas samazināšanu, respektīvi nabadzības likvidēšanu valstī. Kā zināms, Latvija šajā ziņā - sociālajā nevienlīdzībā ir pirmajā vietā Eiropas savienībā. Ja 20% Latvijas trūdzīgākie saņem 6.6% no valsts kopējiem ienākumiem, tad 20% turīgāko saņem 42% no kopējiem ienākumiem, tātad 6.36 reizes vairāk, bet salīdzinot minimālo algu ar maksimālām algām šī starpība pat sasniedz vairākus desmitus. Mūsu kaimiņos attiecīgi šie skaitļi ir Igaunijā 7.3% un 39.7%, Lietuvā 7.4% un 39.5%. Protams, ka jāatīsta ražošana un būs vairāk ko maksāt visiem, bet tas nav attaisnojums, lai līdz laikam kamēr valsts rocība ir ierobežota, vieni tiktu atalgoti ļoti dāsni, citi turpretim nesaņem iztikas minumumu. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, 'tūdaļ sāksies priekšvēlēšanu kampaņa. Ļoti nozīmīgi tikšanās reizēs ar vēlētājiem, tāpat priekšvēlēšanu informatīvos materiālos runāt par šis sociālās nevienlīdzības mazināšnu, par nabadzības likvidēšanu. Pasākumi , ierosinājumi šajā jomā varētu būt daudz- neapliekamā minimuma paaugstināšana, tajā skaitā pensionāriem. Līdz kādai summai ienākuma nodokli , piemēram no minimālās algas un pensijas, kas atbilst minimālai algai ienākuma nodokli vispār varētu neiekasēt. Minimālo algu nepieciešams regulāri paaugstināt. Ieguldījumu sociālās nevienlīdzības samazināšanā dotu arī progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, paaugstināta īpašuma nodokļa ieviešana uz grezniem apartamentiem. Tie ir tikai daži ierosinājumi no iespējamiem. Ja šīs problēmas būs NA prioritāšu skaitā, tad ir cerības arī uz vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās, jo lielai, varbūt pat lielākai vēlētāju daļai tās ir ļoti aktuālas un neviens vērā ņemams politisks spēks tās pagaidām neizvirza priekšplānā. Protams, ka būtiski ir vai starp deputātu kandidātiem, tāpat vēlēšanu kampaņas organizatoriem būs cilvēki, kuriem šie jautājumi šķitīs tuvi, būs vēlēšanās par tiem runāt, neaprobežojoties tikai ar NA tradicionāliem uzstādījumiem valodas un nacionālajos jautājumos, kur reizēm kritēriji pat varētu būt stingrāki, proti vēl vairāk nostiprinot latvisko dominanti.

    • Jānis Iesalnieks

      17.06.2014 15:38

      Šobrīd strādāju pie NA 4000 zīmju programmas projekta, kurā esmu iekļāvis vairākus Tevis minētos punktus. Projekts 30.jūnijā (vai 2.jūlijā, ja valdes sēdi pārcels uz trešdienu) tiks prezentēts NA valdē, 8.jūlijā NA domē. Varu nosūtīt privāti, ja ir interese (esošajā stadijā publiski publicējot būtu pārāk liels "ideju zādzības" risks).

    • Arturs Grava

      20.06.2014 19:54

      "Milzīgās sociālās plaisas starp turīgo slāni un tautas lielākās daļu" nevar samazināt ar atņemšanu vienam un iedošanu otram. Ekonomikā ir savi likumi, kas iedarbojas iecerētajām manipulācjām pretējā virzienā. Piemēram, minimālās algas celšana nozīmēs arī bezdarba pieaugumu, Latvijas konkurētspējas samazināšanos un kapitāla bēgšanu (vai izvairīšanos) no Latvijas. Jāsāk at atziņu, ka tieši kapitāla trūkums ir nozīmīgs faktors, kas neļauj Latvijai modernizēties un pacelt konkurences spēju pasaules (un arī Latvijas) tirgos. Kapitāla veidošanai uz vietas, kā arī tā ienākšanai Latvijā no Rietumiem, ir jāierāda prioritātes partiju programmu ekonomiskajās sadaļās. . Kapitāla veidošanās (vai ienākšana) modernizēs ražošanu, cels darba spēka pieprasījumu un atalgojumu. Ekonomiskā plaisa tad mazināsies dabiskas attīstības ceļā, bez rīkojumiem "no augšas".

