logo

Latviešu valoda un latviskā dzīvesziņa izglītībā

27.06.2013 Vineta Poriņa Latvijā

Pēdējos piecos gados valodas situācija Latvijā pakāpeniski ir pasliktinājusies: divvalodība – jo īpaši lielākajās pilsētās – sāk pieņemties spēkā, neskatoties uz apjomīgajiem līdzekļiem, kuri tērēti valsts valodas apguvei un sabiedrības integrācijas veicināšanai. Redzams arī, ka gados jaunu „svinētāju” skaits pie Uzvaras pieminekļa Rīgā 9. maijā ar katru gadu palielinās. Tās ir nepārprotamas pazīmes tam, ka valodas un integrācijas situācija ir nonākusi strupceļā. Efektīvākais veids, kā no tā izkļūt, ir, veicot nozīmīgas pārmaiņas izglītībā. Kad 2011. gadā Kultūras ministrijā izstrādājām Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes un programmu, viena no idejām, kas guva plašāku atsaucību sabiedrībā, bija veicināt pāreju uz latviešu valodu tajos cittautiešu bērnudārzos, kur šobrīd darbs notiek krievu valodā, ar mērķi, lai cittautiešu bērni jau no mazotnes uzaugtu latviešu valodas vidē, justos tajā labi un iemīlētu latviskās vērtības, kuras mūsu valsti atšķir no citām valstīm. Kā zināms, viens no izglītības uzdevumiem ir sniegt ne tikai prasmes, bet arī audzināt valstij lojālus cilvēkus un sekmēt vienotas sabiedrības izveidi. Izglītības iestādēs bērniem ir ne tikai jāpalīdz apgūt latviešu valodu, bet arī jāveicina vienotas un saliedētas Latvijas sabiedrības izveide.

2012. gada martā pirmsskolas izglītībai tika veltīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde. Šajā sēdē pārrunājām neapmierinošo situāciju, kad latviešu valodu cittautiešu bērniem bērnudārzos māca tikai pārdesmit minūtes nedēļā. Sēdē klātesošos aicināju izprast, ka latviešu valoda visās pirmsskolas izglītības iestādēs kā valoda, kurā notiek mācību process, nepieciešama, lai beidzot veidotos saliedēta un vienota Latvijas sabiedrība. Par to arī diskutējām starptautiskajā konferencē „Izglītība, kas vieno”, kas notika Rīgā 2012. gada rudenī.

Ir vairāki argumenti, kāpēc tieši pirmsskolas izglītības posmā būtu jāsāk bērniem mācīties kopā un tieši – latviešu valodā. Pirmkārt, pirmsskolā bērni galvenokārt rotaļājas. Rotaļu principi atrisina daudzas saziņas problēmas. Bērniem, uzaugot kopā jau no mazotnes, rodas līdzīga vērtību izpratne, kas bieži vien, lai savstarpēji saprastos, ir ne mazāk svarīga par labu valodas prasmi.

Latvijas pedagogi darbam daudzveidīgā vidē ir sagatavoti izcili – gan Latvijas, gan dažādu Eiropas Savienības, Norvēģijas un Nevalstisko organizāciju un fondu atbalsts Latvijai šo gadu laikā ir bijis iespaidīgs. Nav mazsvarīgi, ka MK noteikumi nosaka to, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogam jābūt augstākajai valodas prasmes pakāpei, resp., lai iegūtu darbu izglītības iestādē Latvijā, latviešu valoda jāprot brīvi. Tātad latviešu valodas prasmes pakāpe nevar būt šķērslis pedagogam, lai spētu ar bērniem strādātu galvenokārt latviski.

Reizēm izskan jautājums: ja rotaļas un nodarbības pirmsskolā būs galvenokārt latviski, kas notiks ar cittautiešu bērnu dzimto valodu un viņu intelektuālo attīstību?