  • ezis x

    11.06.2014 16:19

    Piekrītu šīm prioritātēm. Visas valstis saprot, ka valoda ir kultūras un identitātes pamats; bez latviešu valodas, nebūs vairs Latvijas. Pie Iesalnieka teiktā, gribu vēl piebilst ka valdībai steidzami būtu jāpieņem likums, ka visiem imigrantiem ir jāsūta savus bērnus valsts valodas skolās. To potenciāliem imigrantiem būtu laicīgi jādara zināmu. Nekādas krievu vai angļu valodas skolas.

  • Līva Jonikāne

    11.06.2014 11:04

    Piekrītu Jānim R. Uzskaitītās prioritātes noteikti ir svarīgas, bet neapšaubāmi, ka prioritāšu sarakstā ir jābūt arī tik ļoti "apviļātajai tēmai" kā valsts spēja nopelnīt pēc iespējas vairāk (protams, Latviju neapdraudošos veidos).

  • Jānis Ratkevičs

    11.06.2014 10:53

    Es noteikti pievienotu vēl vienu - vietējo uzņēmēju darba ražīguma celšanu, produktivitāti. Mēs varam savus uzņēmējus aizsargāt, bet primāri mums ir jārada savi augsti konkurētspējīgi produkti Pasaules tirgū. Tam ir nepieciešami ieguldījumi izglītība, zinātnē, inovācijās, kapitāla pieejamībā.

    • Jānis Iesalnieks

      11.06.2014 11:19

      Šķiet, ka tam pirmkārt nepieciešamas kardinālas reformas izglītības sistēmā, kam esošā ministre Druviete kā reiz pretojas (konflikts par fizikas/ķīmijas eksāmeniem). Te vajadzētu plašāku izvērsumu no izglītības jomas vizionāriem.

    • Inars Sinicins

      12.06.2014 09:52

      Darba ražīguma celšana ir ļoti svarīga - sāksim vispirms ar budžeta tērētājiem un pašvaldību darbiniekiem. Pirmkārt, jau mazinot izdomāto birokrātiju, otrkārt, vienmēr ir lētāk samaksāt labam darbiniekam vairāk nekā uzturēt divus. Pēc personīgās pieredzes, tur tālu aiz okeāna tiešām strādā daudz ražīgāk un tā nav nodzīšana. Jāanalizē situācija, vai darba devējam nodokļu un nodevu slogs par lielu vai darbinieki joprojām dzīvo sociālismā. Kāpēc tik maz jaunu uzņēmumu veidojas? Kā varam aizsargāt savu tirgu, lai vairāk pievēršamies ražošanai nevis importa tirgošanai.

      • Arturs Grava

        13.06.2014 18:11

        "tur tālu aiz okeāna tiešām strādā daudz ražīgāk un tā nav nodzīšana. Jāanalizē situācija, vai darba devējam nodokļu un nodevu slogs par lielu vai darbinieki joprojām dzīvo sociālismā. Kāpēc tik maz jaunu uzņēmumu veidojas?" -------------- Viena atšķirība ir tā, ka "tur tālu aiz okeāna" nodokli maksā tikai no peļņas, bet ne apgrozījuma. Daudziem jauniem uzņēmumiem pirmajos gados peļņas nav; ienākumus iegulda uzņēmuma attīstībā. Nodoklis no apgrozījuma ir cilpa kaklā, kas uzņēmuma attīstību kavē, vai pat neatļauj.

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.