Uz šo jautājumu labi var atbildēt emigrācijā uzaugušie latvieši, kas ikdienā savu izglītību ieguva mītnes zemes valodā, un profesionālajā dzīvē sasniedza virsotnes, kur akadēmiskais sniegums ir visaugstākais. Protams, jebkuram cilvēkam viskomfortablāk ir sazināties savā dzimtajā valodā vienmēr un visur, bet valsts un pilsoņa pienākums ir ne tikai domāt par individuālo komfortu, bet arī par valsts drošību, saliedētību un sabiedrības nākotnes izredzēm. Pirmsskolas izglītības iestādēs, kā tas ir līdz šim, dzimtās valodas un kultūras nodarbības pēc vecāku pieprasījuma tiks piedāvātas arī turpmāk. Tātad tiks saglabāta arī etniskās un kultūras identitātes ievirze tajās bērnudārza grupiņās, kur bērni nāk no poļu, krievu, igauņu, lietuviešu un citām ģimenēm. Ar bērnudārza valodas problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī absurdā situācija, kad valstī nesen iebraukušie cilvēki, kuriem piedāvā viņu bērniem izvēlēties bērnudārzu, visbiežāk izvēlas bērnudārzu, kurā saziņa notiek krievu valodā. Ar šīs problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī situācija, kad daudzas latviešu ģimenes valsts finansēto bērnudārzu vietu trūkuma dēļ ir spiesti sūtīt savu bērnu pašvaldības bērnudārzā, kurā dominē krievu valoda. Tādējādi notiek sabiedrības nevēlamā reversā „integrācija” uz krievu valodas pamata, lai arī valsts oficiālajos dokumentos ir runa tikai par integrāciju uz latviešu valodas pamata.

Ko darītu pedagogi, kuri latviešu valodu nepārzina darba vajadzībām atbilstošā līmenī? Viena no iespējām pedagogiem, kas nespēj strādāt latviski, ir pārkvalifikācija par pedagogu palīgiem, kuri noteikti būs nepieciešami. Šai procesā liela loma ir pašvaldību izglītības darba vadītājiem. Viņi koordinētu pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju darbu, kuri izvērtētu savu izglītības iestāžu pedagogu kapacitāti un latviešu valodas prasmi. Nepieciešamības gadījumā pedagogi ir jāaizstāj ar spējīgākiem amata pretendentiem.

Daudz ir padarīts šī jautājuma virzībā. Šobrīd pirmsskolas izglītības valoda un kopā mācīšanās principi ir plaši diskutēta tēma. Situācija pirmsskolas izglītībā ir apzināta, notikušas sarunas ar augstskolu pirmsskolas pedagogu sagatavotājiem, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, pašvaldību izglītības darba vadītājiem, Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem u. c. nozaru pārstāvjiem. Kopš 2013. gada pavasara NA frakcijā vadu darba grupu ar augsti kvalificētiem Latvijas augstskolu u. c. speciālistiem pirmsskolas izglītības jautājumos. 2013. gada maijā Saeimā iesniedzām Izglītības likuma 9. panta grozījumus, kas paredz to, ka citā valodā izglītību var iegūt tikai privātās izglītības iestādēs, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, kas saņem finansējumu no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem; 2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus, izņemot pirmsskolas izglītības iestādes. Saeima šos grozījumus neatbalstīja: pietrūka četru deputātu balsis. NA priekšlikumu atbalstīja Vienotība (izņemot deputātu Lāčplēsi), atsevišķi ZZS deputāti, Olšteina grupas deputāti. Pret bija Reformu partija, Saskaņas centrs un daudzi ZZS deputāti. Tā kā RP frakcijas vadība pauda domu, ka 2014. gads ir par agru, lai sāku šādu pāreju pirmsskolas izglītības iestādēs, sniedzam Saeimā iepriekšminētos Izglītības likuma grozījumus vēlreiz, tikai ar pāreju no 2015. gada. (Šie grozījumi Izglītības likumā tiks apspriesti 2. jūlijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē). Vienotība šobrīd atbalsta grozījumus, tomēr ir izskanējusi doma, ka Vienotības pārstāvji no idejas par bilingvālajiem bērnudārziem (tāpat kā skolām) neatkāpsies. Tas situāciju sarežģī, jo, kā zināms, skolas ar t. s. bilingvālajām mācībām šobrīd reāli g.k. ir krievu valodas skolas. Vai tāda būs arī nākotne pirmsskolas izglītības iestādēm, ja Vienotība ir gatava tikai uz šādu kompromisu?

Ir jāatceras, ka mazākumtautību bērnudārzi un skolas Latvijā tika veidotas kā pretimnākšanas solis mazākumtautībām. Tas ir pārejas posms no padomju perioda izglītības uz eiropeisku izglītību valsts valodā, nevis gala rezultāts. Arvien vairāk jūtams, ka sabiedrība, domājot par Latvijas izglītību, šīs lietas labi izprot. Uzskatu, ka ir jāturpina sabiedrības informēšana par plānoto ieceri un par labajiem piemēriem Latvijā un citur pasaulē: kā cittautiešu bērns iejuties bērnudārzā, kurā nodarbības notiek otrā valodā, un kā pedagogi veiksmīgi spēj veikt daudzveidības vadību savā ikdienas darbā. Pašvaldības var dot lielu ieguldījumu pirmsskolas izglītības iestāžu pārejā uz latviešu valodu. Tieši tām ir jāstrādā ar vecākiem, jo, kā zināms, ja būs pozitīva vecāku un visas ģimenes attieksme, bērns veiksmīgāk iejutīsies latviskā vidē pirmsskolas izglītības iestādē.

NA ideja par latviešu valodu izglītības iestādēs, par izglītību, kas ir sabiedrību vienojoša, nevis sadaloša, ir sadzirdēta sabiedrībā kopumā. Liela daļa sabiedrības vēlas Latvijas izglītības iestāžu reintegrāciju Eiropā, nevis, lai Latvija ar mazākumtautību, bet faktiski joprojām ar krievvalodīgajām skolām un bērnudārziem būtu kā Krievijas pagarinājums Eiropas Savienībā.

Otrs būtiskais jautājums vispārējā izglītībā ir latviskās dzīvesziņas ieviešana skolās atsevišķa mācību priekšmeta „Dzīvesziņa” formā, pie kura strādāju ilgāku laiku, sadarbojoties ar ekspertiem no pedagogu NVO, pašvaldībām u. c.  Mācību priekšmeta „Dzīvesziņa” mērķis ir indivīda pasaules uzskata veidošana, lai audzinātu sociāli, garīgi un fiziski veselu indivīdu, sniegt zināšanas, prasmes par cilvēka garīgo, fizisko un sociālo veselību, kas nepieciešama pilnvērtīgam mūžam. Kā viena no priekšmeta sastāvdaļām ir domāta veselības mācība plašākajā izpratnē, ietverot ne tikai fizisko veselību, bet arī garīgo un sociālo veselību.

„Dzīvesziņas” mācību priekšmeta uzdevumi ir sekmēt skolēna izpratni par atbildīgas dzīves veidošanu, cieņpilnu attieksmi pret sevi, cieņpilnām attiecībām ar savu ģimeni, savu valsti un tautu. Priekšmets nostiprinātu ģimenes vērtības izpratni mūsdienu mainīgajā pasaulē. Ģimene tiktu uzlūkota kā pamats harmoniskas personības attīstībai. Priekšmeta “Dzīvesziņa” pamatā, sākot jau no 1. klases, ir vairāku mācību priekšmetu integrēts saturs. Katram skolēna vecumposmam priekšmeta saturā likts uzsvars uz vienu vai otru jautājumu: vienā vecumposmā, piemēram, uzsvars uz fizisko veselību, citā – uzsvars uz sociālo veselību u. tml. Līdztekus veselības mācībai, priekšmeta saturā integrēts arī ģimenes mācības, ētikas, kristīgās mācības, tradicionālās kultūras, sociālo zinību u. c. priekšmetu saturs. Šobrīd sākuma stadijā ir pilotprogramma Rīgas skolās sadarbībā ar Latvijas Pedagogu Domi. Pilotprogrammā tiek plānots izstrādāt arī rokasgrāmatu skolām, vecākiem un skolotājiem.

Mācību priekšmeta ieviešana skolās ir valstiski aktuāla: pirmkārt, uzsvars tajā ir likts uz ģimeni, kas Latvijā palīdzēs veidot tik nepieciešamo tautas ataudzi; otrkārt, pamatvērtības un latviskā dzīvesziņa ir sabiedrību vienojošs aspekts. Tās ir tautas izdzīvošanas un attīstības formulas, kuras, ja gribam pastāvēt un attīstīties kā etnoss, modernajā pasaulē jāpārzina un jāatceras vienmēr.

Vineta Poriņa,

11. Saeimas deputāte

KomentāriKārtot pēc DatumaVērtējuma

Lai komentētu, ir jābūt autorizētam lietotājam.